8. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas pārstāvis

starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās - norāda uz

Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru un ANO Cilvēktiesību

komitejas vispārīgiem secinājumiem saistībā ar personu tiesībām

uz brīvām vēlēšanām, kam varētu būt nozīme, vērtējot apstrīdētās

normas atbilstību Satversmes 101. panta otrās daļas pirmajam

teikumam.

Tiesības uz brīvām vēlēšanām esot ietvertas Eiropas Cilvēka

tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk -

Konvencija) 1. protokola 3. pantā. Jautājumi, kas saistīti ar

ierobežojumiem personu tiesībām uz brīvām pašvaldību vēlēšanām,

esot ārpus Konvencijas 1. protokola 3. panta tvēruma, jo

atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai pašvaldības

Latvijas tiesību sistēmā neesot likumdevēja vara. Tādējādi minētā

norma nebūtu piemērojama izskatāmajā lietā un arī Eiropas

Cilvēktiesību tiesas judikatūrā ietvertās atziņas, interpretējot

tiesības uz brīvām vēlēšanām, ciktāl tās attiecas uz

likumdevējvaru, neesot tieši attiecināmas uz izskatāmo lietu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras atziņas, interpretējot

tiesības uz brīvām vēlēšanām, varētu tikt attiecinātas uz

izskatāmo lietu tikai kā vispārīgas vadlīnijas, ņemot vērā

Satversmes 89. pantā ietverto principu, atbilstoši kuram

Konvencija nosaka tikai minimālo cilvēktiesību aizsardzības

līmeni, ļaujot valstīm nacionālā līmenī noteikt augstāku

cilvēktiesību aizsardzības līmeni, tostarp noteikt to

konstitūcijā.

Jautājumi, kas saistīti ar ierobežojumiem personu tiesībām uz

brīvām pašvaldību vēlēšanām, ietilpstot Starptautiskā pakta par

pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (turpmāk - Pakts) 25.

panta "b" apakšpunkta tvērumā. ANO Cilvēktiesību

komitejas praksē izdarītie secinājumi, kas izriet no Pakta 25.

panta interpretācijas, esot attiecināmi uz izskatāmo lietu.

Atbilstoši Pakta 25. panta "b" apakšpunktam ikvienai

personai esot tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, taču šīs

tiesības neesot absolūtas un valstīm esot tiesības tās ierobežot,

ja vien ierobežojums ir noteikts ar likumu, vērsts uz leģitīma

mērķa sasniegšanu un samērīgs. ANO Cilvēktiesību komiteja līdz

šim savā praksē neesot izskatījusi lietas, kas būtu līdzīgas

izskatāmajai lietai, taču lietā "Yevdokimov and Rezanov

v. Russian Federation", atsaucoties uz Eiropas

Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā "Hirst v. the United

Kingdom (No. 2)", ANO Cilvēktiesību komiteja esot

nonākusi pie secinājuma, ka ierobežojums personām, kuras izcieš

brīvības atņemšanas sodu, balsot likumdevēja vēlēšanās nav

samērīgs personas tiesību ierobežojums.

Lai arī līdzšinējā ANO Cilvēktiesību komitejas praksē neesot

atrodams tāds viennozīmīgs secinājums, ka ierobežojums, kas liedz

personām, kuras izcieš brīvības atņemšanas sodu, balsot

pašvaldību vēlēšanās, pārkāptu Pakta 25. panta "b"

apakšpunktu, tomēr, izvērtējot ANO Cilvēktiesību komitejas

līdzšinējo praksi un metodoloģiju, kā arī Pakta 25. panta

tvērumu, Latvijas pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību

institūcijās uzskata, ka šīs komitejas izdarītie secinājumi

attiecībā uz tiesībām vēlēt likumdevēja varu varētu būt

attiecināmi arī uz pašvaldību vēlēšanām. Proti, ņemot vērā

pašvaldību lomu un kompetences Latvijas tiesību sistēmā, Latvijas

pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās secina: ja

ANO Cilvēktiesību komiteja neatzīst apsvērumus par noziedzības

novēršanu par pietiekamiem, lai pamatotu ierobežojumus tiesībām

balsot likumdevēja vēlēšanās, tad šie apsvērumi varētu būt vēl

mazāk pietiekami, lai pamatotu ierobežojumus tiesībām balsot

pašvaldību vēlēšanās.

Visbeidzot, varot būt pamats secinājumam, ka likumdevēja

rīcības brīvība, nosakot, vai personām, kuras izcieš brīvības

atņemšanas sodu, ir tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās, ir

šaura. Tas izrietot no Saeimas izvirzītā argumenta, ka

apstrīdētās normas pieņemšana bija politiska izšķiršanās,

Satversmes tiesas secinājumiem lietā Nr. 2021-23-01, kā arī

apstrīdētās normas vietas Latvijas tiesību sistēmā sistēmiska

izvērtējuma un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā un ANO

Cilvēktiesību komitejas praksē izdarītiem secinājumiem.