1. pants

ESOŠĀS

SITUĀCIJAS APRAKSTS

1.1. Tīrās mediācijas

pašorganizācijas modeļa darbības novērtējums

Ņemot vērā, ka Latvijā ir attīstījies tīrās mediācijas

modelis, tiek sniegts novērtējums par tīrās mediācijas

pašorganizācijas modeļa līdzšinējo darbību, kas balstīts uz

informāciju par tādiem jautājumiem kā mediatoru apmācība,

mediatoru skaits, specializācija, mediācijas pakalpojuma

pieejamība, iekšējie normatīvie akti, mediācijas līgums,

mediācijas pakalpojuma samaksas veidošanas pamatprincipi,

mediācijai pakļautie strīdi un mediācijas procesa iznākums, kā

arī mediācijas piedāvājuma un pieprasījuma veicināšanas iespējas,

kas saņemts no nevalstiskā sektora3.

Latvijā mediācijas jomā aktīvi darbojas vairākas nevalstiskās

organizācijas - biedrība "Mediācija un ADR", biedrība

"Integrācija sabiedrībā", biedrība "Latvijas

Zvērināto Mediatoru Asociācija", biedrība "Integrētā

Mediācija Latvijā", biedrība "Latvijas Tirdzniecības un

rūpniecības kamera" un citas. Vienlaikus norādāms, ka šis

nav izsmeļošs uzskaitījums, jo mediācija Latvijā attīstās un

kļūst arvien populārāka, līdz ar to turpina veidoties jaunas

mediācijas biedrības.

Biedrībām savstarpēji sadarbojoties ir izstrādāts mediatoru

sagatavošanas apmācības kurss. Mediatoru apmācība galvenokārt

noris vairākos līmeņos. Šāds apmācības modelis pirmajā līmenī

nodrošina apgūt mediācijas idejas un pamatprasmes, savukārt

nākamajā līmenī jau teorētiskas zināšanas (ieskaitot

specializāciju dažādās tiesību jomās), prakses mediāciju un

līdzmediāciju. Apmācību noslēgumā nepieciešams sekmīgi nokārtot

rakstisku un mutisku pārbaudījumu, kura ietvaros tiek pārbaudīta

personas izpratne par mediatora tiesībām un pienākumiem, kā arī

mediācijas procesu kopumā.

Attiecībā uz mediatoru skaitu, specializāciju un mediācijas

pakalpojumu pieejamību norādāms, ka kopumā ir ap 50 mediatoriem,

kuri veic mediāciju krimināllietās, gan arī strīdos, kas izriet

no civiltiesiskajām attiecībām. Mediācijas pakalpojumi tiek

sniegti Rīgā, Daugavpilī un Cēsīs.

Katra biedrība, kas nodrošina mediācijas pakalpojumus ir

izstrādājusi iekšējos normatīvos aktus (mediatoru ētikas kodekss,

mediācijas procesa apraksts, noteikumi). Visas biedrības

uzsvērušas, ka to mediatori savā darbībā ievēro Eiropas mediatoru

rīcības kodeksu. Papildus minētajam biedrības norādījušas, ka

starp mediatoru un pusēm bieži tiek noslēgts mediācijas līgums,

kurā citstarp tiek atspoguļoti samaksas jautājumi, regulējums par

mediācijas sesijas pārtraukšanu vai izbeigšanu, kā arī mediācijas

rezultāts.

Neskatoties uz to, ka ir biedrības, kas mediāciju lielākoties

veic bez maksas, atbilstošākais samaksas veidošanas princips

mediācijas pakalpojumiem ir stundu likme. Tomēr ir iespējams arī

cits samaksas veids - samaksa par mediācijas sesiju, dienu un

visu mediācijas procesu. Papildus tam uzsverams, ka samaksai ir

jābūt elastīgai un individuāli noteiktai, ievērojot pušu

iespējām, darba uzdevuma būtību u.tml.

No biedrību sniegtajiem datiem, izriet, ka mediatori mediāciju

lielākoties veic strīdos, kas izriet no civiltiesiskajām

attiecībām, galvenokārt ģimenes strīdos. Tomēr ir arī citas

civiltiesību strīdu kategorijas, piemēram, komerctiesiskie un

darba tiesiskie strīdi. Papildus tam, norādāms, ka ir pietiekoši

liels strīdu skaits krimināltiesību jomā.

Attiecībā uz mediācijas procesa iznākumu civiltiesiskos

strīdos norādāms, ka atbilstoši biedrību iesniegtajai vidējai

statistikai vienošanās tikusi panākta 65 - 75% no mediācijas

lietām. Labāka rezultativitāte bijusi lietām krimināltiesību jomā

- vienošanās tikusi panākta 90% no mediācijas lietām.

Papildus attiecībā uz strīdiem krimināltiesību jomā, norādāms,

ka kopš 2005. gada izlīgumu kriminālprocesā organizē Valsts

probācijas dienests, kas darbojas visā Latvijas teritorijā. Kopš

2009. gada 1. jūlija, kad stājās spēkā grozījumi Kriminālprocesa

likumā, līdz 2012. gada 31. decembrim Valsts probācijas dienests

organizē un vada izlīgumus tikai pirmstiesas kriminālprocesā.

Lai piesaistītu brīvprātīgos darbiniekus un jaunus biedrus,

biedrības aktīvi popularizē mediācijas ideju (arī valsts pārvaldē

un tiesu sistēmai piederīgo personu vidū. Biedrības norādījušas,

ka vēlama ir mediācijas pamatu apguves iekļaušana augstākajā

izglītībā - it īpaši, jurisprudencē, psiholoģijā un pedagoģijā

(tā, piemēram, kopš 2008./2009. studiju gada Latvijas

Universitātē tiek piedāvāts C daļas kurss "Mediācijas

pamatprincipi un prakse").

Savukārt, lai popularizētu mediācijas ideju, biedrības izmanto

dažādus veidus, piemēram, e - ziņas mediācijas jomās

strādājošajiem, publikācijas presē, informācijas sniegšana

televīzijas un radio raidījumos, regulāra mājas lapā internetā

www.mediacija.lv satura papildināšana, informācijas sniegšana

skolās, augstskolās, valsts un pašvaldību iestādēs.

Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka tīrās mediācijas

pašorganizācijas modelis darbojas sekmīgi, tomēr pastāv risks, ka

turpinoties palielināties mediācijas piedāvājumam un

pieprasījumam, Latvijā var pastāvēt pārāk dažādi mediācijas

pakalpojuma sniegšanas standarti, tostarp arī tādi, kas

nenodrošina kvalitatīva mediācijas pakalpojuma sniegšanu

sabiedrībai. Līdz ar to uzsverams, ka nepieciešams virzīties uz

vienotu mediācijas procesa pamatprincipu un pamatnoteikumu

noteikšanu.

Vienlaikus uzsverams, ka, neskatoties uz veiksmīgu tīrās

mediācijas līdzšinējo attīstību, kā viens no tālākas attīstības

virzieniem veicināma mediācija darba tiesību jomā, kurā būtiska

loma ir darba devēju organizācijām. Ņemot vērā darba devēju

organizāciju straujo attīstību pēdējos gados un arī Latvijas

Nacionālās attīstības plānā 2007. - 2013. gadam iezīmēto valsts

vēlmi stiprināt darba devēju organizāciju un sociālā dialoga kā

demokrātiskas valsts sastāvdaļas attīstību, var prognozēt, ka

darba devēju organizāciju tiesības un pienākumi palielināsies.

Līdz ar to darba devēju organizācijām ir iespēja iesaistīties

alternatīvā strīdu risināšanā starp darbiniekiem un darba

devējiem izmantojot mediācijas principus.

1.2. Tiesas atvasinātās mediācijas

modeļa ieviešanas priekšnosacījumi

Lai veiksmīgi tiktu ieviesta tiesas atvasinātā mediācija, ir

divi būtiski nosacījumi, kurus nepieciešams nodrošināt -

pietiekams praktizējošo mediatoru skaits un mediācijas procesa

kvalitāte.

Mediācija tiek lielākoties izmantota tādu strīdu risināšanai,

kas izriet no ģimenes tiesiskajām un komerctiesiskajām

attiecībām. Atbilstoši TA statistikas pārskatam par civillietām

pirmajā instancē, 2008. gadā saņemtas 61454 prasības

par līdzekļu piedziņu bērnu uzturēšanai, 9515 prasības

par vecāku aizgādības izbeigšanu un aprobežošanu,

74716 prasības par laulības šķiršanu un 25

5957 prasības par zaudējumu un parāda

piedziņu.8 Kā jau minēts koncepcijā, tad nozīmīgs

skaits no minēto kategoriju civillietām var tikt nodotas

mediācijai. Tā, piemēram, plānošanas dokumenta projektā

"Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009. - 2015.

gadam", ņemot vērā citu Eiropas Savienības dalībvalstu

pieredzi tiesas atvasinātās mediācijas jomā, plānots, ka 2012.

gadā mediācijai būtu nododamas vismaz 5% no minēto kategoriju

civillietām, 2013. gadā - 8%, 2014. gadā - 14%, savukārt 2015.

gadā jau vismaz 20%. Minētais nozīmē, ka jau 2012. gadā pirmās

instances tiesas mediācijai varētu nodot apmēram no 1200 (ja

saņemto prasību skaits vairāk atbildīs 2005. - 2007. gada

līmenim) līdz 2000 (saņemto prasību skaitam saglabājoties 2008.

gada līmenī) civillietām, savukārt 2015. gadā - jau apmēram no

4800 līdz 8000 civillietām. Tātad 2012. gadā būtu nepieciešami

apmēram 9 - 16 pastāvīgi darbojošos mediatoru, savukārt 2015.

gadā nepieciešamo mediatoru skaits, kas sniegtu mediācijas

pakalpojumu tiesas atvasinātās mediācijas ietvaros, sasniegtu jau

38 - 64. Turklāt jāņem vērā, ka norādītais mediatoru skaits

attiecas uz gadījumu, ja mediatora pamatnodarbošanās ir

mediācijas pakalpojuma sniegšana. Ņemot vērā Latvijā vērojamo

tendenci, ka mediatori mediācijas pakalpojumu lielākoties sniedz

papildus savai profesionālajai pamatdarbībai, tad nepieciešamais

mediatoru skaits varētu būt divas reizes lielāks, proti, 20 - 30

mediatori 2012. gadā, 80 - 120 mediatori 2015. gadā.

Ņemot vērā, ka pašlaik mediācijas pakalpojums ir galvenokārt

pieejams tikai Rīgā, veicināma ir mediācijas pieejamība reģionos

- vismaz to pilsētu līmenī, kurās atrodas apgabaltiesas (Liepājā,

Jelgavā, Valmierā un Rēzeknē).

Ievērojot minētos apsvērumus, secināms, ka pašreizējais

mediatoru skaits - apmēram 50 mediatori, ir pietiekams tiesas

atvasinātās mediācijas modeļa sākotnējai ieviešanai, taču

turpināma ir mediatoru skaita palielināšanās (it īpaši,

reģionos), lai nodrošinātu, ka tiesas atvasinātās mediācijas

modelis darbotos pēc iespējas efektīvāk.

Koncepcijā norādīts - ņemot vērā, ka tiesas atvasinātā modeļa

ietvaros mediāciju iesaka vai uzliek par pienākumu izmantot

tiesa, tai jābūt pārliecinātai par to mediatoru, pie kuriem

vēršas puses, pietiekamu profesionālo sagatavotību mediācijas

procesa veikšanai. Līdz ar to privātajiem mediatoriem, kas vēlas

sniegt mediācijas pakalpojumu pēc tiesas ieteikuma vai saistoša

norādījuma, jābūt sertificētiem.

Ekonomiskās un finanšu krīzes apstākļos nav iespējams īstenot

risinājumu, ka tiesa vai tiesnesis tiesas atvasinātās mediācijas

ietvaros civillietas dalībniekiem (pusēm) uzliek par pienākumu

izmantot mediāciju, jo mediācijai tad šādā gadījumā vismaz daļēji

jābūt valsts apmaksātai. Ievērojot minēto, secināms, ka pašlaik

atbalstāms ir risinājums, kas paredz, ka tiesa vai tiesnesis

mediāciju civillietas dalībniekiem (pusēm) varēs tikai ieteikt

izmantot. Savukārt, lai veicinātu, ka tiesas vai tiesneša

ieteiktā mediācijas iespēja tiktu izmantota pēc iespējas

efektīvāk, nodrošināms, ka tiesa lietas dalībniekiem (pusēm)

sniedz nepieciešamo informāciju par mediācijas izmantošanu,

piemēram, par pieejamajiem mediatoriem, to specializāciju,

kvalifikāciju, mediācijas pakalpojuma sniegšanas vietu un citu

lietas dalībniekiem (pusēm) interesējošo informāciju. Lai minēto

realizētu, nepieciešams valsts sertificētu mediatoru saraksts.

Turklāt šajā gadījumā tiktu arī nodrošināts, ka tiesas sniedz

informāciju par tādiem mediācijas pakalpojuma sniedzējiem, par

kuru kompetenci nepastāv šaubas. Tātad valsts sertificētu

mediatoru saraksts primāri izveidojams tiesu vajadzībām, taču tas

var būt noderīgs ikvienai personai, kura mediāciju vēlas veikt

pie mediatora, kurš saņēmis valstisku apliecinājumu par

pietiekamas kvalifikācijas mediācijas jomā esamību.

Ievērojot minēto, nepieciešams ieviest vienotu mediatoru

sertifikācijas sistēmu, ar mediatoru sertifikāciju saistītos

uzdevumus deleģējot privātpersonai Valsts pārvaldes iekārtas

likumā noteiktajā kārtībā.