1. pants

Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima) 1993.

gada 16. decembrī pieņēma Operatīvās darbības likumu, kas stājās

spēkā 1994. gada 13. janvārī. Operatīvās darbības likums kopš tā

spēkā stāšanās ir vairākkārt grozīts.

Operatīvās darbības likuma 7. panta piektā daļa nosaka:

"Gadījumos, kad jārīkojas nekavējoties, lai novērstu

terorismu, slepkavību, bandītismu, masu nekārtības, citu smagu

vai sevišķi smagu noziegumu, kā arī tad, kad ir reāli apdraudēta

personas dzīvība, veselība vai īpašums, šā panta ceturtajā daļā

minētos operatīvās darbības pasākumus var veikt bez tiesneša

akcepta. Par to 24 stundu laikā jāpaziņo prokuroram un 72 stundu

laikā jāsaņem tiesneša akcepts. Pretējā gadījumā operatīvās

darbības pasākumu veikšana ir jāpārtrauc."

Operatīvās darbības likuma 7. panta piektajā daļā ir ietverta

norāde uz šā panta ceturtajā daļā minētajiem operatīvās darbības

pasākumiem. Operatīvās darbības likuma 7. panta ceturtās daļas

pirmais teikums paredz, ka operatīvā korespondences kontrole,

operatīvā personas paustās vai uzglabātās informācijas satura

iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem, operatīvā nepublisku sarunu

slepena noklausīšanās (arī pa tālruni, ar elektroniskajiem un

cita veida sakaru līdzekļiem) un operatīvā iekļūšana veicama

tikai sevišķajā veidā un ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai

viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu.

Operatīvās darbības likuma 35. panta pirmās daļas pirmais

teikums noteic, ka uzraudzību pār operatīvās darbības atbilstību

likumiem veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti

prokurori.