4. pants

Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās

daļas 2.5.apakšpunktā noteiktā tiesiskā pienākuma

izpilde.

Lēmuma Nr.E02-8 nolemjošās daļas

2.5.apakšpunktā noteiktais tiesiskais pienākums - pārtraukt

jebkādā veidā regulēt velkoņu pakalpojumu sniedzēju un to klientu

attiecības (tai skaitā, aizliegts dot jebkādus

rīkojumus/norādījumus (t.sk. arī mutiskus) Rīgas brīvostas

pārvaldes amatpersonām un velkoņa pakalpojuma saņēmējiem

attiecībā uz velkoņa pakalpojuma sniedzēju izvēli, izņemot Rīgas

domes 07.03.2006. saistošajos noteikumos Nr.42 "Rīgas

brīvostas noteikumi" paredzēto), RBP bija jāpilda no

08.04.2009.

Tiesiskā pienākuma mērķis - pārtraukt

RBP darbības, kuras ierobežo ostas klientu (kuģu aģentējošo

komercsabiedrību, kravu īpašnieku u.c.) tiesības izvēlēties sev

pieņemamāko velkoņa pakalpojuma sniedzēju.

Lietā tika konstatēts:

PKL 21.04.2009. vēstulē Nr.140/04-09i

informē Konkurences padomi, ka 21.04.2009. aģentu kompānija SIA

"AMG Shiping" nosūtīja tai pieprasījumu par velkoņu

izmantošanu kuģa SELINDA (garums - 169 metri, GT - 17784)

attauvošanai. Neilgi pēc tam SIA "AMG Shiping"

informēja PKL dispečeru, ka RBP Satiksmes dienesta operatori

viņam paziņoja, ka minētais attauvošanas darbs tiks izpildīts ar

velkoņiem SANTA un STELLA, nepaskaidrojot iemeslus.

Tāpat PKL 30.04.2009. vēstulē

Nr.160/04-09i informē Konkurences padomi, ka 29.04.2009. SIA

"AMG Shiping" nosūtīja PKL pieprasījumu par velkoņu

izmantošanu kuģim NASSAUBORG" (garums - 174,1 metri, GT - 16

037 tonnas) un SIA "Unitek" 30.04.2009. nosūtīja PKL

pieprasījumu par velkoņu izmantošanu kuģim PRIMULA (garums -

169,93 metri, GT - 14 332 tonnas). Minētos kuģus apkalpoja RBP

velkoņi SANTA un STELLA.

Pēc lūguma sniegt skaidrojumu par

velkoņu izmantošanas apstākļiem iepriekšminētajiem kuģiem, RBP

05.06.2009. vēstulē Nr.1-16/1099 skaidro, ka:

1) kuģa SELLINDA kapteinis

pieprasījis divus "jaudīgus" velkoņus (attauvošana no

piestātnes ZO-12, kuģošanas apstākļi - straume 1,5 mezgli, ūdens

līmenis -22 cm),

2) kuģis NASSAUBORG, ienākot ostā

29.04.2009., neizmantoja velkoņa pakalpojumus. Stāvēšanas laikā

notikusi kuģa kapteiņa maiņa. Kuģim izejot no ostas, kuģa

kapteinis pieprasījis "jaudīgu" velkoni (attauvošana no

piestātnes ZO-12, kuģošanas apstākļi - straume 1,5 mezgli, ZA

vējš brāzmās līdz 14 m/s).

3) kuģa PRIMULA kapteinis pieprasījis

vienu "jaudīgu" velkoni. (KSD operatoru dežūru žurnālā

(iesniegts Konkurences padomē 05.06.2009.) 30.04.2009. norādīts,

ka "m/t PRIMULA kapteinis ar loča J.M. starpniecību

pasūta 5000 ZS [~3677 kW] spēcīgu velkoni").

RBP norāda, ka minētie kuģi tika

apkalpoti ar velkoņiem SANTA un STELLA, jo šajā laikā PKL velkoņi

MARSS-1 un CASTRO, kuri ir līdzvērtīgi RBP velkoņiem SANTA un

STELLA, atradās remontā un nebija spējīgi sniegt velkoņa

pakalpojumus.

PKL ir iesniedzis kuģu aģentu veiktos

pasūtījumus par iepriekšminētajiem kuģiem, kas adresēti PKL, un

kuģa PRIMULA kapteiņa paskaidrojumu, kurā norādīts, ka kuģa

apkalpošanai nav pastāvējusi nepieciešamība izmantot velkoni

SANTA ar HP 5000, atbilstošāks būtu velkonis ar HP 3000 [~2206

kW]. Velkonis SANTA tika izmantots pēc loča stingra ieteikuma.

Papildus ir norādīts, ka kuģa īpašniekam "Neste

Shipping" ir līgums ar PKL par velkoņa pakalpojumu

izmantošanu, minēto darbību rezultātā kuģa īpašnieks ir zaudējis

atlaidi.

Konkurences padome konstatē, ka

saskaņā ar Rīgas brīvostas noteikumu 73.punktu piestātnē ZO-12 ir

aizliegts ievest un izvest maksimāla izmēra kuģus, ja straumes

ātrums Daugavā pārsniedz 1 mezglu. Rīgas brīvostā tiek izvesti un

ievesti kuģi, kuru izmēri ir ļoti plašā amplitūdā (sākot no ~ 200

GT, garums ~ 40 metri līdz pat 40 000-90 000 GT un garums ~290

metri). Saskaņā ar KSD operatora žurnālu šajos datumos nav

atzīmes par vētras brīdinājumu. Līdz ar to secināms, ka kuģu

SELINDA (garums - 169 metri, GT - 17784), NASSAUBORG (garums -

174,1 metri, GT - 16 037) un PRIMULA (garums - 169,93 metri, GT -

14 332 tonnas), kuru izmēri nav vērtējami kā maksimāli (un uz

kuriem neattiecas ostas kapteiņa 07.08.2008. rīkojuma Nr.21

noteiktie ierobežojumi), izvešanai nav pastāvējuši kritiski

apstākļi, lai kuģu kapteiņi, atšķirībā no aģentu veiktā

pasūtījuma, izvēlētos Rīgas brīvostas pārvaldes velkoņus,

tādējādi kuģa īpašniekam radot zaudējumus PKL piemērotās atlaides

apjomā.

PKL 14.05.2009. vēstulē Nr.183/05-09i

norāda kuģus TRAVESTERN (garums - 161,36 metri, GT - 11 423),

GARDNO (garums - 158 metri, GT - 11 632), KAWANA (garums - 177

metri, GT - 19 885), kuri kā velkoņa pakalpojuma sniedzēju bija

izvēlējušies PKL, nosūtot PKL pieprasījumu par attiecīgo kuģu

apkalpošanu, bet praktiski tika apkalpoti ar Rīgas brīvostas

velkoņiem. RBP velkoņus minētajiem darbiem izvēlējās Rīgas

brīvostas loči.

PKL 14.05.2009. vēstulē Nr.183/05-09i

informē par 6 neizpildītiem pasūtījumiem laika posmā

13.04.2009.-09.05.2009. (velkoņa pakalpojuma sniedzēju bija

izvēlējušies PKL, bet tika apkalpoti ar RBP velkoņiem).

Konkurences padome 06.05.2009. lūdza

RBP sniegt skaidrojumu par velkoņu pakalpojumu izmantošanu Rīgas

brīvostā pēc Lēmuma Nr.E02-8 spēkā stāšanās, tai skaitā, vai RBP

ir izvirzījusi prasības vai izdevusi mutiskus/rakstiskus

rīkojumus attiecībā uz velkoņa pakalpojuma sniegšanu.

Šai sakarā RBP 05.06.2009. vēstules

Nr.1-16/1099 2.punktā norāda, ka "RBP rīcībā nav

informācijas, ka pēc Lēmuma spēkā stāšanās būtu veiktas darbības

(mutiski/rakstiski rīkojumi), kuras varētu identificēt kā

prasības velkoņa pakalpojuma sniegšanai. RBP par šādām darbībām

neuzskata Rīgas brīvostas noteikumu XV sadaļā noteiktajā kārtībā

loča un ostas kapteiņa veiktās darbības, saskaņojot un izlemjot

jautājumus par katram konkrētam kuģim nepieciešamo velkoņa skaita

noteikšanu".

Konkurences padomē 16.06.2009. notika

tikšanās starp Konkurences padomes, RBP un PKL pārstāvjiem par

Lēmumā Nr.E02-8 uzlikto tiesisko pienākumu izpildi un to

traucējošiem faktoriem. Tikšanās laikā tika uzsvērts, ka pašreiz

spēkā esošie Rīgas brīvostas noteikumi attiecībā uz sadaļu par

velkoņa pakalpojumu sniegšanu neatbilst pašreizējai situācijai

Rīgas brīvostā. Ostas kapteinis par velkoņu skaitu un velkoņu

pakalpojumu sniedzēju var pieņemt ārkārtas lēmumus - šie ārkārtas

lēmumi attiecas uz nestandarta situācijām, nevis uz regulāru

velkoņa pakalpojumu sniedzēju noteikšanu konkrētam kuģim.

PKL 25.06.2009. vēstulēs

Nr.239/06-09i un Nr.239a/06-09i norāda, ka RBP arī pēc

16.06.2009. turpina noteikt, kuri velkoņi apkalpos kuģus, un

neļauj PKL apkalpot savus klientus (PKL iesniedza informāciju par

laika periodu no 17.06.2009.-24.06.2009.). Kā norāda PKL, vēstulē

minēto kuģu aģenti vai īpašnieki bija nominējuši PKL pakalpojuma

sniegšanai, un par šo faktu ir bijuši informēti arī KSD

darbinieki. Atteikums pamatots ar to, ka PKL velkoņa MARSS-1 visi

kapteiņi nav nokārtojuši bezloča kuģošanas atļauju.

PKL 25.06.2009. vēstulēs

Nr.239/06-09i un Nr.239a/06-09i norādīto kuģu GT ir gan zem 20

000 tonnām, gan virs 20 000 tonnām (saskaņā ar ostas kapteiņa

07.08.2008. rīkojumu Nr.21 šādu kuģu apkalpošanai nepieciešami

divi velkoņi ar to kopējo jaudu 7300 kw). Atbilstoši PKL

25.06.2009. vēstulēs Nr.239/06-09i un Nr.239a/06-09i norādītajam,

atteikums apkalpot kuģus nav pamatots ar ārkārtas laika

apstākļiem, no kuriem būtu iespējams secināt, ka kuģu, kuru GT ir

zem 20 000 tonnām, apkalpošanai ir bijuši nepieciešami spēcīgāki

velkoņi, nekā tie uz norādīto brīdi ir PKL rīcībā (ņemot vērā, ka

MARSS-1 norādītajā brīdī nestrādāja).

PKL 30.06.2009. vēstulē Nr.248/06-09i

norāda, ka laika periodā no 25.06.2009.-30.06.2009. RBP un KSC ir

bez pamatota iemesla un pamatojuma aizliegusi PKL sniegt velkoņa

pakalpojumus 10 kuģiem. Visos gadījumos, kā norāda PKL,

tauvošanās operācijas varēja veikt PKL ar saviem velkoņiem.

PKL 09.07.2009. vēstulē Nr.259/07-09i

norāda, ka "KSC operatori turpina izvēlēties kādas

velkoņu pakalpojumu sniegšanas kompānijas apkalpos attiecīgo

kuģi, iemesli šiem gadījumiem netiek paskaidroti vai arī tiek

norādīts, ka tāds ir [ostas kapteiņa] mutisks rīkojums.

Telefonsarunās [ostas kapteinis] vairākkārt ir pieprasījis

nosūtīt Rīgas brīvostas pārvaldei PKL sadarbības līgumus par

velkoņu pakalpojumiem, lai būtu pierādījums, ka tie ir PKL

klienti. Tai pašā laikā netiek apstiprināts, ka tad PKL varēs

apkalpot savus klientus, jo ostas kapteinim ir jāsaņem šāda

atļauja no pārvaldes. Tāpat [ostas kapteinis] atsakās

strādāt ar velkoņiem SANTA un STELLA pārī ar kādu no PKL

velkoņiem, (..) pamatojot savu atteikumu ar vārdiem: "mēs

pārī ar jums nestrādāsim un dosim darbu jūsu velkoņu pārim un

savam velkoņa pārim atsevišķi". PKL norāda, ka laika

posmā no 01.07.2009.-08.07.2009. PKL ir liegts veikt 17

(septiņpadsmit) kuģu tauvošanas operācijas. Šajos gadījumos PKL

velkoņi bija nominēti minētajiem darbiem un KSD par to bija

informēts.

PKL ir iesniedzis vēl vairākas

vēstules, kurās ir norādīts, ka RBP (KSD darbinieki, ostas

kapteinis) lieguši PKL apkalpot savus klientus, nosūtot darbam

RBP velkoņus (21.07.2009. vēstule Nr.287/07_09i, 03.08.2009.

vēstule Nr.302/08-09i, 05.08.2009. vēstule Nr.311/08-09i,

28.08.2009. vēstule Nr.28/08_KP, 08.09.2009. vēstule

Nr.369/09-09i, 22.09.2009. vēstule Nr.395/09-09i).

Pēc Konkurences padomes pieprasījuma

PKL 08.09.2009. vēstulē Nr.369/09-09i ir iesniegusi sarakstu ar

PKL liegtajiem kuģiem - kuģi, kuru apkalpošanai kuģu aģenti bija

pieprasījuši PKL, bet faktiski velkoņa pakalpojumu sniedza RBP

velkoņi (par laika periodu no 25.06.2009.-04.09.2009.).

Ņemot vērā, ka saskaņā ar Rīgas

brīvostas noteikumu 235.punktā noteikto kārtību ostas kapteinim

ir tiesības domstarpību gadījumos noteikt kuģim nepieciešamo

velkoņu skaitu, kā arī, ievērojot RBP un Konkurences padomes

16.06.2009. tikšanās protokolā konstatēto, ka pastāvot ārkārtas

gadījumiem (piemēram, vētras gadījumā), ostas kapteinis pieņem

ārkārtas lēmumus, Konkurences padome 28.09.2009. vēstulē Nr.1746

lūdza RBP sniegt skaidrojumu par RBP rīcības objektīvo

pamatojumu, liedzot PKL sniegt velkoņa pakalpojumus savu klientu

kuģiem, pamatojumu norādot katram gadījumam atsevišķi (PKL

08.09.2009. vēstulē Nr.369/09-09i norādītajiem kuģiem par laika

periodu no 25.06.2009.-04.09.2009.).

Konkurences padomē 16.10.2009. tika

saņemta RBP 14.10.2009. vēstule Nr.1-09/2000, kurā tā nesniedz

atbildi uz Konkurences padomes lūgumu pēc būtības un norāda uz

sekojošu:

1) no Rīgas brīvostas noteikumiem

izriet, ka velkoņa pakalpojumus izvēlas, kā arī atsakās no tiem

kuģa, kuram tie tiek sniegti, kapteinis. Gadījumā, ja rodas

domstarpības, tiesības pieņemt lēmumu šajā jautājumā ir ostas

kapteinim. Pastāvot strīdīgiem gadījumiem, to izskatīšanai ir

izmantojami KSD veiktie video un audio ieraksti, kuri tiek

glabāti ierobežotu laiku. RBP rīcībā nav ziņu, ka laika periodā

no 25.06.2009.-04.09.2009. starp RBP ločiem un kuģu kapteiņiem,

no kuriem ir atkarīga velkoņu pakalpojumu sniedzēju izvēle vai

atteikšanās no tiem, būtu radušās domstarpības, kuras būtu

jāizskata Rīgas brīvostas kapteinim Rīgas brīvostas noteikumu

235.punktā noteiktajā kārtībā.

2) RBP ir atļāvusi PKL sniegt velkoņa

pakalpojumus Rīgas brīvostā, 26.09.2003. noslēdzot ar PKL līgumu.

Līdz šim brīdim PKL nav iesniegusi RBP pierādījumus par to, ka

pastāv vienošanās starp PKL un Rīgas brīvostā ienākošo kuģu

īpašniekiem vai to pilnvarotiem pārstāvjiem, uz kuras pamata

attiecīgo kuģu īpašniekiem ir pienākums izvēlēties PKL velkoņu

pakalpojumus. Arī gadījumā, ja šādas vienošanās pastāv, locim ir

tiesības ieteikt konkrētajos apstākļos piemērotāko velkoņu

pakalpojumus, no kura kuģa kapteinis ir tiesīgs atteikties.

Izvērtējot PKL 08.09.2009. vēstulē

Nr.369/09-09i sniegto informāciju, uzskatāms, ka PKL pamatoti par

liegtiem kuģiem var uzskatīt tos kuģus, kuriem kuģu aģenti ir

izvēlējušies PKL velkoņus un par to, izmantojot elektroniskos

sakarus vai kā citādi, ir informējuši gan PKL, gan Rīgas

brīvostas kapteiņdienestu (KSD). Apkopojot PKL un RBP sniegto

informāciju (sarakste par tiesisko pienākumu izpildi laika

periodā no 07.04.2009.-10.09.2009.), kā arī ņemot vērā RBP

pausto, ka nav pastāvējušas domstarpības, kuras būtu jāizskata

ostas kapteinim, un to, ka RBP nav norādījusi konkrētos laika

apstākļus, kad locim būtu bijušas tiesības ieteikt piemērotāku

velkoni, var secināt, ka bez objektīva pamatojuma PKL ir liegts

sniegt velkoņu pakalpojumus 2009.gada aprīlī - 5 gadījumos, maijā

- 5 gadījumos, jūnijā - 13 gadījumos, jūlijā - 21 gadījumā,

augustā - 26 gadījumos, septembrī (līdz 10.09.2009.) - 7

gadījumos.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, ir

pamatoti uzskatīt, ka RBP nav izpildījusi Lēmuma nolemjošās daļas

2.5.apakšpunktā noteikto tiesisko pienākumu.

RBP viedoklis

RBP 18.03.2010. vēstulē Nr.1-09/478

iebilst Konkurences padomes secinājumiem par Lēmuma Nr.E02-8

2.5.apakšpunktā noteiktā tiesiskā pienākuma izpildi, norādot, ka

"lietas materiāliem ir pievienoti it kā aģentu

sagatavotie velkoņu pakalpojumu pieprasījumi, kuri neatbilst

visminimālākajām prasībām, kas ietvertas 23.04.1996. MK noteikumu

Nr.154 4.sadaļā "Dokumenta juridiskais spēks", lai tie

būtu saistoši. RBP nav informēta par PKL klientiem, ar kuriem PKL

ir noslēgtas kādas vienošanās par velkoņa pakalpojuma

sniegšanu".

Saskaņā ar PKL sniegto informāciju

tās klienti ir informējuši par nepieciešamību izmantot velkoņa

pakalpojumus, nosūtot PKL kuģa operatora, īpašnieka, kuģu

aģentējošo kompāniju pasūtījumus. Šie pasūtījumi ir veikti,

izmantojot elektronisko pastu vai faksimilsakarus. Konkurences

padomē ir iesniegtas šo dokumentu normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā apstiprinātas kopijas. PKL, nosūtot šādu pieteikumu pa

faksu, informē Rīgas brīvostas KSD darbiniekus (PKL 14.05.2009.

vēstule Nr.183/05-09i).

Saskaņā ar Ministru kabineta

noteikumu Nr.892 "Noteikumi par formalitātēm, kas saistītas

ar kuģu ienākšanu ostā un iziešanu no ostas" 4.punktu

"Kuģa kapteinis, īpašnieks, operators vai kuģa aģents,

izmantojot elektronisko pastu vai faksmilisakarus, informē

attiecīgās kontroles iestādes par kuģa ienākšanu ostā vai vismaz

sešas stundas pirms ienākšanas". RBP ir iesniegusi

Konkurences padomei kuģu pieteikumu par ienākšanu ostā kopijas

"Arrival notification", ko tā ir saņēmusi, izmantojot

elektronisko pastu un/vai faksimilsakarus. Ņemot vērā normatīvo

regulējumu un to, ka RBP ir atzinusi šādu dokumentu pietiekamību

un juridisko spēku, tad, vadoties pēc analoģijas, arī PKL klientu

veiktie pasūtījumi ir atzīstami par vienlīdz saistošiem. PKL

līgumi ar klientiem var ietvert komerciāli aizsargājamu

informāciju, kura nav izpaužama konkurentam, vēl jo vairāk,

normatīvo aktu regulējums neprasa, lai velkoņu pakalpojumu

sniedzējs šādu informāciju iesniegtu ostas pārvaldei vai tās

amatpersonai, ņemot vērā regulējumu, kas nosaka kuģošanas drošību

Rīgas brīvostā.