17. pants

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka Operatīvās

darbības likuma 7. panta piektā daļa nenosaka operatīvās darbības

subjekta pienākumu saņemt tiesneša akceptu gadījumos, kad

operatīvās darbības pasākumi pabeigti pirms 72 stundu termiņa

beigām (sk. lietas materiālu 1. sēj. 26. - 27.

lpp.).

17.1. Operatīvās darbības likuma 7. panta otrajā un

trešajā daļā ir noteikti operatīvās darbības pasākumu veikšanas

veidi - vispārējais un sevišķais. Šis iedalījums ir cieši

saistīts ar operatīvās darbības pasākumu raksturu un ietekmi uz

personu pamattiesībām. Operatīvās darbības likuma 7. panta

piektajā daļā noteiktajos gadījumos operatīvās darbības pasākumi

ir veicami sevišķajā veidā, jo būtiski aizskar personu

pamattiesības.

Satversmes tiesa atzīst, ka Operatīvās darbības likuma 7.

panta piektās daļas gramatiskais formulējums nesniedz

nepārprotamu atbildi uz jautājumu, vai gadījumos, kad operatīvās

darbības pasākumi pabeigti pirms 72 stundu termiņa beigām, ir

nepieciešams saņemt Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa

īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu.

17.2. Lai noteiktu Operatīvās darbības likuma 7. panta

piektās daļas saturu, tā interpretējama kopsakarā ar citām šā

paša panta normām, kas reglamentē operatīvās darbības pasākumu

veikšanu sevišķajā veidā.

Operatīvās darbības likuma 7. panta piektā daļa ietver atsauci

uz šā paša panta ceturto daļu, kas nosaka operatīvās darbības

pasākumus, kuri veicami tikai sevišķajā veidā. Šie pasākumi,

tostarp operatīvā korespondences kontrole un operatīvā nepublisku

sarunu slepena noklausīšanās, veicami ar Augstākās tiesas

priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas

tiesneša akceptu.

Lai gan Operatīvās darbības likuma 7. panta piektā daļa paredz

izņēmuma gadījumus, kad operatīvās darbības subjekts operatīvās

darbības pasākumus var veikt nekavējoties, līdzīgi kā minētā

panta ceturtā daļa tā paredz arī operatīvās darbības subjekta

pienākumu saņemt Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši

pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu operatīvās darbības

pasākumu veikšanai. Arī, izstrādājot likumprojektu

"Operatīvās darbības likums", Aizsardzības un iekšlietu

komisija īpaši uzsvēra tiesneša akcepta saņemšanas nozīmi

gadījumos, kad tiek veikti operatīvās darbības pasākumi sevišķajā

veidā (sk. lietas materiālu 1. sēj. 171. un 173.

lpp.).

Operatīvās darbības likuma 7. panta piektās daļas trešais

teikums ietver norādi, ka gadījumā, ja netiek saņemts tiesneša

akcepts operatīvās darbības pasākumu veikšanai, tie ir

jāpārtrauc. Pēc KNAB domām, šī norāde apstiprina to, ka tiesneša

akceptu nepieciešams saņemt tikai tajos gadījumos, kad operatīvās

darbības pasākumi nav pabeigti pirms 72 stundu termiņa beigām

(sk. lietas materiālu 3. sēj. 45. lpp.). Savukārt

Tieslietu ministrija un Tiesībsargs norāda, ka šāda normas

interpretācija neatbilstu Satversmes garam (sk. lietas

materiālu 3. sēj. 48. un 54. - 55. lpp.).

Operatīvās darbības likuma 7. panta piektajā daļā nav ietverta

norāde, ka šajā daļā noteiktajiem operatīvās darbības pasākumiem

nebūtu nepieciešams Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa

īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akcepts, ja tos

plānots pabeigt pirms 72 stundu termiņa beigām. Līdz ar to nevar

piekrist KNAB viedoklim, ka vēršanās pie tiesneša pēc akcepta

varētu nenotikt, ja operatīvās darbības pasākumi pabeigti pirms

minētā termiņa beigām.

17.3. Tiesībsargs norāda, ka personas tiesības uz

privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību var

tikt aizskartas kā ar sevišķā veidā veicamajiem operatīvās

darbības pasākumiem, tā arī ar speciālajām izmeklēšanas darbībām

(sk. lietas materiālu 3. sēj. 47. lpp.). Satversmes tiesa

norāda, ka konkrētā lieta nav attiecināma uz speciālo

izmeklēšanas darbību un operatīvās darbības pasākumu satura

skaidrojumu. Tomēr šo procedūru salīdzinājums var palīdzēt

izprast tiesneša akcepta nozīmi Operatīvās darbības likuma 7.

panta piektajā daļā regulētajos gadījumos.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma (turpmāk - KPL) 210. panta

otrās daļas prasībām speciālās izmeklēšanas darbības ir veicamas,

pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu. KPL 212. panta

ceturtā daļa noteic, ka neatliekamos gadījumos procesa virzītājs

var uzsākt speciālās izmeklēšanas darbības, saņemot prokurora

piekrišanu un ne vēlāk kā nākamajā darba dienā - izmeklēšanas

tiesneša lēmumu. Saskaņā ar KPL 214. panta otro daļu gadījumā,

kad speciālā izmeklēšanas darbība uzsākta KPL 212. panta

ceturtajā daļā paredzētajā kārtībā, izmeklēšanas tiesnesis lemj

par šīs izmeklēšanas darbības uzsākšanas pamatotību, kā arī par

tās turpināšanas nepieciešamību, ja tā vēl nav pabeigta. Ja

izmeklēšanas darbība nav bijusi pamatota vai ir veikta

prettiesiski, tiesnesis lemj par iegūto pierādījumu pieļaujamību

un par rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem.

Savukārt Operatīvās darbības likuma 7. panta piektās daļas

pirmais teikums ietver norādi, ka operatīvās darbības subjekts

var veikt operatīvās darbības bez tiesneša akcepta. Taču

sevišķajā veidā veicamie operatīvās darbības pasākumi un šajā

panta daļā noteikto noziedzīgo nodarījumu smagums neizslēdz

operatīvās darbības subjekta pienākumu saņemt Augstākās tiesas

priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas

tiesneša akceptu operatīvās darbības pasākumu veikšanai pēc tam,

kad tie jau ir uzsākti.

Operatīvās darbības likuma 7. panta piektajā daļā noteiktajos

gadījumos veiktie operatīvās darbības pasākumi ir pakļauti

prokurora uzraudzībai, kas citastarp ietver arī kontroli.

Operatīvās darbības pasākumu uzraudzību prokurors veic ne tikai

Operatīvās darbības likumā noteiktajā kārtībā, bet arī saskaņā ar

citiem prokurora pilnvaras reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

Piemēram, Prokuratūras likuma 12. pants ietver prokurora

pienākumu uzraudzīt operatīvo darbību. Taču Operatīvās darbības

likuma 7. panta piektajā daļā noteiktā prokurora uzraudzība

neizslēdz tiesas pēckontroli. Tiesa pārbauda operatīvās darbības

pasākumu neatliekamības cēloņus un veikto pasākumu atbilstību

likuma prasībām. Līdzīgi kā speciālo izmeklēšanas darbību

kontroles gadījumā, arī operatīvās darbības pasākumu pēckontrole

ietver tiesas izvērtējumu attiecībā uz veikto pasākumu pamatotību

un informācijas iegūšanas tiesiskumu.

Līdz ar to Operatīvās darbības likuma 7. panta piektā daļa

noteic, ka par operatīvās darbības pasākumu veikšanu jebkurā

gadījumā jāpaziņo prokuroram, kā arī uzliek par pienākumu

operatīvās darbības subjektam saņemt Augstākās tiesas

priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas

tiesneša akceptu.

Operatīvās darbības likuma 7. panta

piektajā daļā noteiktais ierobežojums ir atzīstams par

saudzējošāko līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo prokurora

uzraudzība un tiesas pēckontrole pār operatīvās darbības pasākumu

veikšanas tiesiskumu nodrošina personas tiesību efektīvu

aizsardzību.