Par Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 6. panta 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. panta otrās daļas pirmajam teikumam

14. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Savukārt šā

likuma 31. panta 11. punkts paredz Satversmes tiesas tiesības

spriedumā norādīt brīdi, ar kuru šāda norma zaudē spēku.

Satversmes tiesa ir atzinusi: lemjot par brīdi, ar kuru

apstrīdētā norma zaudē spēku, pēc konstitucionālās sūdzības

ierosinātā lietā jāņem vērā tas, ka tiesas uzdevums ir pēc

iespējas novērst pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārumu

(sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā

Nr. 2005-12-0103 25. punktu). Turklāt tiesai jāgādā arī par

to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā

norma zaudē spēku, neradītu jaunus Satversmē noteikto

pamattiesību aizskārumus, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu

valsts vai sabiedrības interesēm (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2020. gada 17. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-18-01 25.

punktu).

Pieteikuma iesniedzējs lūdz atzīt apstrīdēto normu par spēkā

neesošu attiecībā uz viņu no pamattiesību aizskāruma rašanās

dienas - 2021. gada 5. jūnija, proti, brīža, kad viņam tika

liegts balsot pašvaldības domes vēlēšanās. Tikai atzīstot

apstrīdēto normu par spēkā neesošu no šīs dienas, esot iespējams

novērst viņa pamattiesību aizskārumu. Tādējādi, lai pēc iespējas

novērstu nelabvēlīgās tiesiskās sekas, ko Pieteikuma iesniedzējam

radījusi apstrīdētā norma, attiecībā uz viņu tā atzīstama par

spēkā neesošu no pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda: