10. pants

Satversmes 96. pants nosaka: "Ikvienam ir

tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences

neaizskaramību." Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka

Operatīvās darbības likuma 7. panta piektā daļa ierobežo viņam

Satversmes 96. pantā noteiktās pamattiesības uz privāto dzīvi un

korespondences neaizskaramību (sk. lietas materiālu 1. sēj.

19. lpp.).

10.1. Noskaidrojot Satversmē noteikto pamattiesību

saturu, jāņem vērā Latvijas starptautiskās saistības

cilvēktiesību jomā.

Tiesības uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību

citastarp ir noteiktas Konvencijas 8. pantā. Saskaņā ar šo pantu

ikvienam ir tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, korespondences

noslēpumu un dzīvokļa neaizskaramību. Konvencija noteic, ka

valsts institūcijas nedrīkst traucēt nevienam šīs tiesības

baudīt. Kā izņēmuma gadījumi minēti tie, kas paredzēti likumā un

ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts un

sabiedrības drošības vai valsts ekonomiskās labklājības

intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai

aizsargātu veselību vai tikumību vai lai aizstāvētu citu personu

tiesības un brīvības. Savukārt Konvencijas 13. pants noteic, ka

ikvienam ir tiesības uz efektīvu, valsts institūciju nodrošinātu

aizsardzību.

10.2. Pirmkārt, jēdziens "privātā dzīve"

nereti tiek lietots kā plašāks apzīmējums, kas sevī ietver arī

ģimenes dzīvi, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Otrkārt,

tiesību zinātnē ir atzīts, ka tiesības uz privāto dzīvi, tiesības

uz ģimenes dzīvi, tiesības uz mājokļa neaizskaramību un tiesības

uz korespondences neaizskaramību nav iespējams precīzi norobežot.

Tās cita citu papildina un arī savstarpēji pārklājas (sk.

Dijk P., Hoof G. J. H. Theory and Practice of the European

Convention on Human Rights. Hague, London, Boston: Kluwer Law

International, 1998, p. 489; Kilkelly U. The right to

respect for private and family life. A guide to the

implementation of Article 8 of the European Convention on Human

Rights. Council of Europe, 2001, pp. 10 - 11; Reid K. A.

Practitioner's Guide to the European Convention on Human Rights.

London: Sweet&Maxwell, 2008, p. 481). Tāpēc termins

"privātā dzīve" nereti tiek lietots kā plašāks

apzīmējums, kas sevī ietver arī ģimenes dzīvi, mājokļa un

korespondences neaizskaramību.

Skaidrojot Satversmes 96. pantā garantētās tiesības uz privāto

dzīvi, Satversmes tiesa ir norādījusi, ka šīs tiesības skar

dažādus aspektus. Tās aizsargā indivīda fizisko un garīgo

integritāti, godu un cieņu, vārdu un identitāti, personas datus.

Tiesības uz privāto dzīvi nozīmē, ka indivīdam ir tiesības uz

savu privāto telpu, tiesības dzīvot pēc sava prāta, saskaņā ar

savu būtību un vēlmēm attīstīt un pilnveidot savu personību,

iespējami minimāli ciešot no valsts vai citu personu iejaukšanās.

Šīs tiesības ietver indivīda tiesības būt atšķirīgam, saglabāt un

attīstīt īpašības un spējas, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem

un individualizē (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 26. janvāra

sprieduma lietā Nr. 2004-17-01 10. punktu).

Satversmes 96. pantā expressis verbis paredzētas

ikviena tiesības uz korespondences neaizskaramību. Jēdziens

"korespondence" ietver rakstveida materiālus, tostarp

materiālus, kuri sūtīti pa pastu, kā arī telefona sarunas (sk.

Jackobs and White. The European Convention on Human Rights.

Oxford: Oxford University Press, 2002, p. 225).

Līdz ar to tiesības uz privāto dzīvi

un korespondences neaizskaramību aizsargā Satversmes 96.

pants.