12. pants

Viedokļu izvērtējums

Saimnieciskās darbības veikšana

193 Gan Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi112,

gan Tīrīga113 norāda, ka atkritumu apsaimniekošanas

pakalpojuma nodrošināšana jeb organizēšana, atbilstoši likuma

"Par pašvaldībām" 15. panta 1. punktam ir Rīgas

pilsētas pašvaldības autonomā funkcija un tā nevar tikt traktēta

kā saimnieciskā darbība.114 Kā norādīts Lēmumā,

Koncesijas līguma saimnieciskās darbības raksturs izriet no

pašvaldības izvēlētā atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas

veida, t.i. Koncesijas līguma, kas slēgts institucionālās

publiskās partnerības ietvaros. Kamēr Rīgas pilsētas pašvaldība

un Getliņi, atsaucoties uz tiesu praksi115, pareizi

norāda, ka tirgus dalībnieka statuss nosakāms atkarībā no

darbības, kuru tas veic,116 gan Rīgas pilsētas

pašvaldības darbība, slēdzot Koncesijas līgumu, gan Getliņi

darbība, esot Rīgas pilsētas pašvaldības uz Vienošanās pamata

piesaistītais sadarbības partneris Koncesijas līguma slēgšanā un

izpildē, klasificējama kā saimnieciska rakstura.

194 Kā norādīts Lēmuma 97. rindkopā, Kopsabiedrības

dibināšana, kas paredz Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi

iesaisti, cita starpā, nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu

savākšanas un pārvadāšanas pakalpojuma nodrošināšanā, norāda uz

publiskās personas iesaisti komercdarījumos par pakalpojumu

sniegšanu.

195 Vienlaikus adresējot Tīrīga viedoklī pausto neizpratni par

Lēmumā skaidroto saimnieciskās darbības elementu Rīgas pilsētas

pašvaldības un Getliņi darbībā117, īpaši akcentējot

Lēmuma 99. rindkopā secināto, norādāms, ka saimnieciskā darbība

no Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi puses Lietas ietvaros

vērtējama kā darbību kopums, izvēloties privāto partneri un

dibinot kopsabiedrību pakalpojumu sniegšanai, kur izrietoši

kopsabiedrības ietvaros konkrētais pakalpojums ar Rīgas pilsētas

pašvaldības un Getliņi iesaisti arī tiek nodrošināts.

196 Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi apsvērums, ka tie

nevar tikt uzskatīti par tirgus dalībnieku, jo sadzīves

atkritumu, tostarp nešķiroto un dalīto savākšanu un pārvadāšanu

faktiski veiks SIA "Clean R" un SIA "Eco Baltia

Vide", kuri arī saņems par to attiecīgu pakalpojuma maksu,

savukārt Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi nekādu maksas daļu

nesaņems un tādējādi attiecībā uz Rīgas pilsētas pašvaldību un

Getliņi nav saskatāma būtiska saimniecisko darbību raksturojoša

pazīme - atlīdzība, nav pamatots. Kā norādīts Lēmuma 91.

rindkopā, peļņas faktiskai gūšanai nav izšķirošas nozīmes, lai

darbībai piemistu saimnieciskas darbības daba un saimnieciskās

darbības veicējs tiktu uzskatīts par tirgus dalībnieku.

Vienlaikus norādāms, ka Akcionāru līgums paredz Rīgas pilsētas

pašvaldībai un Getliņi ienākumus no dividendēm proporcionāli tā

īpašumā esošo akciju skaitam,118 kas ir tieša no

izveidotā sadarbības modeļa izrietoša peļņa.

197 Visbeidzot Tīrīga veiktā analoģija119 Lietas

apstākļiem ar apstākļiem Bodson120 lietā šajā

gadījumā nav piemērojama. Bodson lietā slēgtie koncesijas

līgumi par konkrētā pakalpojuma sniegšanu starp komūnām un to

izvēlētiem privātiem partneriem paredzēja pilnīgu tiesību

nodošanu, kamēr Lēmuma 132. rindkopā norāda uz Rīgas pilsētas

pašvaldības un Getliņi pastāvīgu iesaisti pakalpojuma

nodrošināšanā, ievērojot izvēlēto institucionālās publiskās un

privātās partnerības modeli, tostarp, kopīgu lēmumu

pieņemšanu.

Iespējamais pārkāpums un tā pierādīšana

198 Gan Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi, gan Tīrīga savā

viedoklī norāda, ka KP nepareizi interpretē KL 30. pantu saistībā

ar nosacījumu, kas paredz, ka KP rīcībā ir jābūt pierādījumiem,

kas liecina par ES konkurences tiesību iespējamo pārkāpumu.

199 Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi viedoklī

skaidrojis121, ka minētais nosacījums interpretējams

kontekstā ar APL 195. pantā noteikto. Tā rezultātā KP ir

pienākums pirmšķietami konstatēt LESD 102. panta pārkāpumu ar

tādu ticamības pakāpi un pierādījumu esamību, kas atbilstu tās

sagaidāmajam lēmumam. KP šādu vērtējumu nav veikusi.

200 KP tam nepiekrīt. Pagaidu noregulējuma mērķis ir

nodrošināt, ka izmeklēšanas laikā netiek nodarīts būtisks un

neatgriezenisks kaitējums konkurencei, kura novēršana varētu būt

apgrūtināta brīdī, kad tiek pieņemts galīgais lēmums lietā. Tāpat

pagaidu noregulējuma mērķis ir panākt, ka galīgais lēmums lietā

ir efektīvs. Lai to sasniegtu ir nepieciešama pagaidu

noregulējuma piemērošana Lietas izmeklēšanas iespējami sākotnējā

stadijā. Savukārt, ja priekšnoteikums pagaidu noregulējuma

piemērošanai būtu pārkāpuma pirmšķietama konstatēšana, tā

pieradīšanas standartu pielīdzinot galīgā lēmuma pieņemšanai, tad

pagaidu noregulējuma instruments kļūtu neefektīvs un faktiski

neiespējami būtu to piemērot, sasniedzot tos mērķus, kam šis

instruments paredzēts. Ievērojot minēto, KL 30. pantā pamatoti

norādīts, ka KP rīcībā ir jābūt pierādījumiem, kas liecina par

iespējamo ES konkurences tiesību pārkāpumu, nevis KP ir jāpierāda

iespējamais pārkāpums.

201 KP arī noraida, ka KL 30. panta piemērošanā pēc analoģijas

būtu piemērojama judikatūra, kas attiecas uz APL 195. panta

piemērošanu. Tiesa piemēro pagaidu noregulējumu tiesvedībā par

galīgā lēmuma vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskuma pārbaudi.

Savukārt tiesvedības mērķis prioritāri nav lietas izmeklēšana,

bet gan jau iegūto pierādījumu pārbaude. Līdz ar to arī pamatoti

sagaidāms, ka tiesvedības procesā pierādīšanas standarts ir

atšķirīgs no tā, ko piemēro iestāde lietas izmeklēšanas sākuma

stadijā.

202 Savukārt Tīrīga viedoklī norāda122, ka KL 30.

pants iztulkojams par pamatu ņemot Regulas 1/2003 8. pantā

noteikto. Nepareiza KL 30. panta satura interpretācija liecina,

ka KP Lietā ir izvēlējusies kļūdainu pierādīšanas standartu, kā

rezultātā nav pamata piemērot pagaidu noregulējumu.

203 Lai gan KL 30. pants ieviests KL, ņemot vērā Regulas

1/2003 nosacījumus, tas nenozīmē, ka minētā panta interpretācijā

izmantojams Regulas 1/2003 8. pantā noteiktais. Pirmkārt, Regulas

1/2003 8. pantā specifiski norādīts, ka tajā definētais

pierādīšanas standarts attiecas uz Komisijas pieņemtajiem

lēmumiem. Otrkārt, ar nacionālo tiesību normatīvo regulējumu

nevar tikt piešķirtas tiesības dalībvalstij piemērot LESD.

Tādējādi KL 30. panta regulējums ir ieviests, ņemot vērā

dalībvalstīm piemītošās tiesības, kas norādītas Regulas 1/2003 5.

pantā. Vienlaikus procesuālā kārtība šo tiesību īstenošanā ir

atstāta dalībvalstu ziņā saskaņā ar dalībvalstu procesuālās

autonomijas principu. Tādējādi, ciktāl tas attiecas uz

dalībvalstu pilnvarām pieņemt lēmumus par LESD 101. un 102. panta

pārkāpumiem, Regula 1/2003 neatspoguļo procedūru, kādā pieņemami

dalībvalstu lēmumi. Papildus to apstiprina gan Izpildītāja

viedoklī citētā likumprojekta anotācija123, kas

paredz, ka ar KL 30. pantu KL tiek papildināts ar LESD

piemērošanas

kārtību, gan arī citu dalībvalstu normatīvajā regulējumā

ietvertie konkurences uzraudzības iestāžu pagaidu noregulējuma

piemērošanas kritēriji124. Tādējādi KP pamatoti

piemērojusi pierādīšanas standartu, kas definēts KL 30.

pantā.

Ietekme

uz tirdzniecību starp dalībvalstīm

204 Gan Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi, gan Tīrīga

norāda, ka Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi darbojas vienīgi

atkritumu apglabāšanas tirgū, skaidrojot, ka Paziņojumā

noteiktais Koncesijas līguma rezultātā veidojošais potenciālais

ierobežojums uz tirdzniecību starp dalībvalstīm neeksistē, jo

nacionālais normatīvais regulējums125 aizliedz izvest

atkritumus apglabāšanai ne tikai ārpus valsts, bet arī konkrētā

atkritumu apsaimniekošanas reģiona, kuram pašvaldībā esošie

sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēji ir

piesaistīti ar mērķi novirzīt atkritumus apglabāšanai konkrētā

poligonā.126

205 Tāpat Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi ieskatā LESD

102. panta piemērošanai nepieciešamais 'būtiskas ietekmes uz

konkurenci' kritērijs neizpildās, jo matemātisks aprēķins

attiecībā uz Latvijā, kā arī konkrēti Rīgā esošo iedzīvotāju

skaitu pret Eiropas Savienības kopējo iedzīvotāju skaitu norāda

uz skaitliski niecīgu ES iekšējā tirgus daļu.127

Papildus norādīts, ka Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi

nenodarbojas ar sadzīves atkritumu savākšanas un transportēšanas

pakalpojumu sniegšanu, tādējādi nevar tikt uzskatīts par

dominējošā stāvoklī esošu tirgus dalībnieku Lēmuma 7. nodaļā

definētajā tirgū.

206 Kā norādīts Lēmuma 10. nodaļā, Lietā ir konstatējama

ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm nešķiroto un dalīto

sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas Rīgas pilsētas

administratīvajā teritorijā tirgū. Tāpat KP noraida argumentu, ka

Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi neveic saimniecisko darbību,

jo tas neizriet no lietā konstatētajiem pierādījumiem par Rīgas

pilsētas pašvaldības un Getliņi iesaisti kopsabiedrības ikdienas

darbā, tās izveidošanu un attiecīgi partnera izvēli

institucionālās publiskās-privātās partnerības ietvaros.

207 Attiecīgi konkrētā tirgus noslēgšana konkurencei 20 gadu

periodā tirgū, kurā iepriekš pastāvējusi konkurence, šajā laika

periodā potenciāli liedzot attiecīgā pakalpojuma sniedzējiem gan

vietējā, gan pārrobežu mērogā piekļuvi tirgum, norāda uz Rīgas

pilsētas pašvaldības un Getliņi tirgus varas ļaunprātīgu

izmantošanu. Savukārt viedokļos pieminētais atkritumu

apglabāšanas tirgus var tikt vērtēts kā saistītais tirgus.

208 Vienlaikus atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes

datiem, 2019. gada sākumā Latvijas teritorijā reģistrēti 1 919

968 iedzīvotāji, no kuriem 632 614 reģistrēti Rīgā.128

Attiecīgi, Rīgas iedzīvotāji sastāda aptuveni ⅓ no kopējā

Latvijas iedzīvotāju skaita. Tādējādi attiecīgie dati liecina, ka

vismaz ⅓ no Latvijā saražotajiem sadzīves atkritumiem arī

veidojas tieši Rīgas administratīvajā teritorijā. Vienlaikus,

ņemot vērā, ka tā ir valsts galvaspilsēta un iedzīvotāju

koncentrācija tajā, salīdzinot ar pārējo Latvijas teritoriju, ir

nozīmīga, veidojošos sadzīves atkritumu daudzums pirmšķietami

varētu būt vēl lielāks.

209 Sekojot Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi

argumentācijai, apstāklis, ka Latvijā ir salīdzinoši mazs

iedzīvotāju skaits attiecībā pret citām ES dalībvalstīm,

nozīmētu, ka kritērijs par ietekmi 'būtiskā tirgus daļā' teju

nekad nevarētu tikt izpildīts un, tādējādi - piemērots LESD 102.

pants. No Eiropas Komisijas un EST tiesu prakses izriet, ka

katras dalībvalsts teritorija de facto veido būtisku daļu

no iekšējā tirgus, neatkarīgi to tās lieluma.129

Savukārt, gadījumos, kad tirgus dalībnieks ieņem dominējošu

stāvokli vienas dalībvalsts daļā, tā ietekmi uz tirdzniecību

starp dalībvalstīm nepieciešams vērtēt. Tā, piemēram, Suiker

Unie130 lietā kā būtiska daļa no tirgus tika

konstatēta Vācijas dienvidu daļa, kamēr Porto di

Genova131 lietā - ostas teritorija, kura uzskatāma

par nozīmīgu ekonomiskās aktivitātes punktu.

210 Konstatējot tirdzniecības ierobežojumu, tostarp,

ierobežotas tiesības uz uzņēmējdarbību, noslēgta tirgus gadījumā,

priekšroka jādod kvantitatīvajiem vērtēšanas kritērijiem, t.i.

tirgus lielums, atrašanās vieta un iedzīvotāju skaits, kurus

izmanto, lai novērtētu būtisku ietekmi uz ES iekšējo tirdzniecību

tikai dalībvalsts daļā.132 Vienlaikus arī EK

Pamatnostādnēs par Līguma [101. un 102.] pantā ietverto jēdzienu

"ietekme uz tirdzniecību"133 norādīts - lai

izvērtētu, vai tirgus dalībnieka rīcībai ir ietekme uz

tirdzniecību starp dalībvalstīm gadījumos, kad šī tirgus

dalībnieka dominējošais stāvoklis konstatējams noteiktā vienas

dalībvalsts daļā, jāņem vērā attiecīgā tirgus lielums apjoma

izteiksmē.134

211 Līdzīgi, Ambulanz Glöckner lietā EST secināja, ka

ekskluzīvas tiesības sniegt ātrās palīdzības pakalpojumus

Rheinland-Pfalz apgabalā Vācijā veido būtisku konkurences

ierobežojumu tirdzniecībai starp dalībvalstīm un, ņemot vērā

attiecīgā tirgus ekonomiskās īpašības, ir pietiekama varbūtība,

ka šī ekskluzivitāte faktiski liedz tirgus dalībniekiem, kas

reģistrēti citās dalībvalstīs, uzsākt uzņēmējdarbību un/vai

sniegt ātrās palīdzības transporta pakalpojumus šajā

apgabalā.135

212 Turklāt Pētījumā136 norādīts, ka Rīgas pilsētā

radītais sadzīves atkritumu apjoms veido nepilnus 50% no Latvijā

radītā sadzīves atkritumu apjoma. Vēl vairāk - ja radītāji netiek

sasniegti Rīgas pilsētā, tos nebūs iespējams sasniegt valsts

griezumā, kas var rezultēties ES pārkāpuma procedūras

ierosināšanā pret Latviju.

213 Ņemot vērā minēto, secināms, ka Rīgas pilsētas pašvaldība

un Getliņi ieņem dominējošu stāvokli nozīmīgā iekšējā tirgus daļā

LESD 102. panta izpratnē un iespējami ļaunprātīgi izmanto šo

dominējošo stāvokli veidā, kas var ietekmēt tirdzniecību starp

dalībvalstīm.

214 Vienlaikus norādāms, ka, atbilstoši EST Stadt Halle

lietā137 secinātajam, valsts iestāde [ar savām

darbībām] nevar likt apšaubīt Kopienas noteikumu publiskā

iepirkuma jomā galveno mērķi, proti, pakalpojumu sniegšanas

brīvību un netraucētu konkurenci visās

dalībvalstīs.138 Tādējādi arī Rīgas pilsētas

pašvaldība un Getliņi, veicot savas autonomās funkcijas, ir

pastāvīgs pienākums nodrošināt šī mērķa izpildi.

215 Tīrīga arī norāda, ka ARA Foreclosure lieta un

EK lieta par dalītās atkritumu savākšanas sistēmas

attīstīšanu nav attiecināmas uz Lietu, jo pārkāpuma

konstatēšanai ir nepieciešams vērtēt Lietā esošos faktiskos

apstākļus jeb konkrēti realizētu ierobežojumu, un nepietiek ar

šāda ierobežojuma konkurencei varbūtību.

216 KP skaidro, ka potenciālas konkurenci ierobežojošas

darbības no dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka puses kā

pārkāpuma konstatēšanas pamats izriet ne tikai no EST prakses,

bet arī pati LESD 102. panta definīcija sevī ietver šādu

varbūtības elementu, nosakot, ka "(..) šāda stāvokļa

ļaunprātīga izmantošana ir aizliegta (..) ciktāl tā var iespaidot

tirdzniecību starp dalībvalstīm".139 Līdz ar

to šāds Tīrīga arguments uzskatāms par nepamatotu.

PPP

uzraudzība

217 Viedoklī norādīts, ka PPP uzraugošās institūcijas savas

kompetences ietvaros ir veikušas pārbaudes un sniegušas pozitīvus

atzinumus, līdz ar to ne KP, ne jebkurai citai institūcijai vai

privātpersonai nav pamata apšaubīt konkursa norises tiesiskumu un

atbilstību normatīvo aktu prasībām.140 Tāpat Viedoklī

norādīts, ka KP nav likumdevēja tiesības pārvērtēt koncesijas

līguma noslēgšanas maksimālā termiņa pamatotību, tostarp no

ekonomiskā viedokļa. KP norāda, ka tā neierobežo Rīgas pilsētas

pašvaldības funkciju realizēšanu, bet pašvaldībai, pieņemot

lēmumus attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu, jāvērtē to

ietekme uz konkurenci. Arī OECD norāda, ka neraugoties uz to, ka

atkritumu apsaimniekošanas joma ir stingri regulēta, lai

sasniegtu normatīvajos aktos noteiktos vides u.c. mērķus, jebkurā

situācijā ir jāveic izvērtējums, vai attiecīgie mērķi var tikt

sasniegti konkurenci neierobežojošā veidā.141

218 KP neapstrīd visu PPP uzraugošo institūciju sniegtos

atzinumus, kurus tās sniegušas savas kompetences ietvaros, taču

vienlaikus norāda, ka vienīgi KP kompetencē ir vērtēt tirgus

dalībnieku rīcības atbilstību konkurences noteikumiem un

konstatēt iespējamu konkurenci regulējošo normatīvo aktu

pārkāpumu, tostarp, konstatēt LESD 102. panta pārkāpumu.

Vienlaikus to, ka, īstenojot PPP, ir jāievēro ne tikai PPP jomas

normatīvie akti, bet tam ir saistoši arī citi, tai skaitā

konkurenci regulējošie normatīvie akti, norādījusi arī Finanšu

Ministrija.142

Novēlota Lietas ierosināšana

219 Viedoklī norādīts, ka Rīgas pilsētas pašvaldībai un

Getliņi nav skaidrs, kādēļ KP Lietu par iespējamu LESD 102. panta

pārkāpumu ir ierosinājusi vairāk kā divus gadus pēc tam, kad

kļuva zināms, ka sadzīves atkritumu apsaimniekotājs tiks izvēlēts

PPP procedūrā un ar to tiks slēgts Koncesijas līgums. KP norāda,

ka vairākkārt143 ir paudusi bažas par plānoto PPP, kā

arī pieņemtā lēmuma iespējamo ietekmi uz konkurenci. Tāpat KP

lūgusi skaidrot vairākus ar PPP saistītus apstākļus, lai panāktu,

ka tiek nodrošināta godīga konkurence. Tostarp, KP norādījusi, ka

pēc iepazīšanās ar Pētījumu nav guvusi pārliecību, ka tajā ir

pietiekoši izvērtēta izvēlētās PPP ietekme uz konkurenci.

220 Attiecībā uz minētajām KP bažām Rīgas domes mājokļu un

vides departamenta vides pārvalde jau 2017. gadā

norādījusi144, ka Rīgas pilsētas pašvaldība negrasās

pārskatīt Pētījuma pamatnostādnes un uz tā izdarītos finanšu un

ekonomiskos aprēķinus. Papildus minētajā vēstulē tika secināts,

ka visas kompetentās iestādes, kuru atzinumu saņemšanas

nepieciešamība izriet no PPP likuma, ir sniegušas pozitīvus

atzinumus, līdz ar to KP viedoklis pašvaldībai nav saistošs. Cita

starpā, Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi norāda, ka KP,

ierosinot Lietu 18.07.2019. nevis 2017. gadā, ir rīkojusies

pretēji Valsts pārvaldes likuma 10. panta piektajā daļā minētajam

labas pārvaldības principam. KP noraida šādu apgalvojumu, jo KP

Lietu ierosināja drīz pēc tam, kad tika noslēgts Koncesijas

līgums145 un apkopoti iegūtie pierādījumi.

Līdzšinējā situācija atkritumu apsaimniekošanā

221 Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi viedoklī

minēts146, ka Vides aizsardzības un reģionālas

attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) vairākkārt norādījusi, ka

veids, kādā līdz šim īstenots atkritumu apsaimniekošanas

pakalpojums Rīgas pilsētas reģionā nav atzīstams par

normatīvajiem aktiem atbilstošu. Viedoklī norādīts, ka Rīgas

pilsētas pašvaldībai bija pienākums minēto neatbilstību novērst,

organizējot atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši AAL noteiktajai

kārtībai. Viedoklī apgalvots, ka, īstenojot PPP procedūru, Rīgas

pilsētas pašvaldība un Getliņi novērsīs Pētījumā identificētās

atkritumu apsaimniekošanas sistēmas problēmas. Vienlaikus

norādīts, ka Rīgas pilsētas pašvaldība ir izpildījusi

normatīvajos aktos noteiktās prasības arī attiecībā uz

konkurences tiesībām, jo Koncesijas līguma noslēgšanā piedalījās

vairāki tirgus dalībnieki, tādā veidā nodrošinot konkurenci

"par tirgu".

222 Lai gan 2016. gadā publicētajā Sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas tirgus uzraudzībā KP ir atsaukusies uz OECD

apaļā galda diskusiju par atkritumu apsaimniekošanas

pakalpojumiem (2003), kurās norādīts, ka "efektīva

'konkurence par tirgu' nodrošina daudz veiksmīgāku resursu

izmantošanu nekā 'konkurence tirgū'", vienlaikus,

norādot uz konkurencei negatīvām sekām ilgtermiņā, KP arī

secinājusi, ka tas vairāk ir "ārkārtas modelis", kas

potenciāli attaisnojams, ievērojot tirgus specifiku, teritorijās

ar nelielu atkritumu apjomu un iedzīvotāju blīvumu. KP norādīja,

ka tādā tirgū kā, piemēram, Rīga, konkurences radīšana, ļaujot

tirgū darboties vairākiem komersantiem, var būt efektīvāks

līdzeklis, lai nodrošinātu konkurētspējīgu uzņēmumu attīstību

ilgtermiņā147. Līdz ar to konkrētā tirgus modeļa

izvēli atkritumu apsaimniekošanas jomā attaisno konkrētā tirgus

situācija. KP ieskatā Pētījumā identificētās problēmas un

atkritumu apsaimniekošanas nozarē sasniedzamos mērķus ir

iespējams sasniegt arī citos, konkurenci neizslēdzošos

veidos.

PPP

īstenošana attiecībā uz vairākām atkritumu apsaimniekošanas

zonām

223 Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi secina148,

ka KP ieskatā iespējamais pārkāpums izpaužas PPP procedūras

organizēšanā pa visu Rīgas pilsētas administratīvo teritoriju,

nevis teritorijas sadalīšana atkritumu apsaimniekošanas zonās. KP

norāda, ka šādam Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi viedoklī

izdarītajam secinājumam par Rīgas pilsētas administratīvās

teritorijas sadalīšanu vairākās atkritumu apsaimniekošanas zonās

nav izšķirošas nozīmes, jo nodrošināt, kā tiek izpildītas LESD

102. panta prasības, ir paša dominējošā stāvoklī esoša tirgus

dalībnieka patstāvīga atbildība. Svarīgi, lai konkurences

noteikumi objektīvi tiek ievēroti, un konkurence tirgū dominējošā

tirgus dalībnieka rīcības dēļ netiek izslēgta vai kavēta.

224 Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi viedoklī vairākkārt

uzsvērts, ka pašvaldības teritorijas dalījums atkritumu

apsaimniekošanas zonās un veids, kādā pašvaldība izvēlas sadzīves

atkritumu apsaimniekotāju, ir pašvaldības prerogatīva. KP to

nepastrīd, taču atkāroti norāda, ka katrai pašvaldībai atkritumu

apsaimniekošanas organizēšana jāveic veidā, kas ievēro

konkurences noteikumus.

VII KAITĒJUMS KONKURENCEI

225 Otrs kritērijs pagaidu noregulējuma piemērošanai saskaņā

ar KL 30. pantu ir būtisks un neatgriezenisks kaitējums

konkurencei, kas var rasties, ja pārkāpums netiek izbeigts. Tas,

vai iespējamais pārkāpums var radīt būtisku kaitējumu

konkurencei, vērtējams katrā konkrētajā gadījumā atsevišķi,

izvērtējot lietas apstākļus. Vienlaikus, kaut arī tīri

hipotētisku kaitējumu nevar ņemt vērā, nav nepieciešams pilnīgi

droši noteikt, ka kaitējums ir nenovēršams149.

226 Savukārt par neatgriezenisku kaitējumu konkurencei

uzskatāms tāds kaitējums, kas tā neizbeigšanas gadījumā novestu

pie tādām tirgus izmaiņām, ko būtu grūti atjaunot vai

novērst150. Kaitējumu var uzskatīt par neatgriezenisku

pat tad, ja nav strukturālu vai juridisku šķēršļu šī kaitējuma

novēršanai151.

227 Ja iespējamā pārkāpuma rezultātā var tikt ietekmēta tirgus

struktūra, tas jau ietver sevī būtisku un neatgriezenisku

kaitējumu, jo tirgus struktūras izmaiņu rezultātā notiek būtiskas

izmaiņas sistēmā [ietvarā], kurā viss tirgus, tostarp tā

dalībnieki, darbojas. Tā rezultātā var rasties pārmaiņas tirgū,

kuras vēlāk, pieņemot galīgo lēmumu, var būt ļoti grūti izmainīt

uz esošo tirgus situāciju152.

228 Konkrētajā gadījumā KP secina, ka iespējamais ES

konkurences tiesību pārkāpums tā neizbeigšanas gadījumā radīs

būtisku un neatgriezenisku kaitējumu konkurencei.

229 Konkrētajā lietā Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi,

kopā organizējot koncesijas procedūru, slēdzot un īstenojot to,

kopā ar privāto partneri ir iesaistījušās saimnieciskajā darbībā

nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas

tirgū Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Šīs procedūras

ietvaros 06.06.2019. jau ir dibināta kopsabiedrība AS

"Tīrīga", kā arī 14.06.2019. starp Getliņi un Tīrīga

noslēgts Koncesijas līgums, kas paredz, ka turpmākos 20 gadus

Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā vienīgais nešķiroto un

dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojuma

sniedzējs būs Tīrīga.

230 Tīrīga uzsāka klientu līgumu pārslēgšanu mēneša laikā no

Koncesijas līguma noslēgšanas brīža, tas ir, 15.07.2019., bet

faktisko darbību plāno uzsākt no 15.09.2019.153

Uzsākot līgumu pārslēgšanu, tiek uzsākts process, kura rezultātā

šobrīd tirgū esošie tirgus dalībnieki būs spiesti pamest konkrēto

tirgu Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi rīcības rezultātā,

turklāt šāda situācija saglabāsies uz vismaz turpmākajiem 20

gadiem, liedzot iespēju jauniem tirgus dalībniekiem ienākt šajā

tirgū.

231 Šāda dominējošā stāvokļa izveide tirgū, kurā līdz tam ir

pastāvējuši konkurences apstākļi, ir būtisks tirgus struktūras

ietekmēšana, pilnībā likvidējot jebkādu konkurenci konkrētajā

tirgū. Tāpat jāņem vērā, ka šobrīd atkritumu radītājiem

konkrētajā tirgū pastāv iespēja izvēlēties sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēju, savukārt brīdī, kad

Tīrīga uzsāks pakalpojumu sniegšanu konkrētajā kā vienīgais

pakalpojuma sniedzējs, šādas izvēles atkritumu radītājiem vairs

nebūs, tas būs spiests vismaz turpmākos 20 gadus saņemt

pakalpojumu no Tīrīga.

232 Arī Koncesijas līguma izpildes uzsākšanas rezultātā

nodarītais kaitējums ir uzskatāms par neatgriezenisku. Ievērojot,

ka ienākšana un pakalpojuma sniegšanas uzsākšana konkrētajā tirgū

prasa investīcijas, ir pamatoti uzskatīt, ka konkurences apstākļu

nodrošināšana (ļaunprātīgas rīcības seku, kaitējuma novēršana)

Lietas ietvaros pieņemtā galīgā lēmuma pieņemšanas brīdī nebūtu

iespējama, līdz ar to kaitējums ir neatgriezenisks.

233 Vienlaicīgi konstatējams arī kaitējums atkritumu radītāju

un valdītāju interesēm, kuriem ir liegta iespēja izvēlēties

izdevīgāko un piemērotāko atkritumu apsaimniekotāju konkurences

apstākļos, kas sniedz dažādību cenas, pakalpojuma sniegšanas

nosacījumu un kvalitātes ziņā, un kas līdz ar Koncesijas līguma

noslēgšanu tiem ir liegta.154

234 Turklāt atkritumu radītāji un valdītāji nevar gaidīt līdz

KP galīgā lēmuma pieņemšanai, jo to tiesiskais stāvoklis līdz ar

Koncesijas līguma noslēgšanu izmainās nekavējoties.155

Atbilstoši AAL 16. panta pirmajai daļai sadzīves atkritumu

radītājam un valdītājam ir pienākums piedalīties pašvaldības

organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, noslēdzot līgumu

par pakalpojumu sniegšanu ar atkritumu apsaimniekotāju, kurš ir

noslēdzis attiecīgu līgumu ar pašvaldību. Pienākuma piedalīties

pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā

izpilde ir pastiprināta ar administratīvo atbildību saskaņā ar

Latvijas administratīvo pārkāpuma kodeksa 75. pantu, nosakot

fiziskām personām naudas sodu līdz 700 EUR, savukārt juridiskām

personām līdz 1400 EUR.

235 Tādējādi KP rīcībā ir pierādījumi, ka, uzsākot izpildīt

Koncesijas līgumu, efektīva konkurence nešķiroto un dalīto

sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū tiks izbeigta

un nomainīta pret tirgus darbību monopola apstākļos, kā rezultātā

tirgus dalībniekiem, kuri nav noslēguši atkritumu

apsaimniekošanas līgumus ar Rīgas pilsētas pašvaldību sākot ar

15.09.2019., ir jāpamet tirgus. Tā rezultātā notiks izmaiņas

tirgū, kas ietekmēs tā esošo struktūru. Arī EK ir secinājusi, ja

tirgus dalībnieks pamet konkrēto tirgu, tad to var uzskatīt par

būtisku un neatgriezenisku kaitējumu, kas var tikt atrisināms

steidzamā kārtībā, piemērojot pagaidu

noregulējumu156.

236 Ņemot vērā iepriekš minēto, KP secina, ka konkrētajā

gadījumā iespējamā LESD 102. panta pārkāpuma neizbeigšanas

rezultātā radīsies būtisks un neatgriezenisks kaitējums

konkurencei, kas prasa pagaidu noregulējuma piemērošanu.