14. pants

Rīgas satiksme viedoklis un tā

izvērtējums

126 RS

ieskatā132, lai konstatētu aizliegtas

vienošanās pārkāpumu, nepieciešams konstatēt lietas (iepirkuma)

dalībnieku vienoto nodomu. RS nodoms būtiski atšķīrās no citu

lietas dalībnieku nodoma. Vienots nodoms pastāvēja tikai starp

[pers. A], kurš bija nodarbināts RS, pārkāpjot savu kā RS

darbinieka pilnvaru apjomu, un citiem lietas dalībniekiem.

127 KP norāda, ka vienota subjektīva nodoma konstatēšana

konkurences tiesībās nav priekšnoteikums, lai konstatētu

konkurences tiesību pārkāpumu133. Konkurences tiesībās

vērtē lietas dalībnieku darbību objektīvo mērķi, kurš šajā

gadījumā bija vērsts pret brīvu konkurenci. Savukārt tam, kādi

bijuši lietas dalībnieka subjektīvie nodomi, nav

nozīmes.134 [pers. A] kā RS darbinieka nodoms un

veiktās darbības bija objektīvi saskanīgas ar pārējo lietas

dalībnieku nodomu samazināt konkurenci RS cenu aptaujās.

128 RS

ieskatā135 EST prakse, atbilstoši kurai tirgus

dalībnieks ir atbildīgs par tā darbinieku darbībām, attiecas

tikai uz tiem gadījumiem, kad darbinieks rīkojas tirgus

dalībnieka interesēs un tā vadībā.

RS nepareizi interpretē no EST prakses izrietošās atziņas. RS

izpratne balstīta uz gadījumiem, kad fiziskā persona un tirgus

dalībnieks neveido vienotu ekonomisku vienību. Savukārt

gadījumos, kad starp tirgus dalībnieku un fizisku personu pastāv

darba tiesiskās attiecības un darbinieks kopā ar tirgus

dalībnieku veido vienotu ekonomisku vienību, tirgus dalībnieks ir

atbildīgs par sava darbinieka darbībām neatkarīgi no tā, vai

darbinieks rīkojas pretēji uzticētajiem uzdevumiem vai nav

pilnvarots attiecīgi rīkoties136. Arī šādos gadījumos

tirgus dalībnieks ir joprojām atbildīgs par pret konkurenci

vērsto rīcību, pamatojoties uz principu culpa in eligendo

vai culpa ir vigilando137.

129 RS

norāda138, ka KP atsaukšanās uz EST praksi, kas

pamato RS dalību aizliegtā vienošanās, nav pareiza. Šī prakse

attiecas uz tirgus dalībniekiem, kas darbojas kā aizliegtas

vienošanās dalībnieku pakalpojumu sniedzēji, turklāt šīs lietas

un KP atsaucēs izmantotās EST prakses faktiskie apstākļi ir

atšķirīgi. Savukārt atsaukšanās uz Lietuvas tiesu praksi lietā

vispār nav tiesiski pamatota.

130 EST AC-Treuhand139 lietā paplašināti

skaidrojusi karteļa dalībnieka jēdzienu. Un, proti, tirgus

dalībnieks var pārkāpt Eiropas Kopienu līguma ('EKT') 81. panta

1. punktā (tagad - LESD 101. panta pirmā daļa) paredzēto

aizliegumu, ja tā rīcības, to koordinējot ar citu uzņēmumu

rīcību, mērķis ir ierobežot konkurenci konkrētajā tirgū, lai arī

tas obligāti nenozīmē, ka tirgus dalībniekam jādarbojas pašam

minētajā konkrētajā tirgū140. Tas nozīmē, ka minētais

EKT pants neparedz šauru pārkāpuma dalībnieka jēdziena

interpretāciju. Šīs EST interpretācijas pamatā nav lietas īpašie

apstākļi vai tirgus dalībnieka saimnieciskās darbības veids.

Ievērojot minēto, KP nepiekrīt, ka karteļa dalībnieka, tostarp

karteļa līdzdalībnieka jēdziens būtu tulkojams šauri un

nevienlīdzīgi, atkarībā no darbības jomas, un piemērojams tikai

tad, ja konstatēti identiski lietas apstākļi kā

AC-Treuhand lietā.

131 Savukārt attiecībā uz iebildumu par KP atsaucēm uz

Lietuvas tiesu praksi, norādāms, ka Senāts jau iepriekš

judikatūrā ir atzinis, ka, pastāvot būtībā analoģiskam

regulējumam un likumdevēja atzītam mērķim harmonizēt Latvijas un

Eiropas Savienības konkurences tiesību normas, KL atsevišķu normu

piemērošanai nebūtu jāatšķiras no tā, kā tiek piemērotas LESD

normas, kas attiecināmās uz konkurences tiesībām. Harmoniska

konkurences tiesību normu interpretācija jau ilgstoši atzīta KP

praksē un Senāta judikatūrā, konsekventi izdarot salīdzinošas

atsauces uz EST judikatūru vai EK tiesību aktiem141.

Kontekstā ar minēto, arī Lietuvas konkurences iestāde, piemērojot

Lietuvas Konkurences likumā nostiprināto vienošanās

aizliegumu142, līdzīgi kā Latvijā Konkurences likuma

11. pantu, konkrētās prakses ietvaros tulko un piemēro aizliegtās

vienošanās un tās dalībnieka jēdzienu atbilstoši LESD 101. panta

būtībai un saturam. Ņemot vērā minēto KP nekonstatē atšķirības

Lietuvas Konkurences likumā, kas noteiktu aizliegtas vienošanās

un tās dalībnieka jēdziena piemērošanu Lietuvā atšķirīgi no LESD

101. panta pirmās daļas. Tādējādi KP atsaukšanās uz Lietuvas

tiesu praksi kā salīdzinošu tiesību avotu ir atbilstoša un

tiesiski pamatota.

132 RS norāda,

pat pieņemot, ka KP piesauktā EST prakse ir attiecināma, KP to

piemērojusi nekorekti. Minētā prakse definē konkrētus kritērijus

(pierādījumu kopumu), kuriem izpildoties, tirgus dalībnieks

saucams pie atbildības143, kurus KP nav

apsvērusi144.

133 KP Lēmumā jau ir detalizēti skaidrojusi gan [pers. A]

darbības, gan arī RS atbildību par tā darbinieka rīcību. Līdz ar

to KP ir ievērojusi no EST prakses izrietošos kritērijus,

secinot, ka RS ir piedalījusies šajā lietā konstatētajā

aizliegtajā vienošanās un tādējādi ir atbildīga par dalību

pārkāpumā. Savukārt RS, uzskaitot papildu kritērijus, nav

pamatojusi, ka tos izvirza EST prakse, tostarp KP analizētā.

134 RS norāda,

ka tai nebija tiesisks pienākums organizēt RS 1. un 2. iepirkumu,

konkurences iespējamība šajos iepirkumos pēc būtības radās tikai

un vienīgi RS iniciatīvas dēļ. Pie šādiem apstākļiem nav tiesiska

pamata prasīt konkurences nodrošināšanu RS 1. un 2. iepirkumā.

Savukārt iekšējo procedūru pārkāpums nav pamats piemērot

atbildību RS par aizliegtas vienošanās pārkāpumu - ja augstāka

spēka tiesību norma neparedz konkurences iespējamību iepirkumā,

zemāka spēka norma nevar kalpot par pamatu pārkāpuma

konstatēšanai145.

135 Neatkarīgi no tā, vai konkursa formāts pamatots ar ārējiem

normatīviem aktiem vai konkurss organizēts pēc RS iniciatīvas,

konkursa gadījumā RS kā godprātīgam pasūtītājam ir jāievēro

normatīvais regulējums, kas attiecināms uz konkurences procesu

iepirkuma gadījumā, tajā skaitā KL regulējums. To RS neievēroja,

tieši pretēji - kā minēts Lēmuma 120. punktā, RS piedalījās

aizliegtās vienošanās īstenošanā ar mērķi imitēt konkurenci RS 1.

un 2. iepirkumā, iesaistījās iesniedzamo piedāvājumu saskaņošanā

un bija informēta par pretendentu mērķi imitēt konkurenci

iepirkumos ar iepriekš izvēlētu uzvarētāju, kas saskaņā ar KL 11.

panta pirmo daļu ir aizliegts.

136 RS norāda,

ka [pers. A] nodarbināšana RS bija objektīvi pamatota un

nepieciešama. Savukārt [pers. A] vienlaicīga nodarbinātība RS un

SIA "RS Baltic" nepierāda RS līdzdalību aizliegtas

vienošanās pārkāpumā, jo RS neradīja nekādas priekšrocības SIA

"RS Baltic" un izmantoja visus iespējamos tās rīcībā

esošos instrumentus konkurences kropļošanas novēršanai, kas

saistīts ar iespējamu interešu konfliktu146.

137 KP nav apšaubījusi [pers. A] nodarbinātības nepieciešamību

RS. Savukārt, ciktāl RS norāda, ka veica visas nepieciešamās

darbībās, lai izslēgtu RS darbību prettiesiskumu, norādāms, ka

tieši [pers. A] faktiski sagatavoja RS 1. iepirkuma pieprasījumu

un noteica, kuriem pretendentiem nosūtāmi uzaicinājumi dalībai RS

1. iepirkumā. Šādas darbības [pers. A] kā RS darbinieks bija

spējīgs veikts neatkarīgi no tā, ka formāli [pers. A] darba

uzdevumos neietilpa RS 1. iepirkuma pieprasījuma un pretendentu

atlases procesa norises kontrole. Turklāt pēc RS 1. iepirkuma

noslēgšanās RS noteica [pers. A] par atbildīgo personu RS vārdā

saistībā ar RS 1. iepirkuma rezultātā noslēgtā līguma izpildi.

Savukārt RS 2. iepirkumā [pers. A] kā RS darbinieks bija

atbildīgs par iepirkuma norisi, sākot no iepirkuma pieprasījuma

sagatavošanas stadijas līdz iepirkuma rezultātā noslēgtā līguma

izpildei. Turklāt [pers. A] kā RS darbinieka rīcību uzraudzīja

Iepirkumu komisijas locekļi. Neatkarīgi no Iepirkumu komisija

rūpības, pienācīgi nepārbaudot RS 1. un 2. iepirkuma

pretendentus, šādā veidā tika veicināta RS 1. un 2. iepirkuma

pretendentu aizliegtā vienošanās. Tā rezultātā RS 1. un 2.

iepirkumā nav bijis patiess mērķis iegādāties nano ķīmiskos

produktus no piegādātāja, kas piedāvā izdevīgākos

noteikumus147 un zemāko cenu, un RS zināja par

pretendentu pret konkurenci vērsto rīcību.

138 RS

ieskatā, KP ir nepareizi piemērojusi KL 1. panta 9.

punktu. RS ieskatā 1. un 2. iepirkuma pretendenti šo iepirkumu

norises laikā uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku, ņemot vērā

[pers. C] ietekmi iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā, kas tika

realizēta, piesaistot [pers. F], kurai arī bija saistība ar

konkrētiem iepirkumu pretendentiem148.

139 KP paskaidro, ka KL 1. panta 9. punktā ietvertā norāde par

izšķirošu ietekmi nav attiecināma uz gadījumiem, kad fiziska

persona tirgus dalībnieka vārdā vai ar tā piekrišanu

(informētību) veic pret konkurenci vērstas darbības. Ir skaidrs,

ka tirgus dalībnieki aizliegtas vienošanās ietvaros iepirkumā

rīkosies vienoti. Konkurentu saskaņotas darbības ir aizliegtas

vienošanās mērķis. Tomēr tas nenozīmē, ka iepirkuma pretendenti

līdz ar to veido vienu tirgus dalībnieku un zaudē spēju

patstāvīgi un neatkarīgi pieņemt saimnieciskus lēmumus.

VIII ATBILDĪBA