Par Pamatnostādnēm nodokļu un nodevu sistēmas attīstībā

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Nodokļu (nodevu) administrēšana

Nodokļu (nodevu) politikas īstenošanas neatņemama sastāvdaļa ir nodokļu (nodevu) administrēšana. Nodokļu (nodevu) maksāšanas kārtību un administrēšanas procedūras Latvijā reglamentē likums 'Par nodokļiem un nodevām", kurā noteikti nodokļu uzlikšanas kopējie principi nodokļa aprēķināšanas un budžetā iemaksāšanas kārtība, nodokļu pārkāpumu veidi un to izskatīšanas procedūras, nokavējuma naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un soda naudas aprēķināšanas kārtība, nodokļu parādu piedziņas sistēma, nodokļu administrācijas pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtība, atbildība par nodokļu bāzes samazināšanu, par deklarāciju neiesniegšanu u.c. pārkāpumiem, kā arī vispārējie nodokļu maksājumu atvieglojumi un to piemērošanas nosacījumi, tai skaitā, nodokļu maksājumu pagarināšana, kapitalizācija un dzēšana.

Lai nodokļu administrēšanas procedūras padarītu efektīvākas, precīzāk reglamentētas, nodalot katrā no tām nodokļu maksātāju tiesības un pienākumus, kā arī nodokļu administrācijas tiesības un pienākumus, ir izstrādāti un 2003.gada 12.martā izsludināti grozījumi likumā 'Par nodokļiem un nodevām", kas precizē administrācijas lēmumu pārsūdzēšanas procedūras, sakārto un sistematizē nodokļu parādu piedziņas kārtību, nosaka termiņus nodokļu revīzijas (audita) veikšanai, nosaka darījumu vērtības noteikšanas pamatprincipus nodokļu aprēķināšanas vajadzībām.

Ir turpināms darbs pie jaunas sodu sistēmas izstrādes par nodokļu likumu pārkāpumiem. Pašlaik spēkā esošā sodu sistēma paredz piemērot soda naudas no 100% līdz 200% apmērā no nesamaksātās nodokļu summas. Sods tiek uzlikts neatkarīgi no pārkāpuma veida un neņemot vērā lietas apstākļus konkrētajā situācijā. Tādējādi uzņēmēji bieži tiek sodīti ar 100% soda naudu arī gadījumos, ja pārkāpums radies kļūdas dēļ vai likumu neizpratnes dēļ, dažkārt šis sods tiek piemērots arī tajos gadījumos, kad nodokļu maksātājs pats ir atklājis kļūdu un to uzrādījis nodokļu administrācijai. Vienīgais veids šīs soda naudas samazināšanai ir likumā paredzētā iespēja Valsts ieņēmumu dienesta vadītājam, pamatojoties uz nodokļu maksātāja argumentētu lūgumu, samazināt kontroles (revīziju, pārbaužu) rezultātā uzlikto soda naudu līdz 70%, bet ne biežāk kā vienu reizi trijos gados. Jāatzīst arī, ka nokavējuma naudas un nodokļu pamatparāda palielinājuma naudas aprēķins ir pārāk sarežģīts un nodokļu maksātājiem grūti saprotams un pieņemams.

Šāda sodu sistēma 1995.gadā tika ieviesta, ievērojot tajā laikā esošo inflācijas līmeni valstī, kā arī zemo vispārīgo nodokļu maksāšanas disciplīnu. Šobrīd esošās soda sistēmas piemērošana bieži vien ir neadekvāta konkrētajam nodokļu likuma pārkāpumam, būtiski apgrūtina uzliktā soda izpildi, kas var novest pat pie nodokļu maksātāja maksātnespējas. Arī ES dalībvalstīs tiek piemērota elastīgāka sodu sistēma par nodokļu pārkāpumiem, ievērojot konkrētās lietas apstākļus un pārkāpuma smagumu.

Ievērojot augstāk teikto, Latvijā būtu jāievieš elastīgāka un stimulējoša sodu sistēma, nosakot optimālākus soda naudas apmērus, kas būtu adekvāti konkrētajiem nodokļu likumu pārkāpumiem, kā arī vienkāršu un izprotamu nokavētajiem nodokļu maksājumiem piemērojamās nokavējuma naudas aprēķināšanas kārtību.

Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību paredzēts noteikt Latvijas muitai juridiskās personas statusu un visas muitas teritoriālās iestādes pakļaut tieši Galvenajai muitas pārvaldei. Šādas izmaiņas administrējošo institūciju darbībā varētu grozīt funkciju pārdali Valsts ieņēmumu dienestā nodokļu (nodevu) administrēšanā.

Būtu sakārtojama kārtība, kādā uzņēmumi tiek izslēgti no Uzņēmumu reģistra. Pārsvarā ir divi gadījumi, kuros Valsts ieņēmumu dienests izsaka priekšlikumus (likuma 'Par nodokļiem un nodevām" 35.pants) izslēgt uzņēmumus no Uzņēmumu reģistra :

1) ja uzņēmums nav uzsācis uzņēmējdarbību kopš reģistrācijas brīža (vairāk par gadu). Šajā gadījumā Uzņēmumu reģistrs pieprasa no uzņēmuma paskaidrojumu (likums 'Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 8.panta piektā daļa). Ja ziņas par to apstiprinās, Uzņēmumu reģistrs ieceļ likvidatoru, kurš veic likuma 'Par uzņēmējdarbību" 34.pantā noteikto likvidācijas procesu;

2) ja uzņēmuma darbībā ir citi pārkāpumi - uzņēmums atkārtoti neiesniedz nodokļu likumos noteiktos pārskatus, deklarācijas vai nodokļu aprēķinus, kā arī nav paziņojis par savas darbības pārtraukšanu.

Normatīvajos aktos nav definēti jēdzieni 'fiktīvs uzņēmums" un 'fiktīvas personas", līdz ar to nav seku uzņēmumu apzinātai sadarbībai (ar mērķi izvairīties no nodokļu samaksas) ar šādām personām, nodokļu pārmaksas atmaksas pieprasījuma gadījumos Valsts ieņēmumu dienests ir spiests atmaksāt nodokļu pārmaksas, jo likumi neparedz uzņēmumu atbildību par savu darījuma partneri.

Normatīvajos aktos jānosaka aizliegums saņemt un nosacījumi, pie kādiem ir anulējamas licences, atļaujas uzņēmējdarbības veikšanai, ja uzņēmuma darbības laikā konstatēti fiktīvi darījumi vai sadarbība ar fiktīviem uzņēmumiem, lai izslēgtu iespēju saņemt pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu atmaksas ar krāpnieciskos nolūkos izveidotu uzņēmumu ķēžu palīdzību, iesaistot savstarpējos darījumos fiktīvus uzņēmumus.

Tā kā nav saskaņotas tiesību normas, kas reglamentē nodokļu piemērošanu darījumos ar nekustamo īpašumu, nodokļu maksātājiem ir iespējams izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Nodokļu administrēšanas jomā būtu jāveicina nodokļu administrācijas un nodokļu maksātāja sadarbība. Lai nodrošinātu savlaicīgu kontroli par starptautiskajos darījumos piemērojamo vērtību, varētu tikt ieviesta nodokļu administrācijas un nodokļu maksātāja noslēgta vienošanās (līgums) par darījuma cenu APA (Advanced pricing agreement).

Lai sakārtotu tiesību normas, kas nosaka nodokļu administrēšanu, ir paredzēts izstrādāt jaunu likuma par nodokļiem un nodevām redakciju. Ir plānots izveidot darba grupu jauna likuma izstrādei, kurā paredzēts iekļaut Finanšu ministrijas, kā arī nodokļu jomā zinošus sabiedrības un uzņēmēju pārstāvjus. Tā kā likums 'Par nodokļiem un nodevām", kurš ir vispārīgais jeb 'jumta" likums un nosaka vispārīgos nodokļu sistēmas piemērošanas principus, attiecības starp nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju, ir pieņemts 1995.gadā un turpmākajā laika periodā ir ticis daudzkārt būtiski grozīts, ir nepieciešams jauns likums, kurā būtu precīzi, skaidri un saprotami definēta nodokļu un nodevu sistēmas būtība. Likuma jaunā redakcija par nodokļiem un nodevām tiks izstrādāta atbilstoši Eiropas Savienības prasībām un strukturēta atbilstoši nodokļu administrēšanas vajadzībām.

Likumā varētu būt iekļaujamas normas, kas garantē nodokļu un nodevu maksātāju tiesību nodrošināšanu un aizsardzību, reglamentē nodokļu maksātāju pārstāvniecību tiesiskajās attiecībās, kas izriet no nodokļu normatīvajiem aktiem. Tāpat varētu paredzēt valsts iestāžu informācijas apmaiņu un pienākumus nodokļu maksātāju reģistrācijas nodrošināšanai, definēt un aprakstīt nodokļu kontroles veidus un kontroles procedūras, kā arī pilnveidot normas, kas nosaka nodokļu maksātāju atbildību par nodokļu likumu un ar to saistīto normatīvo aktu pārkāpumiem.