Par pagaidu noregulējumu

14. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Samērīgums un interešu

līdzsvars

249 Atbilstoši EST tiesu praksei pagaidu noregulējumam ir

jābūt pamatotam ar galīgā lēmuma pieņemšanas efektivitātes

nodrošināšanu un noteiktam tikai apjomā, kas ir nepieciešams

minētā mērķa sasniegšanai160. Līdz ar to pagaidu

noregulējumam ir jābūt gala lēmuma, kuru lietā pieņemtu KP,

iespējamā tvēruma ietvaros.161 Pagaidu noregulējuma

samērīgums izvērtējams, samērojot sabiedrības interesi novērst

būtisku un neatgriezenisku kaitējumu konkurencei pret pagaidu

noregulējuma iespējamo ietekmi uz tā adresātu.162

250 KP secina, ka ar pagaidu noregulējumu noteiktie tiesiskie

pienākumi ir samērīgi.

251 No vienas puses pagaidu noregulējums ir nepieciešams, lai

nodrošinātu KP galīgā lēmuma pieņemšanas efektivitāti. Ja ar

pagaidu noregulējumu tiesiskie pienākumi netiktu noteikti, tad

Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi darbības iespējamais

aizliegums, kuru paredzētu KP galīgajā lēmumā, būtu neefektīvs,

jo šāds lēmums nevarētu novērst jau radušos kaitējumu

konkurencei. No otras puses KP secina, ka, ņemot vērā iespējamā

pārkāpumu būtību, uzliktie tiesiskie pienākumi neuzliek uz Rīgas

pilsētas pašvaldību vai Getliņi pārmērīgus ierobežojumus.

252 Pirmkārt, ar pagaidu noregulējumu noteiktie tiesiskie

pienākumi ir ierobežoti tikai ar nepieciešamo būtiska un

neatgriezeniska kaitējuma novēršanu. Tas ir tā iemesla dēļ un

ņemot vērā Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi viedokli, ka

atbilstoši AAL 16. panta pirmās daļas un AAL 18. panta astotās

daļas nosacījumiem, jauna līguma noslēgšana ar atkritumu

apsaimniekotāju izbeidz uz likuma pamata iepriekš noslēgtos

līgumus starp atkritumu radītājiem un atkritumu apsaimniekotājiem

un attiecīgi līgumus starp pašvaldību un atkritumu

apsaimniekotājiem. Lai minētās sekas novērstu un saglabātu tirgū

pastāvošu konkurenci, Koncesijas līguma izpilde ir apturama no tā

noslēgšanas brīža, ciktāl tas ietekmē konkrēto tirgu.

253 KP arī secina, ka AAL nenoregulē gadījumus, kuros

pašvaldībai sadzīves, tostarp nešķiroto un dalīto, atkritumu

savākšanas un pārvadāšanas tirgū būtu pamats noslēgt līgumu par

sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar vairāk kā vienu pakalpojumu

sniedzēju, ja tas ir ekonomiski pamatoti un ir pienākums

nodrošināt efektīvu konkurenci. No Rīgas pilsētas pašvaldības un

Getliņi viedokļa izriet, ka noslēgtais Koncesijas līgums nevar

būt spēkā un izpildāms vienlaicīgi ar līgumiem par atkritumu

apsaimniekošanu, kuri bija spēkā pirms Koncesijas līguma

noslēgšanas. Šādos apstākļos KP norāda, ka no LESD 102. panta

izrietošo pienākumu izpilde nevar tikt ierobežota ar atkritumu

apsaimniekošanas nozares regulējumu dalībvalsts līmenī. Pretējā

gadījumā atsaukšanās uz nozares regulējumu ļautu apiet vai

ignorēt LESD 102. panta noteiktās prasības, kā arī nonivelētu

garantiju darboties un attīstīties tirgū vienlīdzīgas un

nekavētas konkurences apstākļos.

254 Līdz ar to konkrētajā gadījumā būtiska un neatgriezeniska

kaitējuma konkurencei novēršanai un konkurences līmeņa

saglabāšanai piemērotākais un atbilstošākais pagaidu noregulējuma

līdzeklis ir Koncesijas līguma izpildes apturēšana no tā

noslēgšanas brīža, ciktāl tā darbība skar nešķiroto un dalīto

sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu (Koncesijas līguma

11.1.4. un 11.1.5. punkti).

255 Vienlaicīgi, Koncesijas līgums netiek apturēts daļā, kas

skar SAAS sistēmas ieviešanu daļā par nepieciešamās tehnikas

nodrošināšanu un infrastruktūras izveidi (Koncesijas līguma

11.1.1-11.1.3. punkti).