2. pants

Pieteikuma iesniedzējs - Mairis Meimanis

(turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) - norāda, ka operatīvās

darbības subjekts noklausījies viņa mobilā telefona sarunas ar

personu, kuras telefona sarunu noklausīšanās notikusi Korupcijas

novēršanas un apkarošanas biroja ierosinātās operatīvās izstrādes

lietas ietvaros. Šīs iejaukšanās rezultātā Pieteikuma iesniedzēja

pamattiesības esot nepamatoti aizskartas.

2.1. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka viņa telefona

sarunas tika fiksētas operatīvā eksperimenta ietvaros. Taču

Operatīvās darbības likuma 7. panta piekto daļu varot piemērot,

lai novērstu tajā minētos noziegumus. Minētajā normā norādītās

operatīvās darbības nedrīkstot veikt, lai atklātu noziedzīgu

nodarījumu. Neesot pieļaujams, ka ar Operatīvās darbības likuma

7. panta piektajā daļā noteiktajām darbībām tiktu imitēts vai

veicināts noziedzīgs nodarījums.

Operatīvās darbības likuma 7. panta piektās daļas kārtībā

operatīvās darbības subjekts varot trīs dienas veikt šā paša

panta ceturtajā daļā paredzētos operatīvos pasākumus pat bez

tiesneša akcepta. Ja noklausīšanās periods ir īsāks par trīs

dienām, tiesai par to netiekot paziņots. Pieteikuma iesniedzējs

uzskata, ka šāds regulējums ir prettiesisks, jo tā rezultātā

varas izmantošana neesot kontrolējama.

Operatīvās darbības likuma 7. panta piektā daļa esot

neskaidra, pārprotami interpretējama un neprecīza. Tā rezultātā

varas pārstāvji šo normu varot ļaunprātīgi izmantot. Neesot

nosakāms, kad iestājas minētajā normā paredzētais neatliekamais

gadījums, jo Operatīvās darbības likumā neesot ietverti

atbilstoši kritēriji. Pieteikuma iesniedzējs apšauba to, vai

Operatīvās darbības likuma 7. panta piektās daļas regulējumu var

atzīt par noteiktu ar likumu, jo normas piemērošanā valsts

institūcijām esot pārmērīgi liela rīcības brīvība un indivīdi

netiekot aizsargāti pret tās patvaļīgu piemērošanu.

2.2. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka, ignorējot

tiesiskuma un taisnīguma principus, ir būtiski pārkāptas viņa

tiesības uz tiesību efektīvu aizsardzību. Latvijas Republikas

prokuratūra Operatīvās darbības likumā noteiktajā kārtībā pildot

uzraudzības, kontroles un operatīvo pasākumu sankcionēšanas

funkciju, kas izslēdzot objektīva un taisnīga atzinuma sniegšanu

pamattiesību aizskāruma gadījumā. Latvijas Republikas

Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļa neesot

uzskatāma par efektīvu personas tiesību aizsardzības līdzekli

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas

(turpmāk - Konvencija) 8. un 13. panta izpratnē.

Operatīvo pasākumu realizācijai nesekojot tiesas kontrole.

Tādējādi spēkā esošais regulējums neparedzot to, ka situācijās,

kad persona pati sevi nevar aizsargāt, tiktu nodrošināta

objektīva slepenu pasākumu uzsākšanas un veikšanas izvērtēšana.

Atbilstoši tiesiskuma principam šāda izvērtēšana nodrošinātu

pienācīgu indivīda tiesību aizsardzību. No tiesiskuma principa

izrietot prasība, lai iejaukšanās personas tiesībās tiktu

pakļauta efektīvai kontrolei, ko parasti veicot tiesas.

Vislabākais mehānisms telefona sarunu noklausīšanās

sankcionēšanai esot tiesas lēmums, jo tādējādi samazinātos

iespējamība, ka lēmums pieņemts, patvaļīgi izmantojot valsts

varu.

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka Operatīvās darbības likuma

35. panta pirmās daļas pirmajam teikumam nav leģitīma mērķa un

tas nav nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā. Šajā normā neesot

norādes par procesu, kādā tiek veikta operatīvās darbības

pasākumu īstenošanas pārbaude un uzraudzība.