Par Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 6. panta 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. panta otrās daļas pirmajam teikumam

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata,

ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 101. panta otrās daļas

pirmajam teikumam.

Satversmes 101. panta otrās daļas pirmais teikums nosakot,

kuras personas ir tiesīgas likumā noteiktajā kārtībā ievēlēt

pašvaldības. Apzīmējot to personu loku, kurām ir tiesības balsot

un ievēlēt pašvaldības, esot lietots termins "pilntiesīgi

Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi

uzturas Latvijā". Nosakot tās personas, kuras ir tiesīgas

ievēlēt konkrēto pašvaldības domi, šis teikums esot

interpretējams, ievērojot Satversmes 101. panta pirmajā daļā

ietverto noteikumu "likumā paredzētā veidā". To personu

loku, kurām ir tiesības vēlēt pašvaldības vai kurām šīs tiesības

ir ierobežotas, nosakot Pašvaldības domes vēlēšanu likums.

Likumdevējs esot tiesīgs ieviest tādus ierobežojumus, kādus tas

uzskata par nepieciešamiem, lietderīgiem un samērīgiem

demokrātiskā sabiedrībā. Tomēr ierobežojumiem vajagot būt

samērīgiem ar mērķi, kuru likumdevējs centies sasniegt.

Samērīguma princips nosakot, ka tad, ja publiskā vara ierobežo

personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs

līdzsvars starp personas un valsts vai sabiedrības interesēm.

Pēc tiesībsarga ieskata, apstrīdētā norma ir pieņemta

Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Vērtējot

ierobežojuma leģitīmo mērķi, tiesībsargs norāda, ka no Saeimas

atbildes raksta nav skaidri saprotams, kāds tad īsti ir šis

mērķis. Pēc tiesībsarga ieskata, izskatāmajā lietā nav iespējams

konstatēt, ka ar apstrīdēto normu noteiktais pamattiesību

ierobežojums aizsargā kādas svarīgas sabiedrības intereses un šim

ierobežojumam ir leģitīms mērķis. Tomēr politisko tiesību

liegšana ieslodzītajam varot atbilst likumīgajiem noziegumu

profilakses un pilsoniskās atbildības stiprināšanas mērķiem līdz

ar tiesiskuma ievērošanu un pienācīgu demokrātiskās iekārtas

saglabāšanu. Tomēr šo līdzekli nevarot piemērot automātiski,

citādi tas neatbilstu samērīguma prasībai.

Ne Saeimas vēlēšanu likums, ne Eiropas Parlamenta vēlēšanu

likums neliedzot piedalīties vēlēšanās personām, kuras izcieš

sodu brīvības atņemšanas vietās. Vienīgās vēlēšanas, attiecībā uz

kurām šāds ierobežojums noteikts, esot pašvaldību vēlēšanas. Ja

likumdevēja mērķis bijis ierobežot personām politiskās tiesības

to sodāmības dēļ, tad šādam ierobežojumam būtu jāattiecas uz

visām vēlēšanām, lai tiktu ievērots atšķirīgas attieksmes

aizliegums.

Notiesātās personas, kas pieļāvušas kriminālpārkāpumu,

izdarījušas mazāk smagu vai smagu noziegumu, varot tikt sodītas

ar brīvības atņemšanas sodu, kura termiņš ir īsāks par

pašvaldības sasaukuma termiņu - četriem gadiem. Tāpat uz

personām, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu, attiecoties

Krimināllikuma 61. pantā noteiktās tiesības tikt atbrīvotām no

soda nosacīti pirms termiņa, ja iestājas minētajā pantā norādītie

apstākļi.

Pēc soda izciešanas vai pirmstermiņa atbrīvošanas notiesātie

atgriežoties pašvaldībā, kurā ir vai bija viņu deklarētā

dzīvesvieta, kur mīt viņu ģimenes locekļi vai kur atrodas viņiem

piederošs nekustamais īpašums. Par atbalsta sniegšanu personām,

kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, esot atbildīgas

pašvaldības - to sociālie dienesti un sociālie darbinieki. Šī

pašvaldības sniegtā palīdzība un tās apjoms varot būt svarīgs

atbrīvotajām personām, un brīvības atņemšanas iestādēs esošās

personas vēlēšanu procesā varot vērtēt, vai partiju programmās ir

ietverts atbalsts to interešu aizsardzībai un pārstāvībai. Tāpat

brīvības atņemšanas iestādēs esošās personas varot būt

ieinteresētas balsot arī par tiem politiskajiem spēkiem, kuru

programmās ir ietverts piedāvājums, kas pozitīvi ietekmētu šādu

personu ģimenes locekļu, tuvinieku dzīvi pašvaldībā, kā arī

skartu šīm personām pašvaldības teritorijā piederošos nekustamos

īpašumus. Uzticības un sadarbības saikne starp pašvaldību un

notiesāto personu būtu jāveido un jāuztur pastāvīgi, ne tikai pēc

atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas, tādēļ tiesībsargs uzskata,

ka sabiedrības interesēs ir neierobežot notiesātām personām

tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās.