Par Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 6. panta 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. panta otrās daļas pirmajam teikumam

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

norāda, ka vēlēšanu tiesības ir atzītas par vienām no

svarīgākajām politiskajām tiesībām. Ņemot vērā, ka piedalīšanās

vēlēšanās tiek atzīta par vienu no svarīgākajām pilsoņu

politiskās gribas izpausmes formām, valsts pienākums esot

nodrošināt to, lai vēlēšanu tiesības būtu praktiski īstenojamas

bez nepamatotiem ierobežojumiem.

Tieslietu ministrija atsaucas uz Eiropas Padomes komisijas

"Demokrātija caur tiesībām" (Venēcijas komisija) 2020.

gadā norādīto, ka būtu jāpārskata ierobežojumi ieslodzītajiem

balsot vietējās vēlēšanās. Šādi ierobežojumi pastāvot dažās

Eiropas Padomes valstīs, kur ieslodzītajiem esot tiesības balsot

parlamenta vēlēšanās, bet ne pašvaldību vēlēšanās un šie

ierobežojumi tiekot pamatoti ar to, ka ieslodzītos it kā neskarot

vietējā politika un viņi nepiederot pie vietējās kopienas.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 2022. gada 8.

februāra sēdē esot nolēmusi paplašināt vēlētāju loku, paredzot

tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās visām personām,

kuras atrodas brīvības atņemšanas vietās. Tieslietu ministrija,

balstoties uz minēto, esot sagatavojusi un iesniegusi Saeimai

priekšlikumus grozījumiem Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, kuri

paredzot attiecināt balsošanu pa pastu uz visiem vēlētājiem

neatkarīgi no tā, vai vēlētājs, kas ir apcietināts vai izcieš

sodu brīvības atņemšanas vietā, atrodas vai neatrodas savā

vēlēšanu apgabalā, un tādējādi nodrošināšot visiem vienādas

iespējas un kārtību balsošanai pašvaldības domes vēlēšanās.