164. pants
paredz personas tiesības atteikties no liecību

sniegšanas tiesā, bet šo tiesību izmantošana vai neizmantošana

nav vērtējama atrauti no personas tiesībām neliecināt (nesniegt

paskaidrojumus) iestādē (KP). Tai skaitā, ņemot vērā faktu, ka

[pers.A] bija aicināts KP sniegt paskaidrojumus (liecības)

saistībā ar KNAB lietvedībā esošās krimināllietas pirmstiesas

izmeklēšanas laikā un/vai KNAB speciālo operatīvo pasākumu laikā

iegūtajiem un KP rīcība nodotajiem materiāliem (pierādījumiem),

uz kura pamata uzsākta lietvedība KP lietvedībā esošajā

lietā.

31 Paskaidrojumos norādīts, ka Eiropas Savienības tiesa (EST)

ir atzinusi, ka konkurences tiesības ir jāizmeklē, ievērojot

tiesības uz taisnīgu tiesu, kas noteiktas Eiropas Savienības

Pamattiesību hartas 47. pantā, kuram ir tāds pats tvērums un

nozīme kā Konvencijas 6. pantam.12 No personām nevar

tikt prasīta tāda informācija, kas ietver atzīšanos pārkāpuma

izdarīšanā.13

32 Ievērojot minēto, [pers.A] realizētā "tiesību

klusēt" izmantošana KP lietvedībā esošās lietas ietvaros

pilnīgi noteikti nevar būt vērtējama kā likumpārkāpuma izdarīšana

- kā informācijas nesniegšana vai kā KP likumīgo prasību

nepildīšana.

33 Paskaidrojumos cita starpā norādīts, ka, ja KP rakstveidā

(vai elektroniski) iesniegs [pers.A] jautājumus, uz kuriem

izmeklējamās konkurences pārkāpuma lietas ietvaros KP ieskatā

būtu nepieciešams saņemt [pers.A] atbildes (paskaidrojumus),

izvērtējot jautājumu būtību un saturu, taču ievērojot tiesības

neliecināt pret sevi, [pers.A], iespējams, rakstveidā varētu

sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.

34 KP 21.04.2020. vēstulē KNAB, lai skaidrotu jautājumus par

privātpersonu vienveidīgu tiesisko interešu aizsardzību, lūdza

sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

a. vai kriminālprocesā ir izmantojami personas administratīvā

procesa ietvaros sniegtie paskaidrojumi KP, kuri kriminālprocesa

ietvaros varētu tikt vērtēti kā šo personu inkriminējoši

Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā;

b. vai persona var kriminālprocesā izmantot tiesības

neliecināt pret sevi par faktiem un apstākļiem, par kuriem šī

persona iepriekš ir sniegusi paskaidrojumus administratīvā

procesa ietvaros;

c. vai kriminālprocesa Nr.[..] ietvaros KNAB [..].

35 KNAB atbildes vēstulē norādīja, ka atbilstoši

Kriminālprocesa likuma (turpmāk - KPL) 131. panta pirmajai daļai

un 190. panta pirmajai daļai administratīvā procesa laikā

sniegtie personas paskaidrojumi, kas varētu tikt pievienoti

konkrētam kriminālprocesam kā lietā nozīmīgs dokuments, nav

uzskatāmi par personas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtu

liecību un nav izmantojami izmeklējamā noziedzīgā nodarījuma

pierādīšanā. Saskaņā ar KPL 60.2 panta pirmās daļu 8.

punktu persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var

kriminālprocesā izmantot tiesības neliecināt pret sevi, tajā

skaitā par faktiem un apstākļiem, par kuriem šī persona iepriekš

ir sniegusi paskaidrojumus administratīvā procesa ietvaros.

Papildus KNAB norādīja, ka [..].

36 KP 14.07.2020. atkārtoti aicināja [pers.A] sniegt

paskaidrojumus Lietā, lai KP varētu iegūt Lietas izpētei

nepieciešamo informāciju, nogādājot pārstāvim vēstuli Nr.

2.2-3/746 ar uzaicinājumu [pers.A] ierasties KP telpās

06.08.2020. plkst. 13:00 paskaidrojumu sniegšanai.

37 [pers.A] 06.08.2020. neieradās KP telpās, kā arī KP

amatpersonas līdz 06.08.2020. nesaņēma informāciju par [pers.A]

neierašanās iemesliem un attaisnojošiem apstākļiem.

38 KP 12.08.2020. saņēma pārstāvja 07.08.2020. atbildes

vēstuli, kurā bija norādīts, ka pārstāvja rīcībā ir informācija,

ka [pers.A] 06.08.2020. neatradās Latvijā, līdz ar ko nebija

objektīvi iespējama viņa ierašanās KP 06.08.2020, taču tāpat tika

norādīts, ka [pers.A] joprojām vēlas izmantot savas tiesības

neliecināt un nesniegt paskaidrojumus, par ko jau tika norādīts

Paskaidrojumos. Pārstāvis norādīja, ka, viņaprāt, KP ir veikusi

kļūdainu atsauci 14.07.2020. vēstulē uz KPL 190. pantu, kontekstā

ar vēstulē sniegto skaidrojumu par šādi iegūtu dokumentu

neizmantošanu kriminālprocesā. Saskaņā ar KPL 135. panta pirmo

daļu, par pierādījumu kriminālprocesā var būt dokuments, ja tas

pierādīšanā izmantojams sakarā ar tajā ietverto saturisko

informāciju, līdz ar ko [pers.A] sniegtie paskaidrojumi KP var

tikt izmantoti kriminālprocesā kā dokumenti. Ņemot vērā to, ka KP

Lietā visticamāk pieņems lēmumu par konstatētajiem faktiem, tai

skaitā vērtējot [pers.A] paskaidrojums sniegto informāciju ( ja

tādi tiks sniegti), tad pastāv iespēja, ka šie [pers.A]

paskaidrojumi var tiešā vai netiešā veidā izmantoti pret viņu, ja

KP, kā uzraugošā institūcija, kriminālprocesā sniegs rakstveida

atzinumu vai izsniegs izziņu par faktiem un apstākļiem, kas ir

tās rīcībā, atbilstoši KPL 133. panta regulējumam. Visbeidzot

vēstulē tiek norādīts, ka pārstāvja ieskatā [pers.A] joprojām ir

likumīgas tiesības klusēt arī KP lietvedībā esošajā Lietā un

[pers.A], iespējams, varētu neklātienē sniegt rakstveidā atbildes

uz KP rakstveidā iesniegtajiem jautājumiem, ievērojot tiesības

neliecināt pret sevi.

Lietas faktisko apstākļu

izvērtējums

Piemērojamais normatīvais

regulējums

39 Saskaņā ar KL 9. panta piektās daļas 1. un

2. punktu KP, veicot tirgus uzraudzību vai izmeklējot

Konkurences likuma pārkāpumus un nodrošinot savu lēmumu izpildi,

ir tiesīga pieprasīt un šā likuma 26. panta otrajā un

trešajā daļā noteiktajā termiņā un KP norādītajā informācijas

sniegšanas veidā saņemt no jebkuras personas vai personu

apvienības šajā likumā noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo

informāciju (arī komercnoslēpumu saturošu informāciju), kā arī

rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus, un aicināt jebkuru

personu, kura saistīta ar Konkurences likuma pārkāpumu vai kuras

paskaidrojumiem varētu būt nozīme lietā, ierasties KP

paskaidrojumu sniegšanai. KL neparedz izņēmumus no paskaidrojumu

sniegšanas pienākuma, izņemot KL 9.3 panta otrās daļas

2. punktā minēto14.

Pārkāpuma izvērtējums

40 Iepazīstoties ar Lietas materiāliem KP secina, ka

atbilstoši KL noteiktajai kārtībai pieprasījums ierasties KP un

sniegt paskaidrojumus par Lietā noskaidrojamiem jautājumiem

ievēro privātpersonas pamattiesības. KP secina, ka ne Konvencijas