5. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - norāda, ka

izskatāmajā lietā saduroties divi vispārējie tiesību principi, uz

kuriem balstās administratīvais process un procedūras valsts

pārvaldē. Proti, administratīvās tiesības kā pamattiesību

konkretizācija un valststiesības kā valsts iekšējā organizācija.

Pirmo mērķis esot cilvēktiesību garantēšana, bet otro - valsts

pārvaldes efektivitātes nodrošināšana.

Tiesībsarga biroja pārbaudes lietā esot vērtēta Valsts

kontroles vēlme digitāli apstrādāt ārstniecības iestādes pacientu

datu bāzi. No lietas materiāliem un Tiesībsarga atzinuma

nepārprotami izrietot, ka šāds pacientu privātās dzīves

ierobežojums ir jānosaka ar likumu. Lai nodrošinātu valsts

pārvaldes efektivitāti un valsts varas leģitimitāti, Valsts

kontroles rīcībā vajagot būt pienācīgiem resursiem un procesuālām

iespējām kontrolēt budžeta izlietojumu. Apsvērums, ka zināma

pārbaude jau tiek veikta resora jeb valsts pārvaldes nozares

"iekšienē", neesot pietiekams. Nepieciešama esot arī

budžeta izlietojuma tiesiskuma un lietderības ārpusnozares

pēckontrole.

Ja Valsts kontrolei tiktu piešķirtas pilnvaras sensitīvu datu

apstrādes jomā, tad tās a priori nevarētu uzskatīt par

nesamērīgu pacienta tiesību ierobežojumu. Taču tiesībpolitiska

risinājuma izvēle esot jāizdara likumdevējam. Valsts kontroles

pilnvaru tvērumu Saeima varot ierobežot ar likumu, it īpaši

cilvēktiesību aizsardzības nolūkos.

Pacientu tiesību likumu neesot nepieciešams papildināt ar

īpašiem nosacījumiem, kuru mērķis būtu nodrošināt Valsts

kontroles saprātīgu rīcību ar pacientu datiem. Tomēr tiesiskais

regulējums par Valsts kontroles tiesībām veikt revīziju varētu

atšķirties attiecībā uz dažādām pacientu kategorijām. Šādam

regulējumam būtu pēc iespējas jāsamazina varbūtība, ka

informācija par pacientu nonāk atklātībā.