9. pants

Pieaicinātā persona - nodibinājums "Pacientu

ombuds" - norāda, ka pacientu datu drošības jautājums

esot apspriests vairākās speciālistu rīkotajās diskusijās un

darba grupās. Tajās daudzkārt pausts viedoklis, ka to institūciju

loks, kuras noteiktas Pacientu tiesību likumā un kurām piešķirta

piekļuve šādai informācijai, esot pārāk plašs. Arī saņemtajās

pacientu sūdzībās regulāri tiekot minētas medicīniskajos

dokumentos ietverto ziņu konfidencialitātes problēmas.

Valsts kontrolei, lai tā veiktu savas funkcijas veselības

aprūpes finansējuma izlietošanas kontroles jomā, pietiekot ar jau

piešķirtajām pilnvarām. Tomēr to efektīva izmantošana esot

iespējama vien tādā gadījumā, ja tiek nodrošināta efektīva

sadarbība starp VNC, Veselības ekonomikas centru un Valsts

kontroli. Valsts kontroles loma veselības aprūpes organizācijas

un finansējuma efektivitātes pārraudzībā esot viennozīmīgi

atbalstāma. Tomēr tas neradot pietiekamu pamatojumu Valsts

kontroles nepieciešamībai piekļūt informācijai par pacientiem,

kurus aizsargājot Pacientu tiesību likums.

Valsts kontrole, atšķirībā no pārējām institūcijām, kuras

minētas apstrīdētajā normā, neveicot individuālu informācijas par

pacientu apstrādi, bet masveidīga šādas informācijas apstrāde,

glabāšana un analīze radot papildu riskus. Bez tam informāciju

par pacientu, piemēram, diagnozi, ārstēšanai veltīto laiku un

lietotajām manipulācijām vai medikamentiem, neesot iespējams

tehniski jeb formāli salīdzināt. Pat ja Valsts kontrole varētu

saņemt prasītos datus, šāds masveidīgs datu izvērtējums nebūtu

pilnībā objektīvs un precīzs, bet pacientu datu konfidencialitāte

tiktu vēl vairāk apdraudēta.

Secinājumu

daļa