Par Partnerības līgumu Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam 2. pants

Finansējuma saņēmēju loku paplašināšana (piemērām, pašvaldību kapitālsabiedrības), atlases karšu palielināšana, atbalsta darbības paplašināšana.

Ņemts vērā un iestrādāts aktuālajā dokumenta versijā.6. Ilgtspējīga transporta sistēmaPašvaldības.1. Piesaistīt finansējumu ceļu infrastruktūrai arī tām pašvaldībām, kas spēj piesaistīt privātos investorus un nodrošina lielāku ekonomisko atdeviNav ņemts vērā. ES fondu atbalsts tiek novirzīts Latvija2030 noteiktajām funkcionālajām teritorijām ERAF finansējums nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām, Latgales reģionam, Baltijas jūras piekrastei, ELFLA finansējums lauku teritorijām.2. Palielināt finansējuma apjomu dzelzceļa infrastruktūrai, paredzot arī atbalstu dzelzceļa pārvadātājiem lokomatīvju nomaiņai.Nav ņemts vērā. Atbalsta mērķi plānoti atbilstoši NAP2020 prioritāšu, rīcības virzienu un uzdevumu indikatīvā finanšu ietvara izvērsumam.3. Paredzēt finansējumu reģionālajām lidostām, nosakot kā finansējuma saņēmējus arī reģionālās lidostas Liepāja, Daugavpils un Tukuma lidostas.Nav ņemts vērā. Nacionālā attīstības plāna 2013.-2020.gadam izstrādes laikā netika panākta vienošanās par atbalstu reģionālajām lidostām.7. Nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un sociālā iekļaušanaPašvaldības, asociācijas.1. Nepieciešama atbalstāmo darbību paplašināšana un Finansējuma saņēmēju loka papildināšana ar biedrībām un nodibinājumiem.Ņemts vērā un iestrādāts aktuālajā dokumenta versijā.8. Izglītība, prasmes un mūžizglītībaAsociācijas.1. Nepieciešams minēt būtiskākās izglītības pieejamības problēmas, kas ietekmē vidējās vai profesionālās izglītības neiegūšanu;Ņemts vērā un iestrādāts aktuālajā dokumenta versijā.2. Nepieciešams papildināt PL ar informāciju, ka lai nodrošinātu lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru konkurētspēju un paaugstinātu to produktivitāti, atbalsts tiek plānots zināšanu pārneses un informācijas pasākumu īstenošanai (apmācības), konsultāciju pasākumiem attiecīgo zināšanu padziļināšanai, kā arī kopdarbības veicināšanai minētajās nozarēs.Ņemt vērā, norādot, ka atbalsts tiek sniegts ELFLA ietvaros.3. Nepieciešams papildināt izaicinājumu sarakstu ar atbalsta trūkumu izglītojamiem sociālo prasmju apguvē un sociāli emocionālajā audzināšanā, lai mazinātu agresīvu un vardarbīgu uzvedībuPanākta vienošanās saskaņošanas sanāksmes laikā. Sociālo prasmju apguve un sociāli emocionālā audzināšana ir ietverta visu izglītības līmeņu atbalstā kā papildinošs un pastarpināts elements izglītības satura apguvei.4. Ir nepieciešams papildināt, ka sistēmiski jāizglīto skolotāji savās darbavietās par jaunākajām pedagoģiskajām atziņām un nepieciešamajām izmaiņām skolu kultūrā, lai sekmētu sociāli iekļaujošas skolas attīstību.".Panākta vienošanās saskaņošanas sanāksmes laikā.. Atbalsts pedagogu kompetences un darba kvalitātes uzlabošanai iekļauj pedagogu pedagoģiskās un profesionālās izglītošanas pasākumus.

4.pielikums

Plānotie ieguldījumi sociālo pakalpojumu infrastruktūrā

2014. 2020.gada ESI fondu plānošanas periodāStratēģiskais ietvars ERAF ieguldījumiem ES fondu plānošanas periodā 2014. 2020.gadam ir noteikts Pamatnostādnēs Sociālo pakalpojumu attīstībai 2014. 2020.gadam1. Ņemot vērā nepieciešamību koncentrēt ieguldījumus, ERAF atbalsts sociālo pakalpojumu attīstībai tiek plānots tikai saistībā ar deinstitucionalizāciju prioritārām mērķa grupām. Atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda, ERAF ieguldījumi tiks veikti tikai sabiedrībā balstītu pakalpojumu infrastruktūras izveidei, atsakoties no investīcijām ilgstošās aprūpes institūcijās, un deinstitucionalizācijas procesa mērķgrupas būs pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, ārpusģimenes aprūpē esošie bērni un jaunieši, kā arī bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Personas ar garīga rakstura traucējumiem ir izvēlēta kā prioritārā mērķa grupa, lai panāktu būtiskus uzlabojumus situācijā, kad ilgstošās aprūpes institūcija ir visbiežāk piešķirtais vai pat vienīgais pieejamais pakalpojums daudzu pašvaldību iedzīvotājiem. Ja ieguldījumi netiks koncentrēti tieši uz šo mērķa grupu, būtiskas izmaiņas nav gaidāmas, jo 2007-2013.gada plānošanas perioda pieredze liecina, ka pašvaldības izvēlas attīstīt pakalpojumus citām mērķa grupām2. Papildus faktors šīs mērķa grupas izvēlei ir ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 19.pants, kas nosaka tiesības uz neatkarīgu dzīvi personām ar invaliditāti. Bērni, tostarp bērni ar invaliditāti, ir izvēlēti kā prioritārā mērķa grupa, jo agrīna iejaukšanās ir visefektīvākā, un ANO 1989.gada 20.novembra Konvencijas par bērnu tiesībām 20.pants nosaka, ka bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi nav savas ģimenes vides vai kuru, lai vislabāk ievērotu viņa paša intereses, nedrīkst atstāt šajā vidē, ir tiesības uz īpašu valsts aizsardzību un palīdzību.

Labuma guvēji būs pašvaldību teritorijā izvietotie sabiedrībā balstīto pakalpojumu sniedzēji. Deinstitucionalizācijas īstenošanai tiks izstrādāts rīcības plāns (2014.gadā) un reģionālie deinstitucionalizācijas plāni (līdz 2016.gadam), nodrošinot ESF un ERAF ieguldījumu sinerģiju, vienmērīgu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personas dzīvesvietā pārklājumu visas valsts teritorijā, , ievērojot publisko pakalpojumu klāstu jeb "grozu", kā to nosaka Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam. Tiek prognozēts, ka ieguldījumi koncentrēsies nacionālās nozīmes un reģionālās nozīmes attīstības centros, ņemot vērā iedzīvotāju koncentrāciju minētajos centros un centru sasniedzamības priekšrocības. Tomēr ieguldījumu izvietojums tiks koriģēts reģionālo deinstitucionalizācijas plānu izstrādes gaitā (to izstrāde plānota ESF projektu ietvaros, lai nodrošinātu pakalpojumu izvietošanu atbilstoši klientu individuālo vajadzību izvērtējuma rezultātiem).

Papildus iepriekš minētajam, Pamatnostādnes Sociālo pakalpojumu attīstībai 2014. 2020.gadam paredz, ka tiks izveidota funkcionēšanas novērtēšanas laboratorija un tehnisko palīglīdzekļu apmaiņas fonds (nodrošināti speciāli adaptēti vai tehnoloģiski sarežģīti tehniskie palīglīdzekļi) izglītības iestādēm, kurās mācās izglītojamie ar funkcionāliem traucējumiem. Indikatīvais ERAF ieguldījuma apmērs ir EUR 3,6 milj., ko papildinās ESF atbalsts. Pasākumu ietvaros nodrošinātās aktivitātes paredz aprīkojuma iegādi objektīvas cilvēka funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas attīstībai un tehnoloģiju un aprīkojuma iegādi izglītojamo ar funkcionāliem traucējumiem iekļaujošai attīstībai. Ieguldījuma rezultātā izveidotos pakalpojumus varēs saņemt pakalpojumu sniedzēji un personas ar funkcionāliem traucējumiem no visiem Latvijas reģioniem.

1 http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4558

2 Tikai 5 no 95 ESF projektiem, kas tika īstenoti 1.4.1.2.4.apakšaktivitātes "Sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība reģionos" ietvaros, paredzēja grupu dzīvokļu, atelpas brīža vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstīšanu personām ar garīga rakstura traucējumiem kā galvenajai mērķa grupai.

5.pielikums

Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīkls

6.pielikums

LAP 2014. 2020.gada pasākumu īstenošanas karte

7.pielikums

Iedzīvotāju skaits, kam 2013.gada janvārī ir spēkā trūcīgas personas statuss Iedzīvotāju skaits 2013.gada sākumā

Iedzīvotāju skaits, kam 2013.g. Janvārī ir spēkā trūcīgas personas statuss

Iedzīvotāju īpatsvars, kam spēkā trūcīgas personas statuss, procentos no visiem iedzīvotājiem

Rīga643615

19190

2,98

Daugavpils89184

3661

4,1

Jelgava57773

2238

3,87

Jēkabpils23834

1584

6,65

Jūrmala50481

1485

2,94

Liepāja73469

1455

1,98

Rēzekne30756

2412

7,84

Valmiera24228

757

3,12

Ventspils37336

1625

4,35

Aglonas novads3800

744

19,58

Aizkraukles novads8733

655

7,5

Aizputes novads9150

914

9,99

Aknīstes novads2897

301

10,39

Alojas novads5197

884

17,01

Alsungas novads1458

114

7,82

Alūksnes novads16418

1345

8,19

Amatas novads5589

332

5,94

Apes novads3718

224

6,02

Auces novads7093

832

11,73

Ādažu novads10092

113

1,12

Babītes novads9515

268

2,82

Baldones novads5473

189

3,45

Baltinavas novads1137

205

18,03

Balvu novads13609

1344

9,88

Bauskas novads24946

1129

4,53

Beverīnas novads3299

232

7,03

Brocēnu novads5981

166

2,78

Burtnieku novads8162

666

8,16

Carnikavas novads6780

1,18

Cesvaines novads2774

507

18,28

Cēsu novads17539

369

2,1

Ciblas novads2818

712

25,27

Dagdas novads8014

1124

14,03

Daugavpils novads24000

3090

12,88

Dobeles novads21693

1539

7,09

Dundagas novads4193

235

5,6

Durbes novads2969

161

5,42

Engures novads7430

231

3,11

Ērgļu novads3059

328

10,72

Garkalnes novads7868

215

2,73

Grobiņas novads9144

599

6,55

Gulbenes novads22375

1375

6,15

Iecavas novads8894

418

4,7

Ikšķiles novads8974

181

2,02

Ilūkstes novads7786

797

10,24

Inčukalna novads7856

300

3,82

Jaunjelgavas novads5731

558

9,74

Jaunpiebalgas novads2333

130

5,57

Jaunpils novads2461

163

6,62

Jelgavas novads24295

1804

7,43

Jēkabpils novads4956

496

10,01

Kandavas novads8808

677

7,69

Kārsavas novads6034

1132

18,76

Kocēnu novads6263

569

9,09

Kokneses novads5384

405

7,52

Krāslavas novads16755

2174

12,98

Krimuldas novads5232

267

5,1

Krustpils novads6053

685

11,32

Kuldīgas novads24539

2846

11,6

Ķeguma novads5650

360

6,37

Ķekavas novads22337

330

1,48

Lielvārdes novads10282

499

4,85

Limbažu novads17498

1653

9,45

Līgatnes novads3603

284

7,88

Līvānu novads12030

1141

9,48

Lubānas novads2502

268

10,71

Ludzas novads13742

1773

12,9

Madonas novads24603

1944

7,9

Mazsalacas novads3397

275

8,1

Mālpils novads3548

170

4,79

Mārupes novads16659

147

0,88

Mērsraga novads1606

5,79

Naukšēnu novads1932

138

7,14

Neretas novads3846

519

13,49

Nīcas novads3527

187

5,3

Ogres novads35531

1812

5,1

Olaines novads19849

486

2,45

Ozolnieku novads9840

438

4,45

Pārgaujas novads3950

335

8,48

Pāvilostas novads2819

268

9,51

Pļaviņu novads5560

269

4,84

Preiļu novads10317

663

6,43

Priekules novads5747

732

12,74

Priekuļu novads8232

786

9,55

Raunas novads3490

259

7,42

Rēzeknes novads27913

4896

17,54

Riebiņu novads5383

562

10,44

Rojas novads3933

2,03

Ropažu novads6858

318

4,64

Rucavas novads1728

220

12,73

Rugāju novads2365

482

20,38

Rundāles novads3671

329

8,96

Rūjienas novads5452

673

12,34

Salacgrīvas novads8182

328

4,01

Salas novads3793

290

7,65

Salaspils novads22314

463

2,07

Saldus novads24909

1332

5,35

Saulkrastu novads5855

214

3,65

Sējas novads2246

102

4,54

Siguldas novads17055

825

4,84

Skrīveru novads3625

244

6,73

Skrundas novads5248

630

Smiltenes novads12956

1067

8,24

Stopiņu novads10237

280

2,74

Strenču novads3589

360

10,03

Talsu novads30328

1645

5,42

Tērvetes novads3579

238

6,65

Tukuma novads29719

1273

4,28

Vaiņodes novads2583

463

17,9

Valkas novads8915

1035

11,61

Varakļānu novads3481

393

11,29

Vārkavas novads2067

150

7,26

Vecpiebalgas novads4090

331

8,09

Vecumnieku novads8636

448

5,19

Ventspils novads12088

887

7,34

Viesītes novads4013

391

9,74

Viļakas novads5451

414

7,59

Viļānu novads6256

1251

Zilupes novads3257

627

19,25

8.pielikums

Aglomerācijas, kas līdz 2015.gadam neizpildīs Padomes 1991.gada 21.maija Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu noteiktās prasībasAglomerācijas, kurās nepieciešama notekūdeņu savākšanas tīkla paplašināšana

I grupa

II grupa

Rīga

762739

Līvāni

9693

Salacgrīva

2888

Liepāja

96077

Ādaži

8885

Brocēni

2861

Valmiera

73530

Alūksne

8631

Dundaga

2769

Jelgava

65634

Balvi

7769

Roja

2738

Jūrmala

55377

Baltezers

7324

Baldone

2734

Ventspils

40718

Smiltene

7284

Vecumnieki

2595

Ķekava

34412

Saulkrasti

6694

Priekule

2577

Rēzekne

34 164

Aizpute

6421

Kārsava

2394

Cēsis

27640

Lielvārde

6257

Malta

2166

Ogre

26 262

Valka

6226

Skrunda

2143

Jēkabpils

24 697

Iecava

6062

Ķegums

2122

Salaspils

22 804

Kandava

4583

Varakļāni

2109

Talsi

16361

Ozolnieki

4341

Stende

2068

Sigulda

15211

Auce

4086

Ugāle

2059

Dobele

13493

Ikšķile

3989

Viesīte

2004

Mārupe

12838

Mazsalaca

3981

Jaunjelgava

1975

Bauska

12537

Īslīce

3940

Lubāna

1915

Saldus

12125

Pļaviņas

3813

Ērgļi

1846

Gulbene

10 314

Viļāni

3744

Zilupe

1745

Ludza

10 222

Rūjiena

3411

Jaunpiebalga

1642

Krāslava

10 153

Ilūkste

3060

Vaiņode

1505

Skrīveri

3055

Aloja

1480

Dagda

3018

Viļaka

1430

Aglomerācijas, kurās nepieciešama trešējā notekūdeņu attīrīšana

I grupa

II grupa

Balvi

7769

Varakļāni

2 109

Preiļi

7748

Lubāna

1915

Smiltene

7284

Zilupe

1745

Saulkrasti

6694

Aloja

1480

Lielvārde

6257

Viļaka

1430

Mazsalaca

3981

Līgatne

1389

Salacgrīva

2888

9.pielikums

Darbības programmu sasaiste ar Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) prioritātēm un mērķiem1. tabula

Indikatīvs prioritāro virzienu un specifisko atbalsta mērķu uzskaitījums atbilstošo fondu darbības programmās, kas sniegs ieguldījumu ESSBJR mērķu sasniegšanā

ESSBJR mērķi un apakšmērķi / DP prioritārie virzieni

DP "Izaugsme un nodarbinātība"

Lauku attīstības programma

Rīcības programma Zivsaimniecības attīstībai

ETS darbības programmas1

Stratēģijas mērķis: Glābt jūru Apakšmērķis: "skaidrs ūdens jūrā"5. PV "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte"4A-C• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību",

• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru",

Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020.gadam prioritārais virziens 2 "Efektīva dabas resursu pārvaldība"Apakšmērķis: "bagāta un veselīga augu un dzīvnieku pasaule" 4A-C; 3A• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību",

• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru",

Apakšmērķis: "tīra un droša kuģošana"6. PV "Ilgtspējīga transporta sistēma"__________________• Veicināt KZP ieviešanu

• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību",

Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020.gadam prioritārais virziens 3 "Ilgtspējīga transporta nozare"Apakšmērķis: "labāka sadarbība" 1A-C, 2B• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību", Stratēģijas mērķis: Nodrošināt reģiona pieejamību Apakšmērķis: labi transporta apstākļi6. PV "Ilgtspējīga transporta sistēma"__________________________________Centrālā Baltijas jūras reģiona programma 2014.-2020.gadam, prioritārais virziens 3 "Labi savienots reģions"

Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020.gadam prioritārais virziens 3 "Ilgtspējīga transporta nozare"

Apakšmērķis: uzticami enerģijas tirgi 5D; 5B Apakšmērķis: saiknes izveidošana starp iedzīvotājiem reģionā 6A/6B• "Palielināt nodarbinātību un teritoriālo kohēziju"Centrālā Baltijas jūras reģiona programma 2014.-2020.gadam, horizontālais princips - IKT risinājumiApakšmērķis: labāka sadarbība pārrobežu noziedzības apkarošanā2.PV "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi"__________________________________ Stratēģijas mērķis: Palielināt labklājībuNetiešā veidā PV "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" un "Nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un sociālā iekļaušana" Apakšmērķis: ESSBJR kā līdere vienotā tirgus nostiprināšanā un īstenošanā 1A-C; 2A-B• "Veicināt tirdzniecību un apstrādi" Apakšmērķis: ESSBJR kā stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanas veicinātāja 1A-C• "Veicināt KZP ieviešanu" Apakšmērķis: uzlabota Baltijas jūras reģiona konkurētspēja pasaulē 1A-C; 3A; 6A• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību",

• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru",

Centrālā Baltijas jūras reģiona programma 2014.-2020.gadam, prioritārais virziens 1 "Konkurētspējīga ekonomika";

Igaunijas Latvijas pārrobežu sadarbības programma 2014. 2020.gadam, prioritārais virziens 1 "Aktīva un pievilcīga uzņēmējdarbības vide";

Apakšmērķis: pielāgošanās klimata pārmaiņām, riska novēršana un pārvaldība5.PV "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte"5B-5E• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību",

• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru",

2. tabula

Indikatīvs Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam prioritāro jomu un horizontālo darbību projektu finansējuma pieejamības uzskaitījums darbības programmās

PJ vai HD koordinators Latvijā2

DP "Izaugsme un nodarbinātība"

Lauku attīstības programma

Rīcības programma Zivsaimniecības attīstībai

ETS darbības programmas3

CEF

PRIORITĀRĀS JOMAS PJ "Lauksaimniecība" lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības ilgtspējas nostiprināšana (PA Agri)ZM 4 A-C• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību",

• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru",

• Veicināt KZP ieviešanu

PJ "Bio" saglabāt dabiskās zonas un bioloģisko daudzveidību, tostarp zvejniecības (PA Bio)VARAM5.PV "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte"4A-C• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību",

• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru",

Latvijas Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam, prioritārais virziens "Ilgtspējīga un tīra vide sadarbības rezultātā" PJ "Noziedzība" pārrobežu noziedzības apkarošana (PA Crime)IeM ___________________ PJ "Kultūra" kopīgas kultūras un tās identitātes veidošana un popularizēšana (PA Culture)KM 1A;1C;6A-B• "Palielināt nodarbinātību un teritoriālo kohēziju"Latvijas Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam, prioritārais virziens "Ilgtspējīga un tīra vide sadarbības rezultātā" ietvaros;

Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam, prioritārais virziens 2 "Kopīgu resursu ilgtspējīga izmantošana"

PJ "Izglītība" novatoriskas izglītības un jaunatnes veidošana (PA Education)IZM 1A-C; 2B• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību",

• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru",

Latvijas Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam, prioritārais virziens "Atbalsts darbaspēka mobilitātei un nodarbinātībai"

Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam, prioritārais virziens 4 "Kvalificēts un sociāli iekļaujošs reģions";

PJ "Enerģētika" uzlabot enerģijas tirgu pieejamību, efektivitāti un drošību (PA Energy)EM4.PV "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni"

4.1. ieguldījumu prioritāte: veicināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu uzņēmumos.

4.2. ieguldījumu prioritāte: atbalstīt energoefektivitāti, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu sabiedriskajā infrastruktūrā, tostarp sabiedriskajās ēkās un mājokļu sektorā.

4.3. ieguldījumu prioritāte: veicināt no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas ražošanu un sadali.

5B-5E• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību",

• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru",

Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020.gadam prioritārais virziens 2 "Efektīva dabas resursu pārvaldība"CEF ietvaros plānoti projekti enerģētikas jomāPJ "Apdraudējumi" bīstamo vielu izmantošanas un ietekmes mazināšana (PA Hazards)VARAM5.PV "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte"4A-C• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību",

• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru",

PJ "Veselība" cilvēka veselības, tostarp tās sociālo aspektu, uzlabošana un veicināšana (PA Health)VM 6A-B• "Palielināt nodarbinātību un teritoriālo kohēziju"Latvijas Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam, prioritārais virziens "Sociālā integrācija kā teritoriālās attīstības priekšnoteikums" PJ "Inovācija" visa reģiona potenciāla izmantošana pētniecības un inovācijas jomā (PA Inno)IZM1.1. ieguldījumu prioritāte: uzlabojot P&I infrastruktūru un spēju attīstīt P&I izcilību, kā arī veicinot kompetences centru, it īpaši Eiropas nozīmes centru, izveidi.

SAM Nr. 1.1.1.: Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā.

1.2. Ieguldījumu prioritāte: Sekmējot uzņēmumu investīcijas P&I un veidojot saiknes un sinerģiju starp uzņēmumiem, pētniecības un izstrādes centriem un augstākās izglītības nozari.

SAM Nr. 1.2.1.: veicināt privātā sektora investīcijas P&A

SAM Nr. 1.2.2.: veicināt inovatīvu un tehnoloģiski intensīvu komersantu attīstību.

1A-C• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību",

• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru",

Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020.gadam prioritārais virziens 1 "Inovācijas spējas" PJ "Iekšējais tirgus" šķēršļu likvidēšana iekšējam tirgum (PA Market)EM2.PV "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi"2A;3A;6A;• "Veicināt tirdzniecību un apstrādi" PJ "Barības vielas" līdz pieņemamam līmenim samazināt barības vielu ieplūdi jūrā (PA Nutrients)VARAM5.PV "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte"4A-C• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību", PJ "Drošums" kļūt par vadošo reģionu kuģošanas drošības un drošuma jomā (PA Safe)VARAM,

Latvijas Jūras administrācija,

ĀM,

Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs,

6.PV "Ilgtspējīga transporta sistēma"4B• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību",Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020.gadam prioritārais virziens 3 "Ilgtspējīga transporta nozare" PJ "Drošība" aizsardzība pret ārkārtas situācijām un negadījumiem uz sauszemes (PA Secure)ĀM,

IeM,

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

5.PV "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte"__________________ PJ "Kuģošana" kļūt par tīras kuģošanas paraugreģionu (PA Ship)SM5.PV "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte"

6.PV "Ilgtspējīga transporta sistēma"

4B• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību",Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020.gadam prioritārais virziens 3 "Ilgtspējīga transporta nozare" PJ "MVU" veicināt uzņēmējdarbību un nostiprināt MVU izaugsmi (PA SME)EM3.1. ieguldījumu prioritāte: sekmējot uzņēmējdarbību, jo īpaši veicinot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un jaunu uzņēmumu izveidošanu, tostarp ar uzņēmējdarbības inkubatoru palīdzību.

SAM Nr. 3.1.1.: sekmēt finansējuma pieejamību komercdarbības attīstībai komersantiem dažādās attīstības stadijās un veicināt jaunu komersantu veidošanos

3.2. ieguldījumu prioritāte: atbalstot MVK spēju iesaistīties reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un inovāciju procesos.

SAM Nr. 3.2.1.: veicināt MVK konkurētspēju un eksportspēju.

3.3. ieguldījumu prioritāte: atbalstot uzlabotu spēju radīšanu un paplašināšanu produktu un pakalpojumu attīstībai.

SAM Nr. 3.3.1.: veicināt MVK konkurētspēju un jaunu ideju attīstību apstrādes rūpniecībā, nodrošinot industriālās infrastruktūras pieejamību.

SAM Nr. 3.3.2.: palielināt privāto investīciju apjomu nacionālas un reģionālas nozīmes centros, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām.

1A-C; 2A-B;6A-B• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību",

• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru",

• "Palielināt nodarbinātību un teritoriālo kohēziju"

Centrālā Baltijas jūras reģiona programma 2014.-2020.gadam, prioritārais virziens 1 "Konkurētspējīga ekonomika";

Igaunijas Latvijas pārrobežu sadarbības programma 2014. 2020.gadam, prioritārais virziens 1 "Aktīva un pievilcīga uzņēmējdarbības vide"

PJ "Tūrisms" makroreģiona vienotības nostiprināšana ar tūrisma starpniecību (PA Tourism)EM3.2. ieguldījumu prioritāte: atbalstīt MVK spēju iesaistīties reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un inovāciju procesos.6A-B• "Palielināt nodarbinātību un teritoriālo kohēziju"Latvijas Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam, prioritārais virziens "Ilgtspējīga un tīra vide sadarbības rezultātā";

Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam, prioritārais virziens 2 "Kopīgu resursu ilgtspējīga izmantošana";

Igaunijas Latvijas pārrobežu sadarbības programma 2014. 2020.gadam, prioritārais virziens 2

"Tīra un augstvērtīga dzīves vide"

PJ "Transports" uzlabot iekšējos un ārējos transporta savienojumus (PA Transport)SM6.PV "Ilgtspējīga transporta sistēma"___________________Latvijas Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam, prioritārais virziens "Atbalsts darbaspēka mobilitātei un nodarbinātībai";

Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam, prioritārais virziens 3 "Labi savienots reģions"

Igaunijas Latvijas pārrobežu sadarbības programma 2014. 2020.gadam, prioritārais virziens 3 "Labāks ostu tīkls"

CEF ietvaros plānoti projekti TEN-T attīstībaiHORIZONTĀLĀS DARBĪBAS HD "Iesaiste" daudzlīmeņu pārvaldības nostiprināšana, arī iesaistot pilsonisko sabiedrību, uzņēmējus un akadēmiskās aprindas (HA Involve)Latvijas Pilsoniskā alianse HD "Kaimiņvalstis" palielināt sadarbību ar kaimiņvalstīm, lai risinātu kopīgas problēmas Baltijas jūras reģionā (HA Neighbours)ĀM 1C, 2B, 3A Latvijas Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam, prioritārais virziens "Uzlabota dzīves kvalitāte efektīvu publisko pakalpojumu un administrēšanas rezultātā" HD "Popularizēšana" kopīgu popularizēšanas un reģionālās identitātes nostiprināšanas darbību veicināšana (HA Promo)Rīgas pilsētas pašvaldība HD "Teritoriālā plānošana" jūras un zemes teritoriālās plānošanas izmantošanas sekmēšana visās dalībvalstīs apkārt Baltijas jūrai un izstrādāt kopīgu pieeju pārrobežu sadarbībai (HA Spatial)VARAM 6B• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību",

• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru",

• "Palielināt nodarbinātību un teritoriālo kohēziju"

HD "Ilgtspējīga attīstība un bioekonomika (HA Sustainable Development and Bioeconomy)VARAM5.PV "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte"1A;5B-E• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu zvejniecību",

• "Veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu, inovatīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru",

• "Palielināt nodarbinātību un teritoriālo kohēziju"

1 Eiropas Savienības Strukturālo un investīciju mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" (turpmāk ETS) programmu tematiskais fokuss 2014. 2020.gada plānošanas periodā balstīts, tai skaitā, uz ESSBJR identificētajām sadarbības jomām tā, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu un plašu ETS programmās īstenoto projektu reģionālo ietekmi un veicinātu īstenoto projektu pēctecību, piesaistot papildus starptautiskās vai nacionālās investīcijas. Katras programmas ieguldījums ESSBJR īstenošanā aprakstīts programmu dokumentos. Ņemot vērā ETS plānošanas specifiku, lēmumu par programmu saturu pieņem attiecīgajā programmā iesaistītās valstīs kopīgi.

2 noteikts ar Ministru Kabineta rīkojumu

3 Eiropas Savienības Strukturālo un investīciju mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" (turpmāk ETS) programmu tematiskais fokuss 2014. 2020.gada plānošanas periodā balstīts, tai skaitā, uz ESSBJR identificētajām sadarbības jomām tā, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu un plašu ETS programmās īstenoto projektu reģionālo ietekmi un veicinātu īstenoto projektu pēctecību, piesaistot papildus starptautiskās vai nacionālās investīcijas. Katras programmas ieguldījums ESSBJR īstenošanā aprakstīts programmu dokumentos. Ņemot vērā ETS plānošanas specifiku, lēmumu par programmu saturu pieņem attiecīgajā programmā iesaistītās valstīs kopīgi.

10.pielikums

Informācija par direktīvām vides monitoringa un kontroles jomā, kuru īstenošanai nepieciešams ESI fondu finansējumsI. Vides monitoringa jomā (gan infrastruktūras uzlabošana, gan IKT attīstība):

Monitoringa programma

Direktīvu īsie nosaukumi

Direktīvas

Ūdeņu monitoringa programmaDirektīva 2000/60/EK, direktīva 2008/56/EK, direktīva 2006/118/EK, direktīva 2008/105/EK, direktīva 2013/39/ES, direktīva 2009/90/EK, direktīva 98/83/EK, direktīva 91/271/EEK, direktīva 2007/60/EK, direktīva 91/676/EEK1) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2000/60/EK (2000.gada 23.oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (Ūdens struktūrdirektīva 2000/60/EK)

2) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2008/56/EK (2008.gada 17.jūnija), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā

3) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2006/118/EK (2006.gada 12.decembris) par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos

4) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2008/105/EK (2008.gada 16.decembris) par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā

5) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2013/39/ES (2013.gada 12.augusts), ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā

6) Komisijas direktīva 2009/90/EK (2009.gada 31.jūlijs), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai 2000/60/EK nosaka tehniskās specifikācijas ūdens stāvokļa ķīmiskajām analīzēm un monitoringam

7) Padomes direktīva 98/83/EK (1998.gada 3.novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti

8) Padomes direktīva 91/271/EEK (1991.gada 21.maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra direktīva 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību

10) Padomes 1991.gada 12.decembra direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti

11) Padomes direktīva 2013/59/Euratom (2013.gada 5.decembris), ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom

Gaisa un klimata pārmaiņu monitoringa programmaDirektīva 2008/50/EK, direktīva 2004/107/EK, direktīva 2000/60/EK, direktīva 2008/105/EK, direktīva 2013/39/ES1) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2008/50/EK (2008.gada 21.maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropā

2) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2004/107/EK (2004.gada 15.decembris) par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem apkārtējā gaisā

3) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2000/60/EK (2000.gada 23.oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (Ūdens struktūrdirektīva 2000/60/EK)

4) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2008/105/EK (2008.gada 16.decembris) par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā

Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmaDirektīva 2009/147/EK, direktīva 92/43/EEK, direktīva 2008/56/EK1) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2009/147/EK (2009.gada 30.novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (kodificēta versija)

2) Padomes direktīva 92/43/EEK (1992.gada 21.maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību

3) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2008/56/EK (2008.gada 17.jūnija), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā, izpildi monitoringa jomā

Zemes monitoringa programmaDirektīva 2007/2/EK, direktīva 2008/56/EK, direktīva 2000/60/EK, direktīva 91/676/EEK, direktīva 2013/59/Euratom1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 14.marta direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 17.jūnija direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā

3) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2000/60/EK (2000.gada 23.oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (Ūdens struktūrdirektīva 2000/60/EK)

4) Padomes 1991.gada 12.decembra direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti

5) Padomes direktīva 2013/59/Euratom (2013.gada 5.decembris), ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom