13. pants

Pieteikuma iesniedzējs un Tiesībsargs uzskata, ka

Operatīvās darbības likuma 7. panta piektajā daļā ietvertais

tiesību ierobežojums esot neskaidrs. Neesot saprotama normā

minētā jēdziena "novērst" nozīme. Tāpat neesot skaidrs,

kādiem priekšnoteikumiem jāiestājas, lai neatliekamības gadījumā

varētu uzsākt sevišķā veidā veicamos operatīvās darbības

pasākumus. Tāpēc minētajā normā paredzētais tiesību ierobežojums

neesot noteikts pienācīgā kārtā ar likumu (sk. lietas

materiālu 1. sēj. 7. - 8. lpp. un 3. sēj. 46.

- 48. lpp.).

13.1. Likumiem un citiem normatīvajiem aktiem jābūt ne

vien publiski pieejamiem, bet arī pietiekami skaidriem un

saprotamiem (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 20. decembra

sprieduma lietā Nr.2006-12-01 16. punktu).

Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākkārt norādījusi, ka

likumiem un tiesību normām, kas ierobežo personas pamattiesības,

jābūt gan pienācīgi saprotamiem, gan paredzamiem. Proti, normai

jābūt formulētai pietiekami precīzi, lai indivīds,

nepieciešamības gadījumā atbilstoši konsultējoties, varētu

regulēt savu rīcību (sk., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību

tiesas 1979. gada 26. aprīļa sprieduma lietā "The Sunday

Times v. The United Kingdom" 49. punktu, 1998. gada 24.

februāra sprieduma lietā "Larrisis & others v.

Greece" 40. punktu un 1999. gada 25. novembra sprieduma

lietā "Hashman and Harrup v. The United Kingdom" 31.

punktu). Normai jābūt formulētai tā, lai ļautu personām

skaidri paredzēt precīzu noteikuma piemērošanas jomu un nozīmi.

Tas nodrošina indivīdiem svarīgu aizsargmehānismu. Taču nacionālā

normatīvā regulējuma precizitātes pakāpe lielā mērā ir atkarīga

no attiecīgās jomas, kuru likums reglamentē, un tā adresātu

skaita un statusa (sk., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas

1999. gada 25. novembra sprieduma lietā "Hashman and Harrup

v. The United Kingdom" 31. punktu, 1993. gada 25. augusta

sprieduma lietā "Chorherr c. Autriche" 25. punktu,

2004. gada 17. februāra sprieduma lietā "Maestri v.

Italy" 25. punktu un 1990. gada 27. marta sprieduma lietā

"Kruslin v. France" 30. punktu).

13.2. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka Operatīvās

darbības likuma 7. panta piektās daļas nosacījumi piemērojami

vienīgi tad, ja ir jānovērš smags vai sevišķi smags noziegums.

Līdz ar to minētajā daļā norādītos operatīvās darbības pasākumus

nevarot veikt tālab, lai atklātu noziedzīgu nodarījumu.

Operatīvās darbības likuma 7. panta piektās daļas pirmais

teikums noteic, ka gadījumos, kad jārīkojas nekavējoties, lai

novērstu terorismu, slepkavību, bandītismu, masu nekārtības, citu

smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kā arī tad, kad reāli ir

apdraudēta personas dzīvība, veselība vai īpašums, šā panta

ceturtajā daļā minētos operatīvās darbības pasākumus var veikt

bez tiesneša akcepta. Jēdziena "novērst" saturs

nosakāms, ņemot vērā Operatīvās darbības likuma 2. panta pirmajā

daļā norādītos operatīvās darbības uzdevumus. Minētās daļas 2.

punktā kā operatīvās darbības uzdevums norādīta noziedzīgu

nodarījumu profilakse, to novēršana un atklāšana, noziedzīgu

nodarījumu izdarījušo personu un pierādījumu avotu noskaidrošana.

Tādējādi visi Operatīvās darbības likuma 6. panta pirmajā daļā

minētie operatīvās darbības pasākumi, tostarp operatīvā sarunu

noklausīšanās, veicami atbilstoši operatīvās darbības uzdevumiem

- novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus.

Operatīvās darbības likuma 7. panta piektās daļas pirmais

teikums paredz operatīvās darbības subjekta tiesības nekavējoties

reaģēt uz šajā normā minēto noziedzīgo nodarījumu draudiem un

veikt atbilstošus operatīvās darbības pasākumus, lai novērstu šo

noziedzīgo nodarījumu īstenošanu. Tomēr tas, ka noziedzīgu

nodarījumu atklāšana Operatīvās darbības likuma 7. panta piektās

daļas pirmajā teikumā nav minēta expressis verbis,

neizslēdz pienākumu ievērot operatīvās darbības uzdevumus. Var

piekrist Saeimas un KNAB argumentam, ka, veicot Operatīvās

darbības likuma 7. panta piektajā daļā minētās darbības,

noziegums vienlaikus var tikt gan novērsts, gan atklāts. Veicot

operatīvās darbības pasākumus noziedzīga nodarījuma novēršanai,

nav izslēgta arī kāda noziedzīga nodarījuma atklāšana. Piemēram,

kukuļņemšanas gadījumos operatīvās darbības pasākumu laikā var

gan novērst noziedzīgu nodarījumu, gan arī atklāt kukuļdošanā

iesaistītās personas. Secināms, ka Operatīvās darbības likuma 7.

panta piektajā daļā minētais jēdziens "novērst" ietver

ne vien noziedzīga nodarījuma novēršanu, bet arī citu noziedzīgu

nodarījumu atklāšanu.

13.3. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi: lai

nodrošinātu personai adekvātu aizsardzību pret patvaļīgu

iejaukšanos tās privātajā dzīvē, likumā ir pietiekami skaidri

jānosaka kompetentajām iestādēm piešķirtās rīcības brīvības

robežas un tās lietošanas veids, ievērojot attiecīgā pasākuma

leģitīmo mērķi (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2000. gada 4.

maija sprieduma lietā "Rotaru v. Romania" 55.

punktu).

Operatīvās darbības likuma 7. panta piektā daļa nosaka

gadījumus, kad operatīvās darbības subjektam ir atļauts veikt šā

panta ceturtajā daļā minētos operatīvās darbības pasākumus,

tostarp nepublisku sarunu operatīvo noklausīšanos. Tas ir

uzskatāms par izsmeļošu izņēmuma gadījumu uzskaitījumu. Citu

pasākumu īstenošanai Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa

īpaši pilnvarota tiesneša akcepts nav nepieciešams (sk.:

Kavalieris A. Operatīvās darbības likuma komentāri. Rīga: Raka,

2002, 24. lpp.).

Nevar piekrist Tiesībsarga viedoklim, ka Operatīvās darbības

likuma 7. panta piektā daļa esot neskaidra, jo neparedzot

priekšnoteikumus, kuriem jāiestājas, lai neatliekamības gadījumā

varētu uzsākt sevišķā veidā veicamos operatīvās darbības

pasākumus. Operatīvās darbības likuma 7. panta piektā daļa paredz

divus priekšnoteikumus, kuriem iestājoties operatīvās darbības

subjekts var veikt operatīvās darbības pasākumus.

Pirmkārt, Operatīvās darbības likuma 7. panta piektā daļa

īpaši nosaka tos gadījumus, kad nekavējoties var veikt šā panta

ceturtajā daļā norādītos operatīvās darbības pasākumus. Tie var

tikt veikti tādos gadījumos, kad nepieciešams novērst terorismu,

slepkavību, bandītismu, masu nekārtības, citu smagu vai sevišķi

smagu noziegumu. Tāpat tie ir pieļaujami situācijās, kad reāli

apdraudēta personas dzīvība, veselība vai īpašums. Operatīvās

darbības likuma 7. panta piektajā daļā ietvertais uzskaitījums ir

atzīstams par izsmeļošu un pietiekami precīzu. Tādējādi tiek

izslēgta iespēja veikt operatīvās darbības pasākumus sevišķajā

veidā tādu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, kuri tiesību normā

nav norādīti.

Otrkārt, Operatīvās darbības likuma 7. panta piektajā daļā

minētos pasākumus operatīvās darbības subjekts drīkst veikt tikai

tādos gadījumos, kad jārīkojas nekavējoties.

Iztulkojot šo normu kopsakarā ar Operatīvās darbības likuma

17. panta 3. punktu, secināms, ka operatīvā nepublisku sarunu

slepena noklausīšanās ir atļauta tikai tādos gadījumos, kad

operatīvās darbības subjekta rīcībā ir pamatotas ziņas par

personu saistību ar noziegumu, kā arī par valstij svarīgu

interešu, valsts drošības un aizsardzības apdraudējumu. Līdz ar

to operatīvās darbības subjekts drīkst veikt Operatīvās darbības

likuma 7. panta piektajā daļā minētos operatīvās darbības

pasākumus, ja tam ir pamatotas ziņas par personu saistību ar

noziegumu.

Operatīvās darbības likuma 7. panta piektā daļa paredz

izņēmuma kārtību, proti, ļauj operatīvās darbības subjektam normā

norādītos operatīvās darbības pasākumus veikt nekavējoties, jo

jebkura kavēšanās var būtiski ietekmēt operatīvās darbības

pasākuma rezultātu. Ņemot vērā Operatīvās darbības likuma 7.

panta piektajā daļā norādīto noziedzīgo nodarījumu smagumu, ir

būtiski reaģēt efektīvi un savlaicīgi, lai šo noziedzīgo

nodarījumu draudi tiktu novērsti.

Operatīvās darbības likuma 7. panta piektā daļa precīzi

nosaka tās piemērošanas priekšnoteikumus, tātad pamattiesību

ierobežojums ir noteikts ar likumu.