2. pants

VEICAMO

PASĀKUMU APRAKSTS

2.1. Ar direktīvas ieviešanu

saistītie pasākumi

Tādējādi, lai gan Koncepcijā minētais pirmais solis uzskatāms

par īstenotu un tīrās mediācijas kontekstā veiksmīgi darbojas

pašorganizācijas modelis (proti - mediatoru starpā pastāv brīva

konkurence, kas cita starpā nosaka arī mediācijas pakalpojuma

kvalitātes standartus), pastāv risks, ka turpinoties

palielināties mediācijas piedāvājumam un pieprasījumam, var

izveidoties pārāk dažādi mediācijas pakalpojuma sniegšanas

standarti, tostarp arī tādi, kas nenodrošina kvalitatīva

mediācijas pakalpojuma sniegšanu sabiedrībai. Līdz ar to būtu

nepieciešams virzīties uz vienotu mediācijas procesa

pamatprincipu un pamatnoteikumu noteikšanu. Vienlaikus ņemama

vērā pašreizējā ekonomiskā situācija, kas liedz īstenot vai

tuvākajā laikā plānot jaunu institūtu vai mehānismi izstrādi un

ieviešanu, ja to darbības nodrošināšanai nepieciešamas papildu

finansējums.

Viens no Koncepcijas mērķiem ir nodrošināt efektīvu direktīvā

ietvertā regulējuma pārņemšanu, vienlaikus Koncepcija šī mērķa

sasniegšanai iesaka kompleksu pieeju, izstrādājot īpašu normatīvo

aktu mediācijas institūta un ar to saistīto procedūru

reglamentācijai. Tomēr, tā kā pie pastāvošajiem apstākļiem nav

iespējams nodrošināt šāda kompleksa risinājuma īstenošanu

tuvākajā laikā, tad sākotnēji nodrošināma direktīvas ieviešana

tajā noteiktā regulējuma priekšmeta robežās un apjomā.

Direktīvas 12. panta pirmā daļa noteic, ka vēlākais 2011. gada

21. maijā dalībvalstīs stājās spēkā normatīvi un administratīvi

akti, kas nepieciešami, lai ievērotu šīs direktīvas prasības,

izņemot 10. pantu, kura izpildi nodrošina vēlākais līdz 2010.

gada 21. novembrim.

Direktīvā ir norādīts, ka tā primāri attiecināma uz mediāciju

civillietās un komerclietās, kurām piemīt pārrobežu elements,

taču vienlaikus dalībvalstis ir aicinātas direktīvas noteikumus

piemērot arī attiecībā uz nacionālām lietām.

Pamatojoties uz minēto, lai nodrošinātu direktīvas savlaicīgu

ieviešanu, nepieciešams izstrādāt grozījumus CPL.

Attiecība uz nepieciešamajiem grozījumiem, norādāms, ka CPL

149. panta otrā daļa noteic, ka tiesnesis, sagatavojot lietu

iztiesāšanai, cenšas puses samierināt. Atbilstoši CPL

149.1 panta pirmajā daļā un 151. panta trešajā daļā

noteiktajam tiesnesis cenšas puses samierināt arī sagatavošanas

sēdē, kā arī lietas iztiesāšanas gaitā. Saskaņā ar CPL 163. panta

otro daļu un 183. pantu lietas izskatīšanas pēc būtības sākumā,

kā arī pirms lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanas tiesa

noskaidro, vai puses nevēlas noslēgt izlīgumu.

No minētā izriet, ka tiesnesis atbilstoši CPL ietvertajam

tiesiskajam regulējumam pušu samierināšanu ir tiesīgs uzsākt,

sagatavojot lietu izskatīšanai - tātad pēc atbildētāja

paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanai noteiktā termiņa

izbeigšanās.

Attiecībā uz tiesas atvasinātās mediācijas uzsākšanas brīdi

koncepcijā norādīts, ka atbalstāms risinājums, ka tiesnesis

lietas dalībniekiem (pusēm) iesaka vērsties pie mediatora jau pēc

lietas ierosināšanas. Ievērojot minēto, CPL nostiprināms

princips, ka samierināšana uzsākama līdz ar prasības

pieņemšanu un lietas ierosināšanu. Tātad - saņemot tiesā

prasību vai pieteikumu, tiesnesis ierosina civillietu un,

izvērtējot lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, prasītājam

vienlaikus ar paziņojuma nosūtīšanu par prasības pieteikuma un

tam pievienoto dokumentu noraksta nosūtīšanu atbildētājam

pavadvēstulē norāda par mediācijas kā alternatīva domstarpību

risināšanas veida izmantošanas iespējām, vienlaikus sniedzot

skaidrojumu par mediācijas būtību, tās priekšrocībām, pušu

tiesībām un pienākumiem un mediācijas procesā panāktās vienošanās

civilprocesuālajām sekām. Tāpat arī paziņojumā norāda, ka

mediācijas pakalpojumu sniedz sertificēti mediatori un ka ar

sertificētu mediatoru sarakstu iespējams iepazīties attiecīgās

tiesas mājas lapā un tiesas kancelejā. Vienlaikus nepieciešams

izdarīt grozījumus CPL 148.panta pirmajā daļā paredzot, ka pēc

lietas ierosināšanas vienlaikus ar prasības pieteikumu un tam

pievienoto dokumentu nosūtīšanu atbildētājam pavadvēstulē

norādāma informācija par mediācijas kā alternatīva domstarpību

risināšanas veida izmantošanas iespējām. Neatkarīgi no tā, vai

lietas dalībnieki (puses) mediācijas izmantošanu strīda

risināšanai uzskata par iespējamu, pusēm jāpilda CPL 148. pantā

noteiktais pienākums par rakstveida paskaidrojuma sniegšanu

tiesneša noteiktajā termiņā.

Papildus jāņem vērā, ka atbilstoši CPL 226. pantam izlīgumu

var noslēgt jebkurā civilprocesa stadijā, taču atsevišķās

stadijās izlīgumam var būt noteiktas īpatnības (tā,

piemēram, slēdzot izlīgumu izpildu stadijā, tiesiskā attiecība,

kas izspriesta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, nevar būt par

izlīguma priekšmetu, izlīgums šajā gadījumā ir atļauts kā

sprieduma izpildīšanas veids).9 CPL 27. nodaļā

ietverts tiesiskais regulējums par vienošanos par izlīgumu, kā

arī noteikts, ka izlīgums tiesai iesniedzams rakstveidā,

precizējot, ka gadījumos, kad izlīgums noslēgts pie notāra un

tajā ietverts pušu paziņojums, ka tām ir zināmas izlīguma

apstiprināšanas procesuālās sekas, tiesa izlīgumu var apstiprināt

bez pušu piedalīšanās. Savukārt CPL 228. panta trešā daļa nosaka,

ka ar tiesas lēmumu apstiprinātais izlīgums izpildāms, ievērojot

tiesas spriedumu izpildes noteikumus.

Papildus norādāms uz CPL 37. pantu, kas regulē ar valsts

nodevas atmaksāšanu saistītus jautājumus. Lai lietas dalībniekus

(puses) motivētu strīda risināšanai aktīvāk izmantot arī

mediāciju, CPL ietverams tiesiskais regulējums, kas regulētu

valsts nodevas atmaksu, ja panākts izlīgums.

2.2. Ar mediācijas kā patstāvīga

institūta ieviešanu saistītie pasākumi

Lai novērstu jau iepriekš identificēto, ka turpinot

palielināties mediācijas piedāvājumam un pieprasījumam, var

izveidoties pārāk dažādi mediācijas pakalpojuma sniegšanas

standarti, tostarp arī tādi, kas nenodrošina kvalitatīva

mediācijas pakalpojuma sniegšanu sabiedrībai, nepieciešams

virzīties uz vienotu mediācijas procesa pamatprincipu un

pamatnoteikumu noteikšanu. Šī mērķa sasniegšanai

izstrādājams Mediācijas likums. Lai arī mediācijas norise dažādos

procesos var būt atšķirīga, galvenie mediācijas pamatprincipi,

tādi kā brīvprātība, konfidencialitāte, pušu vienlīdzība un

līdztiesība, kā arī mediatora neitralitāte, visos ir vienādi.

Tāpat jautājumi par mediatoru apmācības un sertifikācijas

organizēšanu nav regulējami atsevišķos procesuālajos likumos, jo

prasības, kas izvirzāmas mediatoram ir vienādas. Vienlaikus

Mediācijas likumā ietverams regulējums par izpildes procesa

pamatprincipiem.

Arī apzinot citu Eiropas valstu pieredzi, konstatēts, ka

vairākas no tām izvēlējušās mediācijas procesa pamatprincipus un

standartus regulēt vienotā likumā:

Mediācijas

likums

Mediācijas

process regulēts citos normatīvajos aktos

Mediācijas

process nav normatīvi regulēts

ASV

Likums par alternatīvo domstarpību

risināšanu, Uniform Mediation Act

Austrija

Likums par mediāciju civillietās, nolikums

par reģistrētajiem mediatoriem nepieciešamo izglītību

Dānija

Tieslietu ministrijas rekomendācijas

Horvātija

Mediācijas likums

Lielbritānija

Family Law Act 1996, Court rules,

Children and Adoption Act 2006, Civilprocesa

noteikumi,

Nīderlande

Tiesību akts par mediācijas pakalpojumu

kvalitātes jautājumiem

Slovēnija

Mediācijas procesa iespējamība balstīta uz

Slovēnijas Civilprocesa likumu

Tiesa pati nosaka mediācijas procesa

pamatprincipus un noteikumus, aptverot arī mediatoru atlases,

apstiprināšanas, atcelšanas, apmācības un vērtēšanas

jautājumus

Vācija

Mediācijas procesa iespējamība balstīta uz

Civilprocesa likumu

Līdz ar to Mediācijas likumā būtu sniedzams tādu terminu kā

mediācija (mediācijas process), mediators, mediācijas dalībnieki,

sertificēts mediators, sertificētu mediatoru saraksts un

vienošanās skaidrojums.

Attiecībā uz sertificētu mediatoru sarakstu paskaidrojams, ka

tas primāri izveidojams tiesu vajadzībām tiesas atvasinātās

mediācijas modeļa ietvaros un tajā ietverama informācija par

sertificēta mediatora sertifikātu, kā arī kompetenci, tai skaitā

par mācībām un pieredzi mediācijas jomā.

Vienošanās uzskatāma par sekmīga mediācijas procesa rezultātu,

kuru puses var noformēt atsevišķa rakstveida dokumenta veidā,

turklāt vienošanās termins aptver arī administratīvo līgumu,

izlīgumu un izlīgumu ar starpnieka palīdzību attiecīgo procesuālo

likumu izpratnē.

Ņemot vērā darba grupas secinājumu, likumprojektā izstrādājama

atsevišķa nodaļa par sertificēta mediatora institūtu:

1) risinot jautājumu par sertificētam mediatoram izvirzāmajām

prasībām, sertificēta mediatora vispārējo tiesību un pienākumu

kopumu mediācijas procesā, kā arī ētikas normām;

2) nepieciešamības gadījumā paredzot MK deleģējumu izdot

noteikumus par tādiem jautājumiem kā sertificētu mediatoru

apmācība, eksāmens, regulāra atestācija, sertifikāta izsniegšanas

un darbības izbeigšanas kārtība;

3) nosakot, ka tādus uzdevumus kā sertificēta mediatora

kandidāta apmācības, eksaminācijas, sertificēta mediatora

atestācijas veikšana, kā arī uzdevumu izsniegt sertificēta

mediatora sertifikātu, izbeigt sertifikāta darbību, atjaunot

sertifikātu, kā arī uzturēt sertificētu mediatoru sarakstu ar

līgumu var deleģēt privātpersonai Valsts pārvaldes iekārtas

likumā noteiktajā kārtībā.

Tāpat arī likumprojektā ietverams tiesiskais regulējums par

pušu vienošanos par mediācijas izmantošanu, nosakot, ka puses var

mutiski vai rakstveidā vienoties par mediācijas izmantošanu, lai

risinātu domstarpības, kas jau radušās vai var rasties nākotnē un

ka minēto kā atsevišķu noteikumu (mediācijas klauzulu) var

ietvert jebkurā līgumā, kā arī regulējums par mediatora izvēli.

Likumprojektā ietverams arī tiesiskais regulējums par mediācijas

līgumu, kas pēc puses vai mediatora lūguma noslēdzams rakstveidā

starp pusēm un mediatoru. Mediācijas līgumā norādāma pušu

piekrišana mediācijas izmantošanai, mediatora un mediācijas

dalībnieku tiesības un pienākumi, mediatora pakalpojuma un

mediācijas izdevumu samaksas kārtība, mediatora atbildība un

mediācijas līguma uzteikšanas kārtība. Papildus jau minētajam

likumprojektā iekļaujams tiesiskais regulējums arī par mediācijas

procesa uzsākšanu un tā noslēgumu, paskaidrojot, ka mediācijas

process noslēdzas ar dienu, kad: 1) vismaz viena puse paziņo

mediatoram vai citai pusei, ka iebilst mediācijas turpmākai

izmantošanai; 2) mediators pusēm paziņo par mediācijas

izbeigšanu; 3) puses panāk vienošanos vai 4) puses vienošanos

nepanāk. Tāpat arī paredzams, ka puses un mediators

nepieciešamības gadījumā var sastādīt un parakstīt aktu par

mediācijas procesa noslēgumu, tajā norādot mediācijas noslēguma

pamatu.

Attiecībā uz mediācijas ceļā panāktās vienošanās izpildi

papildus norādāms, ka mediators pusēm izskaidro: ja pusēm ir

šaubas par panāktās vienošanās izpildi, tām ir tiesības vērsties

pie zvērināta notāra, lai tas izteiktu panākto vienošanos

notariāla akta formā, un attiecīgi vienošanās kā jau notariāla

akta neizpildes gadījumā vērsties tiesā CPL 50. nodaļas kārtībā,

savukārt, ja CPL saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu

konkrētajā gadījumā neparedz, tad pusei ir tiesības vērsties

tiesā prasības kārtībā.

Papildus jāņem vērā, ka, likumprojekta izstrādes procesā, tas

saskaņojams ne tikai ar CPL, bet arī ar APL un citos normatīvajos

aktos ietverto tiesisko regulējumu. Minētais it īpaši attiecas uz

mediāciju (izlīgumu ar starpnieka palīdzību) kriminālprocesā.

Lai nodrošinātu likumprojekta ieviešanu, nepieciešams izdot MK

noteikumus par tādiem jautājumiem kā sertificētu mediatoru

apmācība, eksāmens un regulāra atestācija, kā arī sertifikāta

izsniegšanas un darbības izbeigšanas kārtība. Attiecībā uz MK

noteikumu projektā ietveramā tiesiskā regulējuma apjomu norādāms,

ka tajos iekļaujami tikai pamatnoteikumi, atļaujot detalizētāku

kārtību noteikt iekšējos normatīvajos aktos privātpersonai, kurai

attiecīgie uzdevumi tiks deleģēti.

2.3. Ar mediācijas piedāvājuma un

pieprasījuma veicināšanu saistītie pasākumi

Ņemot vērā, ka koncepcijā tiesas atvasinātā mediācija atzīta

par sākotnējo un primāro modeli efektīvas tiesvedības un

mediācijas procesa sasaistes (mijiedarbības) nodrošināšanā,

būtiskas ir tiesnešu (it īpaši to tiesnešu, kuri skata

civillietas10) mācības, lai tiesneši pēc iespējas

efektīvāk:

1) identificētu tās civillietas, kuras būtu nododamas

mediācijai;

2) ieteiktu lietas dalībniekiem (pusēm) izmantot mediāciju

attiecīgā strīda risināšanai.

Koncepcijā norādīts, ka mediācijas institūts popularizējams

tiesu sistēmai piederīgo personu (it īpaši, zvērinātu advokātu un

notāru) vidū, jo domstarpību gadījumā personas lielākoties vēršas

pie minēto profesiju pārstāvjiem, kuri var efektīvi stimulēt

puses izdarīt piemērotākā un efektīvākā domstarpību risināšanas

veida izvēli.11 Tātad informācijas izplatīšana par

mediāciju nodrošināma ne tikai tiesās, bet arī tiesu sistēmai

piederīgo personu vidū.

Tāpat arī būtiski nodrošināt ērtu informācijas (saišu uz

attiecīgajām interneta vietnēm) pieejamību internetā. Informācija

gatavojama tā, lai tā sniegtu vispārīgu skaidrojumu par

mediācijas institūtu, kā arī ietvertu norādes uz tiesisko

regulējumu, mediācijas pakalpojuma pieejamību u.tml.

Vienlaikus norādāms, ka 2009. gadā TM uzsākusi apstiprinātā

projekta "Civiltiesību jaunākās un nākotnes attīstības

tendences Eiropas Savienības ietvaros" īstenošanu Eiropas

Komisijas īpašās programmas "Civiltiesības" 2007. gada

darba programmas ietvaros.

Projekta ietvaros notika seminārs par mediāciju strīdos, kas

izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām un seminārs par

mediāciju komerctiesiskos strīdos. Ar minētajiem semināriem bija

plānots sasniegt šādus mērķus:

1) sniegt ieskatu par mediāciju personām, kurām ir interese

par mediāciju, stimulējot tās apgūt mediācijas prasmes un

tādejādi palielināt mediatoru skaitu;

2) sniegt papildu zināšanas jau esošajiem mediatoriem,

tādejādi nodrošinot mediatoru kvalifikācijas celšanu.