13. pants

Mūsdienās teritorijas plānošana ir viens no valsts

vides politikas mērķu sasniegšanas līdzekļiem un līdz ar to arī

ar vidi saistīta joma (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 8.

februāra sprieduma lietā Nr. 2006-09-03 11. punktu).

13.1. Satversmes tiesa norādījusi, ka teritorijas

plānojums ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, ar kuru

palīdzību konkrēto teritoriju var ne tikai izmantot, bet arī

aizsargāt. Teritorijas plānojuma izstrādāšana tiek reglamentēta,

lai varētu identificēt un izsvērt dažādas intereses un noteikt,

kurām no tām plānojumā dodama prioritāte. Normatīvie akti

pašvaldībai piešķir plašu rīcības brīvību teritorijas plānojuma

satura noteikšanā. Tomēr pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība

nav neierobežota. Pašvaldības rīcības brīvības robežas nosaka

teritorijas plānošanas principi un vispārējie tiesību principi

(sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr.

2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu). Teritorijas

plānošanas principi, tostarp ilgtspējības princips, daudzveidības

princips, atklātības princips un interešu saskaņotības princips,

nostiprināti Teritorijas attīstības plānošanas likuma 3.

pantā.

13.2. Satversmes tiesa, izvērtējot teritorijas

plānojumu tiesiskumu, pārliecinās, vai ir ievērota normatīvajos

aktos noteiktā teritorijas plānojuma izstrādes un pieņemšanas

kārtība un vai atbilstoši normatīvajos aktos reglamentētajam

teritorijas plānošanas līmenim un veidam ir noteikta teritorijas

plānotā (atļautā) izmantošana un tās aprobežojumi. Teritorijas

plānojuma izstrādes un apstiprināšanas procesā pieļautu būtisku

pārkāpumu raksturo vairāki kritēriji. Pirmkārt, būtisks

teritorijas plānošanas procesa pārkāpums ir tāds pārkāpums, kura

rezultātā pieņemts atšķirīgs lēmums, nevis tāds, kāds tas būtu

bijis, ja procedūra tiktu ievērota. Otrkārt, būtisks pārkāpums ir

pieļauts tādos gadījumos, kad ir būtiski pārkāptas sabiedrības

tiesības piedalīties teritorijas plānošanas procesā. Treškārt,

par būtisku pārkāpumu atzīstami arī citi teritorijas plānošanas

principu pārkāpumi (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17.

janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 16. punktu).

Tādējādi, izvērtējot Pāvilostas novada teritorijas plānojuma

atbilstību Satversmes 115. pantam, nepieciešams noskaidrot, vai

ir ievērota normatīvajos aktos noteiktā teritorijas plānojuma

izstrādes un pieņemšanas kārtība un vai atbilstoši normatīvajos

aktos reglamentētajam teritorijas plānošanas līmenim un veidam ir

noteikta teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana un tās

aprobežojumi.

13.3. Vērtējot, vai Pāvilostas novada teritorijas

plānojums ir izstrādāts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā,

Satversmes tiesai visupirms jāpārbauda, vai tā izstrādē ir

ievērotas procesuālās prasības. Proti, vai un kā ir veikts

stratēģiskais novērtējums, vai ir notikusi Pāvilostas novada

teritorijas plānojuma sabiedriskā apspriešana un vai ir saņemti

nepieciešamie atzinumi no attiecīgajām institūcijām (sk.

Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr.

2007-11-03 17. punktu).