Par Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plānu 2023.–2025. gadam

1SSEG starptautiskās sadarbības jomas pilnveidošanas jautājumos finanšu noziegumu izmeklēšanās (vada ĢP). 2022. gada 21.oktobra Tiesībaizsardzības iestāžu vadības darba grupas sanāksmē tika pieņemts lēmums pārtraukt minētās SSEG darbību.

22019. gada 29. aprīlī Valsts policija sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru un Valsts robežsardzi uzsāka Eiropas Savienības Iekšējās drošības fonda 2014. 2020. gada Nacionālās programmas projekta Nr. VP/IDF/2019/1 "Nacionālās kriminālizlūkošanas infrastruktūras un sistēmas izveide" (NKIM projekts) īstenošanu. Minētā projekta ietvaros 2020. gadā tika izstrādātas divas metodoloģijas, t.i., metodoloģija, kas nosaka galvenos principus informācijas vākšanai un analīzei saistībā ar nacionāla līmeņa organizētās noziedzības grupām (nSOCTA) un metodoloģija organizētās noziedzības grupu prioritizēšanai atkarībā no to bīstamības. Šīs metodoloģijas ļauj attīstīt NKIM operatīvā līmeņa sadarbību starp TAI, kā arī uzlabot NKIM TAI kriminālizlūkošanas analītiskā ziņojuma kvalitāti, jo rada iespēju sniegt padziļinātu un vienota formāta noziedzības situācijas izvērtējumu ar organizētās noziedzības grupu novērtējumu pēc apdraudējuma līmeņa.

3Papildus saistībā ar abām iepriekš minētajām metodoloģijām 2022. gadā VP ir izstrādāta arī Noziedzīgu grupējumu klasifikācijas un uzskaites metodoloģija ar mērķi noteikt precīzu noziedzīgu grupējumu klasifikācijas un uzskaites standartu Valsts policijā, kas ļaus efektivizēt noziedzīgu grupējumu monitoringu, kontroli un apkarošanu.

4TAI analītiskās kapacitātes uzlabošanai NKIM projekta ietvaros ir uzsākta KAIS izstrāde, kas t.sk. nodrošinās ar mūsdienīgām informācijas analīzes iespējām.

5SRAP 1 rekomendāciju ieviešanas pasākumu īstenošanai un nolūkā paaugstināt VP GKrPP kapacitāti un efektivitāti organizētās noziedzības, kibernoziedzības un noziedzības kopumā apkarošanā ar 2022. gada 1. augustu ir veiktas šādas izmaiņas VP GKrPP struktūrā un funkcijās:

61. apvienojot VP GKrPP ONAP un VP GKrPP KIP kompetences, ir izveidota VP GKrPP ONSSNAP ar četrām nodaļām;

72. precizētas VP GKrPP ENAP kompetences;

83. izveidota Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde ar trīs nodaļām;

94. precizējot VP GKrPP KVP nodaļu kompetenci, izveidota 1. nodaļa (Informācijas analīzes nodaļa) un 4. nodaļa ARO;

1Nodrošināta efektīva kriminālizlūkošanas procesa vadība un pilnveidošana Valsts policijā un kriminālizlūkošanas procesa nacionālā līmeņa koordinācija visām Latvijas tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī Eiropas Savienības līmeņa kriminālizlūkošanas aktivitāšu koordinācija Latvijas Republikas uzņemto saistību ietvaros.

1Noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguves (ARO) nodaļa efektīvi nodrošina visplašāko starptautisko sadarbību saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un ar to saistīto predikatīvo noziedzīgo nodarījumu un terorisma finansēšanas novēršanu un apkarošanu. ARO nodrošina aktīvu meklēšanu kriminālprocesu un operatīvo procesu ietvaros visām Latvijas Republikā reģistrētajām tiesībaizsardzības iestādēm. Realizējot aktīvu meklēšanu, ARO veic arī kriminālprocesuālās darbības no Latvijā reģistrētām kredītiestādēm, iegūstot ziņas par banku kontiem un darbībām tajos. Iestāžu uzdevumā ARO veic samērīguma izvērtējumus ar mērķi novērtēt personu mantiskā stāvokļa atbilstību personu likumīgo ienākumu apmēram.

2ES dalībvalstīs no 2011. gada tiek realizēts ES Politikas cikls organizētās un smagās starptautiskās noziedzības apkarošanas jomā, pamatojoties uz ES Padomes secinājumiem par ES Politikas cikla izveidi un īstenošanu organizētās un smagās starptautiskās noziedzības jomā (pieņemti ES Padomē 2010. gada 8. 9. novembrī; 2010. gada 25. oktobra dokuments Nr. 15358/10).

3ES Politikas cikls smagās un organizētās noziedzības apkarošanas jomā tiek īstenots, balstoties uz Smagās un organizētās noziedzības apdraudējuma novērtējuma (SOCTA) secinājumiem, Eiropas daudznozaru platformas pret noziedzības draudiem (EMPACT) ietvarā.

42022. gadā VP GKrPP pārstāvis piedalījās Eiropola organizētajās SOCTA izstrādes un metodoloģijas pilnveidošanas darba grupas sanāksmēs, kurās tika veikta SOCTA 2021 novērtēšana, sniegta informācija par stratēģisko analīzi (sasniegumi un izaicinājumi) gan Eiropolā, gan ES dalībvalstīs, plānoto SOCTA 2023 starpziņojumu, kā arī SOCTA 2025 sagatavošanu.

5EMPACT platformā piedalās Latvijas Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes eksperti.

62021. gada 26. februārī tika pieņemti jauni ES Padomes secinājumi par ES politikas cikla organizētās un smagās starptautiskās noziedzības apkarošanai pastāvīgu turpināšanu: EMPACT 2022+ (dok. Nr. 6481/21). Tāpat 2021. gada 26. maijā tika pieņemti ES Padomes secinājumi, ar ko nosaka ES prioritātes cīņā pret smagu un organizētu noziedzību attiecībā uz EMPACT 2022. 2025. gadam (dok. Nr. 9184/21). Ar tiem ir apstiprinātas 15 prioritārās jomas ES smagās un organizētās noziedzības apkarošanā no 2022. 2025. gadam:

71) augsta riska kriminālie tīkli (HRCN);

82) kiberuzbrukumi (CAIS);

93) cilvēku tirdzniecība (THB);

104) bērnu seksuāla izmantošana tiešsaistē un bezsaistē (CSE/CSA);

115) migrantu kontrabanda (FII);

126) marihuāna, heroīns un kokaīns (CCH);

137) sintētiskās narkotikas un jaunas psihoaktīvās vielas (SYD/NPS);

148) tiešsaistes krāpšanas (OFS);

159) krāpšanās ar akcīzi (Excise Fraud);

1610) karuseļveida vai PVN krāpšanas (MTIC);

1711) intelektuālā īpašuma noziegumi, preču un naudas viltošana (IPRC);

1812) organizētā īpašuma noziedzība (OPC);

1913) vides noziegumi (EnviCrime);

2014) šaujamieroču kontrabanda (FIA);

2115) noziedzīgi iegūtas finanses, NILL, līdzekļu atguve (CF/ML/AR).

22Katrā no 15 apstiprinātajām prioritārajām jomām tika izstrādāti un īstenoti operacionālie rīcības plāni 2022. gadam. Latvijas dalības ietvars EMPACT ir apstiprināts ar ES Padomes 2022. gada 27. jūnijā izdoto EMPACT cikla 2022 2025 dalībnieku sarakstu (dok. Nr. 7236/1/22).

23Latvija 2022. gadā piedalījās 14 operacionālo rīcības plānu īstenošanā (visās prioritārajās jomās, izņemot intelektuālā īpašuma noziegumi, preču un naudas viltošana). Prioritārajās noziedzības apkarošanas jomās tika īstenotas 293 operacionālās aktivitātes, no kurām 160 piedalījās arī Latvija.

24Latvijas pārstāvji vadīja trīs operacionālās aktivitātes, vienu prioritātē CFMLAR par labdarības iestāžu un NVO izmantošanas mērogu atklāšanu un izpēti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jomā un divas prioritātē HRCN saistībā ar VP projektu "Inovatīvu proaktīvu instrumentu izstrāde un pielietošana, apkarojot narkotiku kontrabandas organizācijas ES Dalībvalstīs" (FIDR) Nr. 952819, izmantojot ES fondu līdzekļus iekšējās drošības stiprināšanai, un ES DV Slepkavību izmeklēšanas nodaļu tīkla izveide un attīstīšana. Tāpat Latvijas pārstāvji pildīja operacionālās aktivitātes vadītāja uzdevumus kā līdzvadītāji prioritātē "Akcīzes preces" par ONG darbības apkarošanu akcīzes preču jomā Baltijas jūras reģionā un prioritātē "MTIC krāpšanas" par Baltijas jūras reģiona valstu mērķtiecīgu rīcību ONG darbības apkarošanai nodokļu krāpšanas jomā.

25Vienlaikus 2022. gadā tika turpināta dalība kopīgo rīcības dienu (Joint Action Days (JAD)) pasākumu plānošanā, kā arī atsevišķu šādu aktivitāšu īstenošanā (prioritātēs: cilvēku tirdzniecība, organizētā īpašuma noziedzība, krāpšana akcīzes jomā). Tāpat Latvijas eksperti piedalījās vairākās starptautiskās operācijās un izmeklēšanās.

26Kibernoziegumi joprojām saglabā savu aktualitāti noziedzīgo nodarījumu struktūrā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība gan Latvijā, gan ārvalstīs ir sasniegusi nebijušu ātrumu un tvērumu. Līdz ar mūsdienu straujās digitālās vides attīstību pieaug arī noziegumu skaits, kas tiek izdarīti interneta vidē. 2021. gadā bija identificēti vairāki fenomeni, kas saistīti ar kibernoziegumiem un krāpšanām internetā, un tie joprojām nezaudē savu aktualitāti. Analizējot kriminogēno situāciju valstī, secināms, ka t.s. "ielu noziedzība" pamazām atkāpjas, pārejot uz kibervidi, līdz ar to internetā izdarīto noziegumu skaits turpina pieaugt. Pēdējos gados palielinājies krāpšanas gadījumu skaits digitālajā vidē, t.sk. telefonkrāpniecība. Konstatēti šādi krāpšanu gadījumi: krāpnieki mēģina iegūt banku attālināto pieslēgumu rīkus vai maksājumu karšu datus, stādoties priekšā par banku darbiniekiem; krāpnieki jeb tā saucamie "viltus brokeri" aicina investēt finanšu līdzekļus dažādās brokeru/ieguldījumu platformās; krāpnieki mēģina izkrāpt klientu maksājumu karšu datus, izmantojot loģistikas uzņēmumu "DPD Latvija" un "OMNIVA" logo; krāpnieki izvieto sludinājumus sociālajos tīklos vai sludinājumu portālos par dažādu preču iegādi un pasūtīšanu; viltus zvani, SMS, e-pasti iestāžu un uzņēmumu vārdā, kā arī citi krāpšanas veidi.

272021. gadā identificēti vairāki fenomeni, kas saistīti ar kibernoziegumiem un krāpšanām internetā:

28telefonkrāpniecības gadījumi:

29"phishing" ;

30"viltus brokeri";

31krāpšanas gadījumi, kad krāpnieki, stādoties priekšā par banku darbiniekiem, cenšas iegūt personu banku attālināto pieslēgumu rīkus vai maksājumu karšu datus;

32krāpšanas gadījumi, kad krāpnieki mēģina izkrāpt klientu maksājumu karšu datus, izmantojot loģistikas uzņēmumu "DPD Latvija" un "Omniva" logo;

33krāpšanas gadījumi, kad krāpnieki aizklāj datus un pieprasa izpirkuma maksu (savu aktualitāti nav zaudējuši divi fenomeni moderno IT risinājumu jomā, t.i., nelikumīga piekļuve AS "Citadele banka" bankas kontam un krāpšana, kas vērsta pret Smart-ID lietotājiem);

34krāpšanas gadījumi, kad krāpnieki mēģina iegūt personu datus un bankas kontu piekļuves datus un izkrāpt naudas līdzekļus, zvanot, nosūtot īsziņu vai e-pastu pazīstama uzņēmuma vārdā, piemēram, "Latvijas Pasts", "CityBee", AS "Sadales tīkls", SIA "Rīgas namu pārvaldnieks", "Lidl", "PayPal" u.c.

35Interneta ēnu sektors ("DarkNet") tiek izmantots nelikumīgu darbību veikšanai, t.sk. jau izstrādātu ļaunatūru un citu uzbrukumu veidu izplatīšanai.

36Kibernoziegumu izdarīšanā organizēto noziedzīgo grupu dalībnieki plaši izmanto inovācijas un jaunus risinājumus IT jomā. Novērots straujš interneta ātruma un savienojuma kvalitātes pieaugums Latvijā, kā arī šī pakalpojuma starptautiskā konkurētspēja, kā rezultātā pieaug to gadījumu skaits, kad tiek nodrošināti savienojumi Latvijā ārvalstu noziedzīgās infrastruktūras uzturēšanai. Turklāt viens no galvenajiem faktoriem, kas atvieglo noziedzības jomu, ir vīrusu (piemēram, "Trojas zirgs"), ļaunprātīgas programmatūras un izpirkuma programmatūras pieejamība tiešsaistes tirgos un specializētos forumos. Tāpat arī, ņemot vērā "DarkNet" tirgu attīstību un dažādus specializētos forumus, iespēja iegūt maksājumu karšu datus ir kļuvusi daudz vienkāršāka. Turklāt kriptovalūtu attīstība un to pieejamība sabiedrībai ir ievērojami vienkāršojusi naudas darījumus starp noziedzniekiem.

37Kopējais noziedzīgo nodarījumu kibervidē apdraudējuma līmenis ir augsts, jo kiberapdraudējumi nav nodalāmi no politiskajiem, ekonomiskajiem, militārajiem un sociālajiem notikumiem un ģeopolitiskās situācijas kopumā un tie ir vērtējami nedalīti no vispārējā apdraudējuma, ko Latvijai rada citas valstis, kā arī ar apdraudējumu Latvijai kā starptautisko organizāciju (ES un NATO) un starptautisko misiju dalībniecei. Apdraudējumu rada arī tehnoloģiskā attīstība, kā arī pieaugošā kriptovalūtas popularitāte iedzīvotāju vidū, kas veicina kibervidē izdarīto noziegumu skaitu. Turklāt noziedznieku pielietotās metodes kļūst aizvien modernākas, veidojot sarežģītas shēmas, kas noziegumu atklāšanu un izmeklēšanu padara sarežģītāku. Kibernoziegumu skaits un intensitāte nākotnē pieaugs līdz ar digitālās vides attīstību.

38Lai efektivizētu kibernoziegumu novēršanu un atklāšanu, VP ar 2022. gada 1.augustu ir izveidota centralizēta kibernoziedzības apkarošanas struktūrvienība VP GKrPP sastāvā Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde.

39VP ir organizējusi aptaujas un IeM ir uzsākusi darbu pie sabiedrisko aptauju izstrādes par sabiedrības pieredzi ar noziedzību un tās apkarošanu, tajā skaitā arī jautājumos par sabiedrības iesaisti noziedzības apkarošanā, kas ļauj monitorēt sabiedrības vēlmi sniegt savu atbalstu noziedzības apkarošanā un identificēt faktorus, kas ļautu panākt plašāku sabiedrības iesaisti.

40Tāpat dažādos sadarbības formātos ir veicināta sadarbība un risināti aktuālie problēmjautājumi dažādās iekšējās drošības jomās ar NVO, komersantiem, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, lai paplašinātu un efektivizētu sadarbību organizētās noziedzības, smago un sevišķi smago noziegumu samazināšanas procesā.

41VP ir aktīvi sadarbojusies regulārās darba tikšanās un informācijas apmaiņā ar ārvalstu partneriem, piemēram, OLAF, FIB atašeju Baltijas valstīs, Moneyval pārstāvjiem, OECD pārstāvjiem, AFCOS pārstāvjiem u.c., nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

42Plāna sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem, nacionālajiem tiesību aktiem un Latvijai saistošajiem starptautiskajiem tiesību aktiem:

43Nacionālās drošības koncepcija (apstiprināta Saeimā 2023. gada 28. septembrī);

44Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. 2027. gadam (pieņemts Saeimā 2020. gada 2.jūlijā);

45Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāns 2021. 2023. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra rīkojumu Nr. 690);

46Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2023. 2025. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra rīkojumu Nr. 940);

47Noziedzības novēršanas padomes rīcības plāns laikposmam no 2021. līdz 2026. gadam, kuru padome apstiprināja 2021. gada 3. jūnijā;

48Noziedzības novēršanas padomes 2021. gada 15. aprīlī apstiprinātais "Valsts kontroles lietderības revīzijā "Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte" ietverto priekšlikumu ieviešanas plāns";

49Finanšu sektora attīstības padomes 2020. gada 27. novembrī atbalstītais Pasākumu plāns samērīgas pieejas nostiprināšanai, izpildot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības;

50Ministru kabineta 2017. gada 24. janvāra Instrukcija Nr. 1 "Tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības kārtība noziedzības novēršanā un apkarošanā". Līdz ar minētās instrukcijas spēkā stāšanos ir noteikts tiesiskais regulējums tiesībaizsardzības iestāžu vienotai sadarbības kārtībai;

51Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija pret transnacionālo organizēto noziedzību (ratificēta 2001. gada 17. maijā) mērķis ir veicināt sadarbību, lai efektīvāk novērstu un apkarotu transnacionālo organizēto noziedzību;

52Konvencija par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3. pants (Eiropola konvencija, ratificēta 2004. gada 7. aprīlī) Eiropola mērķis ir, sadarbojoties ar dalībvalstīm saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību K1. panta 9. punktu, ar šajā Konvencijā minētajiem līdzekļiem uzlabot dalībvalstu kompetento iestāžu efektivitāti un sadarbību, novēršot un apkarojot terorismu, nelegālu narkotisko vielu apriti un citus smagus starptautiskās noziedzības veidus, ja ir faktiskas norādes, ka ir iesaistīta kāda organizētās noziedzības struktūra un minētais noziedzīgais nodarījums ietekmē divas vai vairākas dalībvalstis, un attiecīgo noziedzīgo nodarījumu lielums, nozīmīgums un sekas prasa dalībvalstu kopīgu rīcību;

53ES Drošības savienības stratēģija (COM(2020) 605 final), kurā viena no prioritātēm ir noteikta arī organizētās noziedzības apkarošana;

54ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģija 2021. 2025. gadam (COM(2021) 170 final);

55ES Stratēģija cilvēku tirdzniecības apkarošanai 2021. 2025. gadam (COM(2021) 171 final);

56ES Narkomānijas apkarošanas programma un rīcības plāns 2021. 2025. gadam (COM(2020) 606 final).

57Plāna mērķisPalielināt TAI spējas novērst un atklāt organizēto noziedzīgo grupu izdarītos noziegumus un radīt instrumentus, ar kuriem samazināt organizēto noziedzīgo grupu interesi un iespējas īstenot noziedzīgo darbību Latvijā.Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-iPalielinājušās TAI spējas novērst un atklāt organizēto noziedzīgo grupu izdarītos noziegumus.Rezultatīvie rādītāji:

1Attiecībā pret 2022. gadu par 5% ik gadu palielinājies lietās par organizētā grupā izdarītiem noziegumiem līdzekļu apmērs, kam uzlikts arests kriminālprocesa ietvaros.

1Iekšlietu ministrija

206.01.00 "Valsts policija"

3200 860

1Tieslietu ministrija

203.04.00 "Tiesu ekspertīžu veikšana"

3170 000

470 000

570 000

670 000

71.20. Pilnveidot Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas ar mērķi izveidot Nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa atbalsta sistēmu Valsts ieņēmumu dienestā kā vienotu izlūkdatu vidi, tādējādi paaugstinot ekonomisko noziegumu apkarošanas un novēršanas efektivitāti.

1Finanšu ministrija

271.07.00 "Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu finansētie projekti"

3825 441

4201 270

580.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai"

6696 071

7Piezīme: * detalizēti aprēķini sadalījumā pa pasākumiem pievienoti pielikumā.

8** Finanšu izlūkošanas dienestam papildu finansējums nav nepieciešams. Plānā iekļautie pasākumi, kuru izpildē iesaistīts Finanšu izlūkošanas dienests, tiks īstenoti Finanšu izlūkošanas dienestam piešķirtā finansējuma ietvaros atbilstoši MK 13.12.2022. rīkojumam Nr. 940 "Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2023. 2025. gadam".

91 Izveidota saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 24. janvāra instrukciju Nr. 1 "Tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības kārtība noziedzības novēršanā un apkarošanā", kuras sastāvā ir Valsts policijas priekšnieks; Valsts robežsardzes priekšnieks; Valsts drošības dienesta priekšnieks; Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes direktors; Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors; Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks; Militārās policijas komandieris; Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks; Ģenerālprokurors vai viņa pilnvarots prokurors; Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks; Iekšējās drošības biroja priekšnieks.

10Iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs ‒

11ārlietu ministrs A. K. Kariņš