12. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Satversmes 115. pants paredz: "Valsts aizsargā
ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides
stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un
uzlabošanu."
Satversmes 115. pants, pirmkārt, publiskās varas institūcijām
uzliek par pienākumu izveidot un nodrošināt efektīvu vides
aizsardzības sistēmu. Otrkārt, ar šo normu tiesībām dzīvot
labvēlīgā vidē ir piešķirts pamattiesību statuss. Tiesības dzīvot
labvēlīgā vidē, līdzīgi kā pārējās Satversmes 8. nodaļā ietvertās
pamattiesības, ir piemērojamas tieši un nepastarpināti (sk.,
piemēram, Satversmes tiesas 2001. gada 5. decembra sprieduma
lietā Nr. 2001-07-0103 secinājumu daļas 1. punktu). Efektīvas
vides aizsardzības (pārvaldības) sistēmas pazīme ir arī tā, ka
vides aizsardzības mērķi tiek sasniegti un uzdevumi tiek pildīti,
cieši līdzdarbojoties valstij, pašvaldībām, kā arī nevalstiskajām
organizācijām un privātajam sektoram (sk. Satversmes tiesas
2007. gada 8. februāra sprieduma lietā Nr. 2006-09-03 11.
punktu).
Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē citastarp ietver indivīda
(personas) kā sabiedrības locekļa tiesības uz to, lai ikviena
publiska persona lēmumu, kas saistīts ar vides izmantošanu,
pieņemtu un īstenotu efektīvas vides aizsardzības (pārvaldības)
sistēmas ietvaros. Attiecībā uz teritorijas attīstības plānošanu
tas nozīmē, ka pašvaldības pieņemtajam attīstības risinājumam
jābūt ilgtspējīgam - rūpīgi izvērtētam un sociāli pamatotam
(sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā
Nr. 2007-11-03 13. punktu un 2009. gada 6. jūlija sprieduma lietā
Nr. 2008-38-03 9.2. punktu).
Tiesības uz labvēlīgu vidi un atbilstošie valsts pienākumi ir
konkretizēti Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos
līgumos, kā arī nacionālajos tiesību aktos. Par vides
normatīvajiem aktiem atzīstami ne vien tādi normatīvie akti, kas
tieši attiecas uz vidi, bet arī tādi normatīvie akti, kas palīdz
sasniegt valsts vides politikas mērķus - saglabāt, aizsargāt un
uzlabot vides kvalitāti, ilgtspējīgi izmantot dabas resursus un
nodrošināt kvalitatīvu dzīves vidi, piemēram, normatīvie akti
teritorijas plānošanas jomā, kā arī Aizsargjoslu likums (sk.
Satversmes tiesas 2007. gada 8. februāra sprieduma lietā Nr.
2006-09-03 11. punktu).
Tātad attiecībā uz apstrīdētajām
teritorijām Pāvilostas novada teritorijas plānojuma atbilstība
Satversmes 115. pantam izvērtējama kopsakarā ar vides tiesību
normām.