10. pants

Satversmes 101. panta otrās daļas pirmais teikums

nosaka: "Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un

Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas

Latvijā."

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka vēlēšanu tiesības tiek

atzītas par vienām no svarīgākajām politiskajām tiesībām (sal.

sk. Satversmes tiesas 2003. gada 5. marta sprieduma lietā Nr.

2002-18-01 secinājumu daļas 1. punktu). Šīs tiesības

nodrošina pilsoņu pārstāvību valsts un pašvaldību darbībā un ir

viens no demokrātiskas valsts pamatelementiem. Ikviena pilsoņa

balsstiesībām ir nozīme. Katra pilsoņa balss ir apliecinājums

viņa cieņai un pilsoniskajai atbildībai pret savu valsti. Ir

būtiski, lai savas balsstiesības varētu izmantot katrs pilsonis,

un valstij ir pienākums gādāt, lai tiesības piedalīties

pašvaldības domes vēlēšanās būtu praktiski īstenojamas bez

nepamatotiem ierobežojumiem (sk. Satversmes tiesas 2022. gada

30. marta sprieduma lietā Nr. 2021-23-01 20.3. punktu).

Arī ieslodzītajai personai piemīt tās pašas Satversmē

ietvertās cilvēka pamattiesības, kas piemīt citām personām. Tomēr

tās var tikt ierobežotas atbilstoši ieslodzījuma jēgai (sk.

Satversmes tiesas 2021. gada 15. janvāra sprieduma lietā Nr.

2020-21-01 9.1. punktu).

10.1. Konkretizējot Satversmē ietverto pamattiesību

saturu, jāņem vērā arī Latvijas starptautiskās saistības

cilvēktiesību jomā. Tas izriet no Satversmes 89. panta, kura

mērķis ir panākt Satversmē ietverto cilvēktiesību normu harmoniju

ar starptautisko tiesību normām (sk. Satversmes tiesas 2022.

gada 23. maija sprieduma lietā Nr. 2021-18-01 25.1.

punktu).

Satversmes 101. panta otrās daļas pirmais teikums citstarp ir

konkretizējams kopsakarā ar Pakta 25. pantu.

Pakta 25. pants paredz: "Katram pilsonim, neraugoties ne

uz kādām 2. pantā minētajām atšķirībām un bez nepamatotiem

ierobežojumiem, jābūt tiesībām un iespējai: a) piedalīties valsts

lietu kārtošanā gan tieši, gan ar brīvi izraudzītu pārstāvju

starpniecību; b) balsot un tikt ievēlētam īstās periodiskās

vēlēšanās, kas notiek uz vispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu

tiesību pamata, aizklāti balsojot un nodrošinot vēlētāju brīvas

gribas izpausmi [..]".

ANO Cilvēktiesību komiteja, skaidrojot Pakta 25. pantu, ir

norādījusi, ka šā panta "a" apakšpunktā minētā

piedalīšanās valsts lietu kārtošanā ir apskatāma plaši un

attiecas uz politiskās varas īstenošanu, jo īpaši tādas varas

īstenošanu kā likumdevējvara, izpildvara un pārvaldes funkcijas.

Proti, tas aptver politikas veidošanu un īstenošanu

starptautiskā, nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī. Savukārt

tiesības balsot ir jānostiprina likumā un tās var tikt pakļautas

tikai samērīgiem ierobežojumiem (sk.: UN Human Rights

Committee, General Comment No. 25: The Right to Participate in

Public Affairs, Voting Rights and the Right of Equal Access to

Public Service (Art. 25 of the Covenant on Civil and Political

Rights), 12 July 1996, CCPR/C/21/Rev.1/Add.7, paras 5,

10).

Eiropas Padomes komisija "Demokrātija caur tiesībām"

(Venēcijas komisija) ir norādījusi, ka demokrātijai svarīgākās

tiesības ir tiesības uz vispārējām, vienlīdzīgām, tiešām,

aizklātām un brīvām vēlēšanām. Savukārt, apskatot ierobežojumus

ieslodzītajiem balsot pašvaldību vēlēšanās, šī komisija

secinājusi, ka šādi ierobežojumi ir jāpārskata (sk. Eiropas

Padomes komisijas "Demokrātija caur tiesībām"

(Venēcijas komisija) 2020. gada 8. oktobra ziņojuma

CDL-AD(2020)023 67. un 266. punktu).

Tostarp Eiropas vietējo pašvaldību hartas (turpmāk - Harta)

preambulā ir atzīts, ka viens no katras demokrātiskas iekārtas

galvenajiem pamatiem ir vietējā vara (sal. sk. Satversmes

tiesas 2021. gada 12. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106

21.2. punktu). Savukārt no Hartas 3. panta izriet, ka vietējā

pašvaldība nozīmē vietējās varas tiesības un spēju likumā

noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu

uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs. Šīs tiesības

īsteno padomes vai pārstāvju sapulces, kuru locekļus brīvi

ievēlē, aizklāti balsojot, uz vienlīdzīgu, tiešu un vispārēju

vēlēšanu tiesību pamata.

Tādējādi secināms, ka atbilstoši Latvijai saistošos

starptautiskajos dokumentos nostiprinātajam vispārēju vēlēšanu

principam pilntiesīgam Latvijas pilsonim ir tiesības vēlēt

pašvaldības domi.

10.2. To personu loku, kurām ir tiesības vēlēt

pašvaldības domi vai kurām šīs tiesības ir ierobežotas,

konkretizē Pašvaldības domes vēlēšanu likums.

Saskaņā ar Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 5. panta pirmo

daļu Latvijā tiesības vēlēt domi ir Latvijas pilsonim un Eiropas

Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir

reģistrēts Fizisko personu reģistrā. Savukārt šā panta otrā daļa

noteic, ka tiesības vēlēt ir personai, kura vēlēšanu dienā

sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā un

vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta dzīvesvietā

attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai personai,

kurai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder

likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums un uz

kuru neattiecas kāds no šā likuma 6. pantā minētajiem

ierobežojumiem. Likuma 6. pants nosaka personas, kurām Latvijā

nav tiesību vēlēt pašvaldības domi. Saskaņā ar šā panta 2. punktu

Latvijā vēlēt pašvaldības domi nav tiesību personām, kuras izcieš

sodu brīvības atņemšanas vietās, un saskaņā ar 3. punktu -

personām, kurām nav tiesību vēlēt Eiropas Savienības dalībvalstī,

kuras pilsoņi tās ir. Tādējādi Latvijas pilsonim, kurš izcieš

sodu brīvības atņemšanas vietā, nav tiesību vēlēt pašvaldības

domi.

Pieteikuma iesniedzējs ir Latvijas pilsonis, un laikā, kad

notika 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanas, viņš bija

notiesāts ar spēkā stājušos tiesas spriedumu un izcieta sodu

brīvības atņemšanas vietā - Jēkabpils cietumā. Tādēļ uz viņu bija

attiecināms Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 6. panta 2. punktā

noteiktais tiesību ierobežojums. Arī Centrālā vēlēšanu komisija

ir norādījusi, ka saskaņā ar apstrīdēto normu personām, kuras

izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, nav tiesību balsot

pašvaldības domes vēlēšanās (sk. lietas materiālu 1. sēj. 44.

lp.).

Tādējādi apstrīdētā norma liedza Pieteikuma iesniedzējam

tiesības balsot 2021. gada 5. jūnijā notikušajās pašvaldības

domes vēlēšanās.

Līdz ar to apstrīdētā norma

personai, kura izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā, rada

Satversmes 101. panta otrās daļas pirmajā teikumā ietverto

pamattiesību ierobežojumu.