7. pants

Pārskatam par Teritorijas plānojuma izstrādi ir

pievienots sabiedriskās apspriešanas sapulces 2011.gada

1.decembra protokols (Pārskata 24.lpp.), kurā 3.punktā norādīts,

ka "vairāku zemju īpašnieki vērsās domē ar iesniegumiem par

atļautās izmantošanas veida maiņu no savrupmāju apbūves

teritorijas uz lauksaimniecības zemju teritoriju, kas daļēji ir

izskaidrojams ar atšķirībām nekustamā īpašuma nodokļa likmē.

Piedāvātajā teritorijas plānojuma gala redakcijā iekļauts

atļautās izmantošanas veids - lauku zemju teritorija, kurai ir

pietiekami plašs

pielietojums."

Kā jau tika minēts rīkojuma 6.punktā pašvaldība

jaukto apbūve,; ražošanas, noliktavu, savrupmāju apbūves

teritoriju un savrupmāju apbūves teritoriju ar retināto

apbūvi vietā Teritorijas plānojumā ir noteikusi Lauku

zemju (L) teritoriju, kurā ir atļautās izmantošanas

(vispārīgo ražošanas uzņēmumu, lielo transportu un loģistikas

uzņēmumu, ražošanas un pārstrādes uzņēmumus apbūve; rindu māju,

dvīņu māju un 1-2 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūve), kas

nav raksturīgas ierastajām lauku teritorijas izmantošanas veidam.

Līdz ar to Teritorijas plānojumā ietvertais Lauku zemju (L)

teritorijas izmantošanas veids sabiedrībai rada maldīgu un

nenoteiktu priekšstatu par teritorijas turpmāko

izmantošanu.

Satversmes tiesas 2009.gada 19.novembra sprieduma

lietā Nr.2009-09-03 15.punktā norādīts, ka "Pašvaldības

rīcība, izstrādājot teritorijas plānojumu vai tā grozījumus,

neaprobežojas vienīgi ar mehānisku likuma normu vai privātpersonu

iesniegumos pausto vēlmju pārņemšanu teritorijas plānojumā.

Pašvaldība kā pamatojumu atļautās (plānotās) izmantošanas

noteikšanai var norādīt arī citus argumentus, ciktāl tie atbilst

teritorijas plānošanas pamatprincipiem un ir pienācīgi izvērtēti

un pamatoti teritorijas plānojuma izstrādāšanas procesā".

Savukārt Satversmes tiesas 2011.gada 12.maija sprieduma lietā

Nr.2010-56-03 secinājuma daļas 19.3.apakšpunktā norādīts, ka

"[...] neviens normatīvais akts neparedz

unificētus pašvaldību teritorijas plānojumos lietojamos

teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veidus, to

apzīmējumus un krāsojumu. Tomēr arī tad, ja trūkst attiecīga

normatīvā regulējuma, pašvaldības kā publisko tiesību subjekta

rīcības brīvības ārējo ietvaru nosaka tiesību principi, citastarp

teritorijas plānošanas principi. Tātad teritorijas plānojuma

grafiskajai daļai precīzi jāatspoguļo teritorijas plānotā

(atļautā) izmantošana, bet TIAN jāreglamentē konkrētie

teritorijas izmantošanas noteikumi. Teritorijas plānotās

(atļautās) izmantošanas veidu apzīmējumiem jābūt vispārpieņemtiem

un saprotamiem to parastajā vārdiskajā nozīmē, proti, TIAN

nedrīkst paredzēt

teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veida apzīmējumam

pilnīgi neraksturīgus un ar to nesaistītus teritorijas

izmantošanas nosacījumus."

Pašvaldība, rīkojoties iepriekš minētajā veidā, ir

pārkāpusi Teritorijas

plānošanas likuma (bija spēkā Teritorijas plānojuma galīgās

redakcijas apstiprināšanas brīdī) 3.pantā noteiktos

īlgstspējības, interešu saskaņotības un atklātības principus, kas

arī ir nostiprināti Attīstības plānošanas sistēmas likuma 5.panta

otrajā daļā.