12. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Satversmes 116. pants noteic, ka personas tiesības
uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību var ierobežot
likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku
tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību,
labklājību un tikumību. Arī Konvencijas 8. panta otrā daļa
paredz, ka valsts institūcijas nevienam nedrīkst ierobežot šajā
pantā noteiktās tiesības, izņemot gadījumus, kad ierobežojumi
paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai
aizstāvētu valsts un sabiedriskās drošības intereses.
Līdz ar to Satversmes 96. pantā noteiktās pamattiesības var
ierobežot, ja ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtā
pieņemtu likumu, tam ir leģitīms mērķis un tas ir samērīgs.