50. pants

Darba, nodarbinātības un sociālie jautājumi

1. Puses vienojas uzlabot sadarbību darba, nodarbinātības un

sociālo lietu jomā, tostarp sadarbību jautājumos par darbu,

reģionālo un sociālo kohēziju, veselību un drošību darbavietā,

dzimumu līdztiesību, prasmju attīstīšanu mūža garumā,

cilvēkresursu attīstību, starptautisko migrāciju un pienācīgu

darbu, sociālo nodrošinājumu nolūkā stiprināt globalizācijas

sociālo dimensiju.

2. Puses atkārtoti apstiprina vajadzību atbalstīt tādu

globalizāciju, kas sniedz labumu visiem, sekmēt pilnīgu un ražīgu

nodarbinātību, kā arī pienācīgas darbavietas kā būtisku elementu,

lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un nabadzības samazināšanu

saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju 60/1 un ANO

Ekonomikas un sociālo lietu padomes augstākā līmeņa sanāksmes

2006. gada jūlija Ministru deklarāciju. Sadarbība starp abām

Pusēm ir saderīga un tajā ņem vērā Pušu ekonomiskās un sociālās

situācijas attiecīgās iezīmes un atšķirīgo raksturu.

3. Puses vēlreiz apstiprina savas saistības ievērot, sekmēt un

īstenot starptautiski atzītus darba standartus, kas noteikti

Starptautiskās darba organizācijas (ILO) konvencijās, kuru

puses tās ir, un kas ir minētas ILO Deklarācijā par

pamattiesībām un principiem darbā. Puses vienojas sadarboties un

sniegt tehnisko palīdzību ar mērķi vajadzības gadījumā sekmēt

starptautiski atzītu darba standartu ratifikāciju un efektīvi

īstenot darba standartus, ko Puses ratificējušas.

4. Ņemot vērā tiesību aktus, nosacījumus un procedūras, kas ir

piemērojamas uzņēmējā valstī, un attiecīgos starptautiskos

līgumus un konvencijas, kurām Puses ir pievienojušās, Puses

cenšas nodrošināt, ka attieksme pret otras Puses

valstspiederīgajiem, kas ir likumīgi nodarbināti uzņēmējas valsts

teritorijā, nav diskriminējoša pēc valstspiederības, inter

alia attiecībā uz darba nosacījumiem, atalgojumu vai

atlaišanu salīdzinājumā ar nosacījumiem, ko piemēro citiem trešo

valstu valstspiederīgajiem.

5. Sadarbības veidi var iekļaut konkrētas programmas un

projektus pēc savstarpējas vienošanās, kā arī spēju

palielināšanu, politikas apmaiņu un iniciatīvas savstarpēju

interešu jautājumos divpusējā vai daudzpusējā līmenī, piemēram

ASEM, ES un ASEAN un ILO līmenī.