12. pants

Aizliegtas vienošanās

skaidrojums pastāvīgajā judikatūrā

98 Atbilstoši KL 2. pantā ietvertajam mērķim katrs tirgus

dalībnieks, konkurējot ar citiem, izmanto tikai brīvas,

vienlīdzīgas un godīgas konkurences līdzekļus. KL 2. pantā

noteikto mērķi tirgus dalībnieki nedrīkst aizvietot ar

vienošanām, kuras kavē, ierobežo vai deformē konkurenci un KL

noteiktā mērķa sasniegšanu. Līdz ar to katram tirgus dalībniekam

jānosaka sava rīcība tirgū neatkarīgi un

patstāvīgi.105 Tirgus dalībnieks, neapšaubāmi, ir

tiesīgs piemēroties tirgus apstākļiem un noteikt preces cenu

atbilstoši tirgus situācijai, taču ir aizliegti jebkuri kontakti

starp tirgus dalībniekiem, kuru mērķis vai sekas ir ietekmēt

esošā vai potenciālā konkurenta rīcību tirgū vai atklāt

konkurentam savu plānoto rīcību.106 Tādējādi no KL

mērķa izriet ne tikai pienākums tirgus dalībniekam tieši nenodot

datus konkurentiem (t.sk. ar amatpersonu vai darbinieku

starpniecību), bet arī pienākums nodrošināt, lai personas, kurām

tirgus dalībnieks nodevis šo informāciju, to nenodotu tālāk, jo

abos gadījumos vienlīdz būtiski tiek ietekmēti brīvas, godīgas un

vienlīdzīgas konkurences apstākļi tirgū107.

99 KL 1. panta 11. punktā un KL 11. panta pirmajā daļā lietotā

jēdziena "vienošanās" piemērošana netiek ierobežota

tikai ar divpusēji vai daudzpusēji noslēgtu līgumu. Vienošanās

aizliegums piemērojams arī tirgus dalībnieku sadarbībai, kura

tiek sasniegta ar daudz neformālākas sapratnes palīdzību, un to

sauc par saskaņotu darbību. Tādējādi aizliegta vienošanās ir arī

jebkurā citādā formā panākta un īstenota sadarbība starp

konkurentiem, kuras ietvaros tiek īstenota komerciāli sensitīvas

informācijas apmaiņa, rīcības tirgū savstarpēja saskaņošana, jo

šāda darbība pēc sava mērķa ir vērsta uz konkurences un tirgus

nenoteiktības mazināšanu starp vienošanās dalībniekiem, t.i.,

kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu starp konkurentiem.

Tādējādi izšķirošais apstāklis ir pušu gribu sakritība

(vienotība), un ne vienošanās formai, ne līgumisku sodu

(sankciju) vai piemērošanas pasākumu pastāvēšanai nav

nozīmes108.

100 Lai pierādītu saskaņotu darbību eksistenci, nav

nepieciešams, ka konkurents ir formāli apņēmies attiecībā uz

vienu vai dažiem citiem [konkurentiem] rīkoties zināmā veidā vai

konkurenti ir vienojušies par to turpmāko rīcību tirgū. Ir

pietiekami, ka konkurents ar savu paziņojumu par plānoto rīcību

ir izslēdzis vai vismaz ir būtiski samazinājis neskaidrību par

savu uzvedību, kuru vienošanās dalībnieki sagaida no tā tirgū.

Saskaņotas darbības jēdziens ietver sevī divpusēju kontaktu

eksistenci. Šis apstāklis izpildās tad, kad viens konkurents

atklāj tā nākotnes nodomus vai rīcību citam, savukārt otrs nav

reaģējis noraidoši attiecībā uz šādas informācijas

saņemšanu109.

101 Gan no Eiropas Savienības Tiesas ('EST') judikatūras, gan

no KL 11. panta pirmās daļas 5. punktā lietotā jēdziena

"darbības (bezdarbības) noteikumi" izriet, ka netiek

prasīta obligāta vienošanās, piemēram, par piedāvāto pakalpojumu

cenu. Aizliegta ir jebkura informācijas apmaiņa par tādiem

konkurenta darbības (bezdarbības) noteikumiem, kas tā vai citādi

var ietekmēt konkurējošā tirgus dalībnieka rīcību un mazināt

spiedienu konkurēt. Tā kā saimnieciskās darbības mērķis ir gūt

ekonomisku labumu, jebkura tirgus dalībnieka rīcība ir pamatā

vērsta uz tā sasniegšanu, tādēļ vienošanās par darbības noteikumu

saskaņošanu arī ir vērsta tieši vai netieši uz ekonomiska labuma

gūšanu110.

102 Aizliegti ir jebkādi tieši vai netieši kontakti starp

komercsabiedrībām, kuru mērķis vai sekas ir konkurentu rīcības

tirgū saskaņošana vai ietekmēšana. Nav pieļaujama informācijas

apmaiņa starp konkurentiem ar komerciālās darbības plāniem un

citu komerciāli būtisku informāciju.111 Par

informācijas apmaiņu un saskaņošanu starp komersantiem ir

uzskatāmas arī tādas darbības, ja, piemēram, pretendenti

iepirkumā ir uzticējuši pieteikumu sagatavošanu citām personām un

tās savā starpā ir uzturējušas sakarus piedāvājumu sagatavošanas

procesā, tādā veidā komerciāli svarīgu informāciju par plānoto

dalību iepirkumā nododot citu uzņēmumu rīcībā un nenodrošinot

piedāvājuma individuālu sagatavošanu112.

103 No KL viedokļa starp diviem nesaistītiem uzņēmumiem, kas

pretendē izsludinātajos iepirkumos kā neatkarīgi, nesaistīti

tirgus dalībnieki, savstarpēji konkurējot, nav pieļaujama

komerciāli sensitīvas informācijas apmaiņa un iesaistīšanās

rīcības tirgū saskaņošanā (arī ar darbinieku vai citu personu

starpniecību), kas var ierobežot konkurenci konkrētā iepirkumā.

Normālas konkurences apstākļos katra konkurējoša uzņēmuma

prioritāte ir aizsargāt un nesamazināt savu konkurētspēju tirgū,

darbojoties patstāvīgi un neatkarīgi, kā arī darot visu

iespējamo, lai nepieļautu komerciāli sensitīvas informācijas

apmaiņu starp konkurentiem, t.sk. darbinieku iesaistīšanos

darbībās, kas var atklāt konkurentam komerciāli stratēģisku

rīcību, kuru tirgus dalībnieks nolēmis vai plāno

veikt.113

104 Konkurences tiesībās nenodala "darbinieku vainu"

no "uzņēmuma vainas", jo darbinieki veido uzņēmumu,

"personificē" to. Aizliegta vienošanās nevar tikt

attiecināta tikai uz tām amatpersonām, kurām ir paraksta tiesības

konkrētajā komercsabiedrībā, aizliegta vienošanās ir attiecināma

uz jebkura tirgus dalībnieka darbinieka darbībām, kuram tirgus

dalībnieks ir nodevis tā informāciju, kas attiecas uz cenām un

citiem komerciāli nozīmīgiem tirgus dalībnieka datiem un kas

darbojas darba devēja interesēs114. Saskaņā ar šo

gadījumu par tādu informāciju, jo īpaši tiek uzskatīta

informācija, ka tirgus dalībnieks piedalās konkrētajā iepirkuma

konkursā, kā arī informācija par iepirkumā piedāvātajām cenām un

to veidojošām komponentēm. Šī informācija ir uzskatāma par tirgus

dalībnieka īpašumā esošo komercinformāciju, nevis par darbinieka

īpašumā esošo informāciju. Tirgus dalībnieka likumīgajam

pārstāvim (ieceltai amatpersonai) ir brīva iespēja izvēlēties

konkursa pieteikuma sagatavošanu nodot darbiniekam vai jebkurai

citai personai, kas piesaistīta uz vienošanās/ līguma pamata.

Tomēr, nododot šai [trešajai] personai tiesības izmantot konkursa

pretendenta informāciju, kuru konkursa pretendents pats nedrīkst

izpaust citām personām, pretendentam (tā likumīgo pārstāvju

personā) ir pienākums nodrošināt, ka informācija netiek nodota

tālāk115.

105 EST judikatūrā nostiprināts, ka, neskatoties uz faktu, ka

tirgus dalībnieks neveic komercdarbību konkrētajā tirgū, kurā

konkurenti veikuši pārkāpumu un ietekmējuši konkurenci, tas

joprojām var tikt uzskatīts par aizliegtas vienošanās dalībnieku.

EST atzinusi, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību ('LESD')

101. panta 1. punkta formulējums vispārīgi attiecas uz visiem

nolīgumiem un saskaņotām darbībām, kas vai nu horizontālās, vai

vertikālās attiecībās izkropļo konkurenci kopējā tirgū neatkarīgi

no tirgus, kurā dalībnieki darbojas116. Arī no KL 11.

panta pirmajā daļā ietvertā vienošanās aizlieguma neizriet, ka

tas būtu attiecināms tikai uz tirgus dalībniekiem, kuri darbojas

tirgū, kuru ietekmē konkurences ierobežojumi117.

Turklāt, neatkarīgi no aktivitātes, ar kādu trešā persona

iesaistījusies karteļa vienošanās118, ja šī persona ir

organizējusi vai veicinājusi karteli, tā ir atbildīga par šādu

konkurences tiesību pārkāpumu. Līdz ar to apstāklis, ka iepirkuma

organizētājs parasti darbosies lejupējā tirgū no kartelizētā

iepirkuma dalībniekiem, neliedz konstatēt iepirkuma organizētāja

dalību aizliegtajā vienošanās, kura ietekmē konkurences apstākļus

starp pretendentiem augšupējā tirgū, ja iepirkuma organizētājs

piedalījās aizliegtās vienošanās organizēšanā vai to veicinājis,

zināja par pretendentu paredzēto vai pret konkurenci īstenoto

rīcību vai varēja to loģiski paredzēt.119

106 Tirgus dalībnieka dalība aizliegtajā vienošanās, kura

ietekmē konkurences apstākļus tirgū, kurā pats tirgus dalībnieks

nedarbojas (augšupējais, lejupējais vai ar preces piegādes ķēdi

nesaistīts tirgus), konstatēta ne tikai Eiropas Komisijas praksē

atbilstoši LESD 101. pantam un KP praksē atbilstoši KL 11.

pantam, bet arī Lietuvas Konkurences padomes ('Lietuvas KP')

praksē. Lietuvas KP konstatēja iepirkuma rīkotāja aizliegtu

saskaņotu darbību ar tā iepirkumos uzaicinātajiem

uzņēmumiem.120 Vērtējot iepirkuma rīkotāja dalību

aizliegtajā vienošanās, Lietuvas KP piemēroja EST lietā T-99/04

AC‑Treuhand nostiprināto praksi.121 Lietuvas KP

lēmumu un tās apsvērumu par iepirkuma rīkotāja dalību aizliegtajā

vienošanās pamatotību apstiprināja arī Viļņas Administratīvā

apgabaltiesa122 un Lietuvas Augstākā Administratīvā

tiesa, norādot, ka iepirkuma rīkotājs iesaistījās aizliegtas

vienošanās realizēšanā ar mērķi panākt konkrēta iepirkuma

dalībnieka uzvaru iepirkumā.123

VI VIENOŠANĀS IZVĒRTĒJUMS

107 Izvērtējot lietā iegūto informāciju un uz tās pamata

konstatētos faktus, KP secina, ka iepriekš minētais no KL 11.

panta pirmās daļas izrietošais un patstāvīgajā judikatūrā

nostiprinātais vienošanās aizliegums no lietas dalībnieku puses

nav ievērots.

Pretendentu vienošanās

108 Atbilstoši Lēmuma 9. nodaļā un 10. nodaļā sniegtajam

pierādījumu izklāstam, secināms, ka RS 1. iepirkuma un RS 2.

iepirkuma pretendenti bija saskaņojuši dalības nosacījumus

attiecīgajā iepirkumā, vienojoties par plānoto uzvarētāju

iepirkumā (cenu aptaujā), kā arī veica nepieciešamās darbības,

lai pretendentu, kuri iesniedza piedāvājumus, dokumentācija tiktu

sagatavota atbilstoši panāktajai vienošanās. Savukārt RS

piedalījās aizliegtās vienošanās organizēšanā un zināja par

aizliegtās vienošanās dalībniekiem un to plānoto rīcību RS 1. un

2. iepirkumā.

109 Lēmumā aprakstītie pierādījumi apliecina, ka katrā no

plānotajiem iepirkumiem vispirms tika noteikts uzvarētājs

iepirkumā (cenu aptaujā). Pēc tam persona ([pers. F]), kurai bija

kontakts ar visiem lietas dalībniekiem, veica nepieciešamās

darbības, apzinot uzņēmumus, kuri iesniegtu iepirkumā aizsega

piedāvājumus, kā arī organizēja pretendentu dokumentu atbilstošu

sagatavošanu. Izvērtējot lietas dalībnieku savstarpējās

komunikācijas saturu, secināms, ka visi pretendenti ir

apzinājušies plānotā iepirkuma konkurenci imitējošo raksturu.

Savukārt fakts, ka tirgus dalībnieki par plānotajiem RS

iepirkumiem zināja vēl pirms to izsludināšanas, norāda uz RS

agrīno iesaisti un iniciatīvu aizliegtajā vienošanās, kā arī

veicināja vienošanās īstenošanu.

110 Tādējādi KP secina, ka lietā iegūtā informācija ir

pietiekama, lai konstatētu, ka lietas dalībnieki ir veikuši

darbības, kuras atbilst KL 11. panta pirmajā daļā noteiktajam

pārkāpumam, t.i., vienojušies par tiešu vai netiešu cenu vai

tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā

arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai

realizācijas noteikumiem, kā arī dalības noteikumiem iepirkumos

(cenu aptaujās).

111 Atbilstoši KL 1. panta 7. punktam tirgus dalībnieki, kas

konkurē iepirkumā, atzīstami par konkurentiem. Konkurentu

vienošanās iepirkumā par horizontālu cenu noteikšanu, dalības

iepirkumā nosacījumiem vērtējama kā karteļa vienošanās. Šāda

aizliegta vienošanās pēc sava mērķa un rakstura kavē konkurenci

un rada negatīvu ietekmi, it īpaši, uz preču cenām, daudzumu un

kvalitāti. Pieredze liecina, ka šāda rīcība rada cenu pieaugumu,

mazina preču daudzumu un kvalitāti, izraisot nelietderīgu resursu

sadalījumu un izlietojumu. Līdz ar to KL 11. panta pirmās daļas

piemērošanas nolūkā nav jāpierāda šādas aizliegtas vienošanās

faktiskās ietekmes sekas tirgū. Proti, nav nepieciešams pierādīt

faktiskās pret konkurenci vērstās sekas, ja tiek pierādīts

vienošanās konkurenci ierobežojošais mērķis124.

112 Papildus arī norādāms, ka pārkāpuma kvalifikāciju

neietekmē fakts, ka konkrēti pretendenti tikai pieņēmuši

zināšanai to konkurenci imitējošo dalību iepirkumā, ņemot vērā,

ka no lietā esošajiem pierādījumiem izriet lietas dalībnieku

informētība par dalību iepirkumā, kurā patiesa konkurence

nenotiek un ir aizvietota ar konkurentu un iepirkuma organizētāja

vienošanos. Ņemot vērā iegūtās informācijas saturu, secināms, ka

RS 1. un 2. iepirkumā konkurence (sacensība) starp pretendentiem

tika likvidēta125.

RS dalība aizliegtajā

vienošanās

113 Attiecībā uz RS dalību aizliegtajā vienošanās, KP Lēmuma

9. un 10. nodaļās izvērtēja RS veiktās darbības RS 1. iepirkuma

un RS 2. iepirkuma ietvaros, pārbaudot (i) RS tiešu vai netiešu

piedalīšanos aizliegtas vienošanās organizēšanā, un (ii) vai RS

zināja par pretendentu paredzēto vai pret konkurenci īstenoto

rīcību vai varēja to loģiski paredzēt.

114 No lietā iegūtajiem materiāliem izriet, ka RS darbinieks

[pers. A] abos iepirkumos bija atbildīgais RS darbinieks, kuram

RS deva uzdevumu organizēt nano mazgāšanas līdzekļu tehnoloģijas

izmantošanas ieviešanu un attīstību RS darbībā, kā arī mazgāšanās

līdzekļu sagādi RS vajadzībām.

115 No lietas materiāliem izriet, ka RS darbinieks [pers. A]

RS 1. iepirkuma ietvaros sagatavoja pretendentu RS Baltic,

Alchimica Latvija un MJ Partneri iepirkumu piedāvājumu cenu

salīdzinājumu un apmainījās ar šo informāciju ar RS 1. iepirkuma

pretendentiem, uz RS darbinieka [pers. A] ieteikuma pamata [pers.

K] norādīja RS Iepirkuma komisijai uzaicināt [pers. A] norādītos

pretendentus savu piedāvājumu iesniegšanai RS 1. iepirkumā, kā

arī interesējās par cenu aptaujas dalībnieku pieteikumu

sagatavošanas virzību un iesniegšanu, informēja Alchimica Latvija

valdes locekli [pers. C] par iespēju piedalīties RS 1. iepirkumā.

Tāpat RS darbinieks [pers. A] deva norādes [pers. F] attiecībā uz

piedāvājumu sagatavošanu.

116 Arī RS darbinieka [pers. A] vadītajai RS Baltic Iepirkumu

komisija izsūtīja uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu. Par RS

Baltic saistību ar savu darbinieku, kuram vienlaicīgi RS uzticēja

veikt nano tehnoloģisko mazgāšanas līdzekļu ieviešanu uzņēmumā un

sagādi, RS nevarēja nezināt, ņemot vērā iepriekšējo RS un RS

Baltic sadarbību vai iespēju brīvi ieskatīties UR.

117 RS 2. iepirkuma ietvaros [pers. A] iesniedza RS iepirkuma

komisijai pieteikumu par nano tehnoloģiskās ķīmijas sagādi, kurā

norādīja uz uzņēmumu MJ Partneri, Vialeks, HRM un Sava

arhitektūra uzaicināšanu RS 2.iepirkumā. Tomēr, kā liecina lietā

iegūtie pierādījumi, jau pirms RS 2. iepirkuma izsludināšanas,

[pers. A], būdams RS darbinieks, kopā ar Vialeks valdes locekli

pers. [F], noteica gan RS 2. iepirkuma pretendentus, gan

uzvarētāju.

118 Savukārt, RS Iepirkumu komisijas locekļi gan RS 1.

iepirkuma, gan RS 2. iepirkuma ietvaros, nepārbaudot, vai cenu

aptaujas procedūras pretendentiem ir aktīvi nodokļu parādi,

nepārbaudot dokumentus, kas apliecina pretendentu tiesības

izplatīt ražotāja produkciju, kā arī nepārbaudot pretendentu

atbilstību iepirkuma procedūras iekšējā un ārējā normatīvā

regulējuma prasībām, uzdeva RS darbiniekiem [pers. K] (1.

iepirkumā) un [pers. A] (2. iepirkumā) sagatavot atzinumu par

piedāvājumu atbilstību tehniskajai specifikācijai, tādējādi

netieši sekmējot un nekavējot aizliegtas vienošanās

izpildi.126

119 Papildus Administratīvā rajona tiesa ir norādījusi, ka RS

valdes uzdevums ir ne tikai savā darbībā ievērot normatīvos

aktus, bet arī nodrošināt kontroles mehānismu un labu pārvaldību

visā uzņēmumā, tai skaitā nodrošināt, ka darījumi tiek noslēgti

tieši ar tiem partneriem, kas piegādā preces. Ja tas nav

pienācīgi veikts (..), RS par to ir atbildīga.127

Izrietoši, RS kā [pers. A] un RS Iepirkuma komisijas locekļu

darba devēja ir tieši atbildīga par šo personu veiktajām darbībām

un uzskatāma par KL 11. panta pirmās daļas pārkāpuma dalībnieku

RS 1. iepirkumā un RS 2. iepirkumā.

120 Ņemot vērā minētos apsvērumus, KP secina, ka KL 11. panta

piemērošanas nolūkos RS ne tikai piedalījās aizliegtās vienošanās

īstenošanā, bet arī iesaistījās pretendentu iesniedzamo

piedāvājumu saskaņošanā un bija informēta par pretendentu atlasi

un mērķi imitēt konkurenci, ar kuru pretendenti tika atlasīti gan

iepriekš noteiktā uzvarētāja noteikšanai, gan aizsega piedāvājumu

iesniegšanai. Attiecīgi RS piedalījās tirgus dalībnieku

aizliegtajā vienošanās gan RS 1. iepirkuma, gan 2. iepirkuma

ietvaros. Līdz ar to RS darbībās konstatējams KL 11. panta pirmās

daļas pārkāpums.

121 Ņemot vērā Lēmumā konstatētos faktus un pierādījumus

kopsakarā, secināms, ka (i) RS Baltic, Alchimica Latvia, MJ

Partneri un RS darbības RS 1. iepirkuma ietvaros un (ii) HRM,

Vialeks, MJ Partneri, Sava arhitektūra un RS darbības RS 2.

iepirkuma ietvaros atbilst KL 11. panta pirmajā daļā noteiktā

aizlieguma pārkāpuma tiesiskajam sastāvam. Pārkāpums izpaudies

apstāklī, ka aizliegtas vienošanās dalībnieki savstarpēji

saskaņojuši RS 1. un 2. iepirkuma pretendentu cenas un dalības

nosacījumus attiecīgajos iepirkumos.

VII LIETAS DALĪBNIEKU VIEDOKĻI

122 KP ir izvērtējusi Lietā saņemtos Lietas dalībnieku

viedokļus un sniedz par tiem skaidrojumu.