6. pants
, ne [pers.A] minētie ECT spriedumi negarantē

personas absolūtas tiesības klusēt konkurences lietās, t.i.

nesniegt paskaidrojumus un informāciju par faktiem kompetentajām

iestādēm, tām izmeklējot konkurences lietas.

41 KP ieskatā, [pers.A] savos Paskaidrojumos nepamatoti plaši

interpretē ECT atziņas Menarini15 lietā

attiecībā uz konkurences tiesību pielīdzināšanu krimināltiesībām.

KP skaidro, ka Menarini lietā ECT secināja, ka

piemērotajiem sodiem konkurences tiesībās ir krimināltiesisks

raksturs. Šajā sakarā būtiskākais ir tas, vai pastāv iespēja

pilnībā pārsūdzēt konkurences iestādes pieņemto lēmumu tādā

neatkarīgā un objektīvā tiesā, kura var izvērtēt visus lēmumā

minētos faktiskos un juridiskos apstākļus. Attiecīgi konkurences

tiesību "krimināltiesiskais" raksturs no ECT prakses ir

interpretējams kā valsts pienākums paredzēt tiesības pārsūdzēt

neatkarīgā un objektīvā tiesā konkurences iestādes uzlikto sodu.

Taču no šī pienākuma neizriet administratīvā procesa konkurences

iestādē sapludināšana ar kriminālprocesu. Izmeklējot pārkāpuma

lietu, KP nerīkojas kriminālprocesa ietvaros, bet gan veic

izmeklēšanu un noteic tiesisko atbildību par pārkāpumiem

administratīvā procesa ietvaros.16

42 KP norāda, ka Paskaidrojumos minētās ECT Funke

lietas apstākļi konkrētajā gadījumā nav konstatējami. Tajā lietā

nodokļu administrācija centās piespiest personu izsniegt

dokumentus, par kuru esamību un pastāvēšanu iestāde nebija

pārliecināta. Konkrētajā lietā KP lūdza ierasties iestādē

paskaidrojumu sniegšanai par iestādē uzrādāmiem pierādījumiem un

līdz ar to par iepriekš jau noskaidrotiem faktiem.

43 Lai gan EST ir norādījusi, ka uzņēmumiem nevar tikt

pieprasīts sniegt atbildes uz tādiem jautājumiem, kas ietvertu

atzīšanos pārkāpuma izdarīšanā17, vienlaikus jāņem

vērā, ka EST ir atzinusi uzņēmumu pienākumu aktīvi sadarboties ar

Komisiju, sniedzot atbildes uz jautājumiem par faktiem, kā arī

izsniedzot dokumentus, kas ietver informāciju par faktiem, pat ja

tos var izmantot konkurences tiesību pārkāpuma

pierādīšanai.18 Līdz ar to [pers.A] savos

Paskaidrojumos nepamatoti no EST spriedumu kopējā konteksta izceļ

atsevišķus EST secinājumus, kuri nemaina personas KL paredzētā

pienākuma sniegt paskaidrojumus nozīmi un tvērumu.

44 Pirms procesuālo darbību uzsākšanas [pers.A] tika

izskaidrots procesuālo darbību mērķis un priekšmets, izskaidrota

lietas būtība un procesuālo darbību tvērums.19 Darbību

tvēruma norādīšana paredzēta, lai persona spētu saprast tās

pienākuma sadarboties apjomu.

45 Tādējādi secināms, ka pienākums sniegt paskaidrojumus un

atbildes uz jautājumiem par faktiem, kā arī dokumentus, kas

ietver informāciju par faktiem, ir saderīgs ar ikvienas personas

pamattiesībām, vēl jo vairāk, ja konkrētajā lietā [pers.A] nevar

būt konkurences materiālo tiesību pārkāpuma subjekts.

46 Līdz ar to personai no likuma neizriet tiesības atteikties

sniegt informāciju un paskaidrojumus KP norādītajā veidā

administratīvā procesa ietvarā. Šādas atteikšanās tiesības

neizriet arī no ECT un EST prakses. Sekojot [pers.A] piedāvātajai

tiesību interpretācija, KL 9. panta piektās daļas 1. un 2. punkta

piemērošana praksē kļūtu neefektīva. [pers.A] atteicās KP telpās

sniegt paskaidrojumus pilnībā, pat nesagaidot KP jautājumus, kā

arī pēc atkārtota KP uzaicinājuma neieradās sniegt

paskaidrojumus. Līdz ar to [pers.A] atteikšanās pilnībā sniegt

paskaidrojumus, neierašanās KP pēc tās uzaicinājuma nav uzskatāma

par attaisnojamu un aizsargājamu tiesību izmantošanu. [pers.A]

darbības kavē KP pienākuma noskaidrot Lietā pilnīgu un patiesu

informāciju par faktiem un apstākļiem izpildi, līdz ar to kavē

Lietas izpētes mērķu un KL piemērošanas mērķu sasniegšanu.

47 Jāņem arī vērā, ka KNAB konkrētā kriminālprocesa

izmeklēšanas priekšmets ir Krimināllikuma 320. panta trešajā

daļā, 323. panta otrajā daļā un 196. panta otrajā daļā paredzētie

iespējamie noziedzīgie nodarījumi, savukārt KP ir ierosinājusi KL

11.panta pirmajā daļā paredzētā aizliegtas karteļa vienošanās

pārkāpuma lietu par vairāku būvniecības pakalpojumu sniegšanā

iesaistīto tirgus dalībnieku rīcību. Tādējādi atšķiras abu

iestāžu izmeklējamie iespējamie pārkāpumi, personas, kuru

pieļautie iespējami pārkāpumi tiek izmeklēti un līdz ar to šajās

lietās noskaidrojamie faktiskie un tiesiskie apstākļi. Šī iemesla

dēļ kā nepamatots ir noraidāms [pers.A] sniegtais pamatojums

nesniegt paskaidrojumus, jo kriminālprocesā tiek vērtēti

faktiski tie paši lietas apstākļi, par ko uzsākta KP

administratīvā Lieta.

48 KP uzsver, ka divu dažādu, bet temporāli vienlaicīgu

procesu norise (administratīvā un kriminālprocesa) neizraisa to

faktisku vai juridisku saplūšanu vienā, kā tas tiek norādīts

Paskaidrojumos. Papildus norādāms, ka [pers.A] tiesību un

pienākumu apjoms, kas izriet no KL, nemainās no tā fakta, ka ir

personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, statuss

kriminālprocesā. Turklāt [pers.A], neatkarīgi no sniegtajiem

paskaidrojumiem KP, netiek ietekmētas tiesības neliecināt pret

sevi jebkurā kriminālprocesā, neatkarīgi par kādiem apstākļiem

tas ir uzsākts. Arī paskaidrojumu sniegšana KP nenozīmē to, ka

tie var tikt izmantoti kā pierādījumi kriminālprocesā, bez to

attiecīgas fiksēšanas atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām

un principiem.

49 KP norāda, ka tas, ka atbilstoši KPL 133. pantam vai 135.

panta pirmajai daļai kriminālprocesā var tikt tieši vai netieši

izmantoti pierādīšanā [pers.A] sniegtie paskaidrojumi KP,

neietekmē KL noteikto personas pienākumu sniegt paskaidrojumus KP

atbilstoši KL 9. panta piektās daļas 1. un 2. punktam par

iespējamo KL 11. panta pārkāpumu. Apstāklis, vai personas

citā procesā sniegtie paskaidrojumi (tiešā veidā vai ietverti

institūcijas atzinumā vai izziņā) ir izmantojami kriminālprocesā

kā pierādījumi, kuru iegūšana ievēro personas tiesības neliecināt

pret sevi un līdz ar to nav atzīstami par tādiem, kas pārkāpj

personas tiesības uz aizstāvību, vienmēr vērtējams attiecīgā

kriminālprocesa ietvaros un to dara vispārējās jurisdikcijas

tiesa.20

50 [pers.A] nav arī KP ierosinātās Lietas subjekts, t.i.

privātpersona, pret kuru ierosināta Lieta un attiecībā uz kuru

var tikt izdots nelabvēlīgs KP lēmums par konkurences tiesību

materiālo normu pārkāpumu. KP izmantoja KL paredzētās tiesības no

[pers.A] pieprasīt paskaidrojumus kā no personas, kuras rīcībā

var būt informācija par Lietas dalībnieku iespējamo pārkāpumu.

Ņemot vērā minēto, nav pamatota [pers.A] atsauce uz APL

164. pantu, jo tā piemērošana ir paredzēta atšķirīgos

faktiskos apstākļos. KP ieskatā, Administratīvā tiesa objektīvās

izmeklēšanas principa ietvaros nebūtu kavēta iegūt informāciju

liecības formā no personas Lietai līdzīgos apstākļos.

51 Tāpat KP norāda, ka personai nav tiesību izvēlēties sniegt

paskaidrojumus rakstveidā, ja KP ir pieprasījusi tos sniegt

mutvārdos. KP norāda, ka KL 9. panta piektās daļas 1. un 2.

punkts ļauj noteikt lietas izpētes apstākļiem piemērotāko veidu,

kādā Lietas ietvaros iestādei nepieciešams saņemt paskaidrojumus

un informāciju no konkrētas personas. KP ir jāizmanto iespējami

efektīvākie pierādījumu iegūšanas līdzekļi. Turklāt arī tiesu

praksē nostiprinājusies atziņa21, ka procesuālo

darbību laikā uz vietas iegūtiem pierādījumiem ir lielāka

ticamība, nekā vēlāk iegūtiem, jo tad ir ierobežotas iespējas

saskaņot viedokļus par faktiem vai šādu iespēju nav vispār.

Tādējādi, ja paskaidrojumu sniegšanas pienākums tiktu padarīts

atkarīgs no jautājumu, uz kuriem nepieciešams saņemt

paskaidrojumus, iepriekšējas nosūtīšanas, izmeklēšanas

efektivitāte tiktu apdraudēta. Turklāt paskaidrojumi sniedzami

par Lietā esošiem pierādījumiem, kuri, ievērojot KL

26. panta sesto daļu, to izpētes laikā uzrādāmi personai uz

vietas KP telpās, nevis, sekojot [pers.A] vēlmei, nosūtāmi pa

pastu.

52 Ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus, KP secina, ka

[pers.A], KP telpās 04.09.2019. atsakoties sniegt paskaidrojumus

pēc KP pieprasījuma un pēc atkārtota uzaicinājuma neierodoties KP

06.08.2020. sniegt paskaidrojumus, ir pārkāpis no KL

9. panta piektās daļas 1. un 2. punkta izrietošo

pienākumu sniegt paskaidrojumus atbilstoši KP amatpersonu

likumīgajām prasībām, par ko paredzēta atbildība KL

9.4 panta pirmās daļas 1. un 5. punktā.

Atbildība

53 Atbilstoši KL 9.4 panta pirmās daļas

1. un 5. punktam KP ir tiesīga uzlikt naudas sodu, ja

konstatē, ka persona, kura nav tirgus dalībnieks vai tirgus

dalībnieka apvienība, nesniedz informāciju lietas ietvaros

noteiktajā termiņā un apjomā pēc KP pieprasījuma, kā arī atsakās

pildīt KP amatpersonu likumīgās prasības.

54 Saskaņā ar KL 9.4 panta otro daļu par šā

panta pirmās daļas pārkāpumu, kas izpaudies 1. un 5. punktā

noteiktajā veidā, KP ir tiesīga personai, kura nav tirgus

dalībnieks vai tirgus dalībnieku apvienība, uzlikt naudas sodu no

50 līdz 1400 euro apmērā.

55 Nosakot naudas soda apmēru, KP ņem vērā procesuālā

pārkāpuma apstākļus, smagumu un ilgumu.

56 Attiecībā uz procesuālā pārkāpuma smagumu, KP ņem vērā, ka

procesuālais pārkāpums izpaudies kā KL 9. panta piektās

daļas 1. un 2. punktā noteiktā pienākuma sniegt

paskaidrojumus par Lietā noskaidrojamiem faktiem atbilstoši KP

amatpersonu likumīgajām prasībām nepildīšana. [pers.A] izdarīja

procesuālo pārkāpumu Lietā, kas ierosināta par karteļa vienošanās

aizlieguma iespējamo pārkāpumu. Saskaņā ar Noteikumu

Nr.17922 14. punktu karteļa vienošanās ir sevišķi

smags pārkāpums. Sava slēptā rakstura dēļ karteļa vienošanās ir

grūti atklājams un pierādāms pārkāpums, kur sevišķi būtiska

nozīme ir uz vietas saņemtiem paskaidrojumiem, kurus sniegšanas

laikā tādējādi mazinātas iespējas paskaidrojumus sagrozīt vai

pasniegt neatbilstoši faktiskiem apstākļiem. Tādēļ karteļa

vienošanās pārkāpuma pierādīšanai izmantojami un uz likuma pamata

ir nodrošināti iespējami efektīvākie pierādījumu iegūšanas

līdzekļi, t.sk. pieprasot personai, kuras rīcībā var būt lietas

izpētei nozīmīga informācija ierasties KP telpās un sniegt

paskaidrojumus par iestādē uzrādāmiem pierādījumiem un

noskaidrojamiem jautājumiem.

57 Personas, kuras rīcībā var būt informācija, kurai var būt

nozīme izmeklējamā lietā, sadarbības pienākumam ir būtiska

ietekme uz KP lietā veikto izpētes darbību efektivitāti un KL

2. pantā noteiktā mērķa sasniegšanu, nodrošinot objektīvu un

likumā noteiktajā termiņā izpētes lietas apstākļu savlaicīgu

noskaidrošanu. Savukārt, ja persona paskaidrojumus nesniedz, tas

kavē lietas izpētes mērķu sasniegšanu. Ņemot vērā minēto [pers.A]

rīcība kavē izpētes mērķu sasniegšanu Lietā, kas ierosināta par

sevišķi smaga iespējamā pārkāpuma izdarīšanu.

58 Lietas apstākļi norāda, ka [pers.A] zināja savu darbību

raksturu un juridisko novērtējumu, ir bijis informēts par KP

izpētes Lietas priekšmetu, sapratis KP norādīto KL normu, kas

nosaka personu pienākumu sniegt paskaidrojumus KP pēc

pieprasījuma, saturu, taču, neskatoties uz KP atkārtoto

uzaicinājumu, turpinājis izvairīties no savu pienākumu

izpildes.

59 Šādos apstākļos [pers.A] pieļautais pārkāpums ir vērtējams

kā smags KP veiktā Lietas izpētes procesa pārkāpums.

60 Attiecībā uz procesuālā pārkāpuma ilgumu KP secina, ka

pārkāpuma ilguma ņemšanas vērā, nosakot naudas sodu, mērķis ir

motivēt pārkāpēju izbeigt pārkāpumu pēc iespējas ātrāk. KP

konstatē, ka [pers.A] pienākums sniegt paskaidrojumus radās

03.09.2019., kuru [pers.A] atteicās izpildīt 04.09.2019. un

vēlreiz atteicās izpildīt 06.08.2020. Pārkāpums nav pārtraukts

arī uz šī lēmuma pieņemšanas brīdi.

61 Izvērtējot naudas soda apmēru KP ņem vērā arī [pers.A]

mantisko stāvokli procesuālā pārkāpuma izdarīšanas

periodā23.

62 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, KP uzskata par

pamatotu saskaņā ar KL 9.4 panta otro daļu uzlikt

[pers.A] naudas sodu 1 200 euro apmērā.

Tiesiskais pienākums

63 Saskaņā ar KL 8. panta pirmās daļas 3. punktu KP var

pieņemt lēmumu par tiesiskā pienākuma uzlikšanu.

64 Atbilstoši lēmumā konstatētajam [pers.A] līdz lēmuma

pieņemšanas brīdim KP pieprasītos paskaidrojumus Lietā nav

sniedzis. Ar lēmumu konstatētais procesuālais pārkāpums un

uzliktais naudas sods neatbrīvo [pers.A] no KL noteiktā pienākuma

sniegt pieprasītos paskaidrojumus KP telpās. Tādējādi, lai

nodrošinātu Lietas efektīvu izpēti likumā noteiktos termiņos,

pārtrauktu pārkāpumu un novērstu tā turpināšanu, sasniedzot KL

2. pantā noteikto mērķi aizsargāt brīvu, godīgu un

vienlīdzīgu konkurenci sabiedrības interesēs, ņemot vērā KL 9.

panta piektās daļas 1. un 2. punktu [pers.A] nepieciešams uzlikt

tiesisko pienākumu KP amatpersonu norādītāja laikā ierasties KP

un sniegt paskaidrojumus Lietā. Tiesiskā pienākuma labprātīgai

izpildei ir nosakāms samērīgs laika termiņš.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences

likuma 8. panta pirmās daļas 3. punktu un

9.4 panta pirmās daļas 1. un 5. punktu, otro daļu

un Administratīvā procesa likuma 13. pantu, 66. panta pirmo daļu,

67. panta devīto daļu un 361. panta pirmo daļu, Konkurences

padome

nolēma:

1. Konstatēt Konkurences likuma 9.4 panta pirmās

daļas 1. un 5. punkta pārkāpumu [pers.A], personas kods: [..],

darbībās.

2. Uzlikt [pers.A], personas kods: [..], naudas sodu 1 200

euro (viens tūkstotis divi simti euro) apmērā.

Uzlikto naudas sodu 45 dienu laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās

dienas ieskaitīt valsts budžetā (Valsts kasē,

reģ. Nr. 90000050138, kontā LV78TREL1060001019900, kods

TRELLV22), norādot lēmuma par naudas soda uzlikšanu numuru un

datumu, un 10 dienu laikā pēc naudas soda samaksas paziņot par to

Konkurences padomei.

3. Uzlikt [pers.A], personas kods: [..], tiesisko pienākumu

līdz 21.09.2020. Konkurences padomes amatpersonu norādītajā laikā

ierasties Konkurences padomē un sniegt paskaidrojumus lietā Nr.

KL\2.2-3\19\18 "Par Konkurences likuma 11. panta pirmajā

daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu".

Saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu

Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā

apgabaltiesā viena mēneša laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās

dienas.

Brīdinājums par tiesiskā pienākuma piespiedu izpildi

Ja ar šo lēmumu uzliktais tiesiskais pienākums netiek

izpildīts labprātīgi līdz 21.09.2020., Konkurences padome ar

22.09.2020. uzsāks tiesiskā pienākuma piespiedu izpildi

atbilstoši Konkurences likuma 8.1 pantam un

Administratīvā procesa likuma 370. pantam, izdodot

izpildrīkojumu un piemērojot piespiedu naudu. Piespiedu izpilde

tiks veikta uz izpildrīkojuma adresāta rēķina. Saskaņā ar

Konkurences likuma 8.1 panta otro daļu brīdinājums nav

pārsūdzams.

1 KP 03.09.2019. darbību protokols ar [pers.A] uz

7 lapām.

2 Satversmes tiesas 05.03.2002. sprieduma

lietā Nr. 2001-10-01 secinājuma daļas 2. punkts un

09.05.2008. sprieduma lietā Nr. 2007-24-01 8. punkts.

3 Satversmes tiesas 08.11.2008. sprieduma lietā

Nr. 2008-04-01 8.2. punkts un 17.05.2010. sprieduma lietā

Nr. 2009-93-01 8.3. punkts.

4 ECT spriedums lietā 10828/84, Funk v.

France.

5 ECT spriedums lietā 19187/91, Sounders

v. United Kingdom, 68. punkts.

6 ECT spriedums lietā 19187/91, Sounders

v. United Kingdom, 68. - 69. punkts.

7 https://www.knab.gov.lv/lv/press/547072-knab_un_konkurences_padome_kopigi_veic_procesualas_darbibas.html

8 ECT spriedums lietā 5100/71, 5101/71, 5102/71,

5354/72, 5370/72 Engel and Others v. the Netherlands,

82. punkts.

9 ECT 27.09.2011. spriedums lietā Menarini

pret Itāliju, pieteikums Nr. 43509/08, 59. punkts.

10 EFTA tiesas 19.04.2012. spriedums lietā

E-15/10, Posten Norge v ESA, 88. punkts un tam piekrīt

arī Lielbritānijas un Francijas tiesas (sk. Slater D.,

Thomas S., Waelbroeck D. Competition law proceedings before the

European Commission and the right to a fair trial: no need for

reform? The Global Competition Law Centre Working Papers

Series, GCLC Working Paper 04/08, p.18.

11 Vācijas Federatīvās Republikas Likums par

sabiedrībās kārtības pārkāpumiem (Gesetz gegen

Wettbewerbsbeschrnkungen, GWB), 46. un 67. pants.

12 EST 20.02.2001. spriedums lietā T-112/98,

Mannesmannrohren-Werke AG v Commission of the European

Communities, Eiropas Tiesas ziņojumi 2001,

II-00729. lpp, 77. punkts.

13 Turpat, para. 271, 273; EST 15.10.2002.

spriedums apvienotajās lietās C-238/99 P, C-244/99 P, C-245/99

P, C-247/99 P, C-250/99 P to C-252/99 P un C-254/99 P,

Limburgse Vinyl Maatschappij NV and others v Commission of

the European Communities. Eiropas Tiesas ziņojumi 2002,

I-08375.lpp., para 274-276, 405.; EST 29.06.2006. spriedums

lietā C-301/049, Eiropas Kopienu Komisija pret SGL Carbon

AG, Eiropas Tiesas ziņojumi 2006, I-05915. lpp,

43. - 48. punkts.

14 Saskaņā ar KL 9.3 panta otrās daļas

2. punktu personai ir tiesības paskaidrojumu sniegšanas

sākumu atlikt uz laiku, ne ilgāku par vienu stundu, ja ir

nepieciešams sagaidīt advokātu vai citu juridiskās palīdzības

sniedzēju.

15 Lietā prasību ECT cēla Itālijas uzņēmums

Menarini Diagnostics S.R.L. pret Itālijas konkurences iestādi

AGCM (Autorita Garante della Concorrenza a del Mercato) par to,

ka AGCM attiecībā pret Menarini Diagnostics S.R.L.

administratīvā procesa ietvaros pieņēma lēmumu, ar kuru

iepriekšminēto uzņēmumu sodīja 6 000 000 euro apmērā

par aizliegtu vienošanos ar citiem uzņēmumiem, kuras mērķis

bija fiksēt cenas un sadalīt diabēta diagnostisko testu tirgu.

Uzņēmums nesekmīgi pārsūdzēja trijās tiesu instancēs AGCM

pieņemto lēmumu, kā rezultātā vērsās ECT ar lūgumu izvērtēt

procesa atbilstību Konvencijas 6. panta 1. punktam.

16 Senāta 14.09.2016. spriedums SKA-461/2016

Latvijas Gāze, 11. punkts.

17 EST 18.10.1989. spriedums lietā 374/87

Orkem, 34. - 35. punkts.

18 EST 20.02.2001. spriedums lietā T-112/98

Mannesmannrohren-Werke, 65. - 66. punkts, 78.

punkts, EST 29.06.2006. spriedums lietā C-301/04P SGL Carbon

AG, 43. - 48. punkts.

19 KP 03.09.2019. darbību protokols ar [pers.A]

3. lapa.

20 Sk. Senāta 22.08.2018. spriedums lietā

SKK-297/2018, [fiziska persona], 6.6. apakšpunkts

21 Senāta 26.01.2009. spriedums lietā

SKA-45/2009, [fiziska persona], 15. punkts

22 Ministru kabineta 2903.2016. noteikumi Nr.179

"Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma

11. panta pirmajā daļā, 13. un 14.1 pantā un Negodīgas

mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8.

pantā paredzētajiem pārkāpumiem"

23 Valsts ieņēmumu dienesta Datu noliktavas

sistēmas 13.08.2020. izdruka par [pers.A].

Konkurences padomes priekšsēdētāja p.i.

J. Račko