Par Pāvilostas novada domes 2013.gada 30.maija saistošo noteikumu Nr.3 "Par Pāvilostas novada teritorijas plānojumu 2012.–2024.gadam. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa", ciktāl tie attiecas uz dabas liegumam "Pāvilostas pelēkā kāpa" piegulošo Zaļkalna mežu un dabas liegumam "Ziemupe" piegulošo Akmeņraga meža daļu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 115.pantam

12. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Satversmes 115. pants paredz: "Valsts aizsargā

ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides

stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un

uzlabošanu."

Satversmes 115. pants, pirmkārt, publiskās varas institūcijām

uzliek par pienākumu izveidot un nodrošināt efektīvu vides

aizsardzības sistēmu. Otrkārt, ar šo normu tiesībām dzīvot

labvēlīgā vidē ir piešķirts pamattiesību statuss. Tiesības dzīvot

labvēlīgā vidē, līdzīgi kā pārējās Satversmes 8. nodaļā ietvertās

pamattiesības, ir piemērojamas tieši un nepastarpināti (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2001. gada 5. decembra sprieduma

lietā Nr. 2001-07-0103 secinājumu daļas 1. punktu). Efektīvas

vides aizsardzības (pārvaldības) sistēmas pazīme ir arī tā, ka

vides aizsardzības mērķi tiek sasniegti un uzdevumi tiek pildīti,

cieši līdzdarbojoties valstij, pašvaldībām, kā arī nevalstiskajām

organizācijām un privātajam sektoram (sk. Satversmes tiesas

2007. gada 8. februāra sprieduma lietā Nr. 2006-09-03 11.

punktu).

Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē citastarp ietver indivīda

(personas) kā sabiedrības locekļa tiesības uz to, lai ikviena

publiska persona lēmumu, kas saistīts ar vides izmantošanu,

pieņemtu un īstenotu efektīvas vides aizsardzības (pārvaldības)

sistēmas ietvaros. Attiecībā uz teritorijas attīstības plānošanu

tas nozīmē, ka pašvaldības pieņemtajam attīstības risinājumam

jābūt ilgtspējīgam - rūpīgi izvērtētam un sociāli pamatotam

(sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā

Nr. 2007-11-03 13. punktu un 2009. gada 6. jūlija sprieduma lietā

Nr. 2008-38-03 9.2. punktu).

Tiesības uz labvēlīgu vidi un atbilstošie valsts pienākumi ir

konkretizēti Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos

līgumos, kā arī nacionālajos tiesību aktos. Par vides

normatīvajiem aktiem atzīstami ne vien tādi normatīvie akti, kas

tieši attiecas uz vidi, bet arī tādi normatīvie akti, kas palīdz

sasniegt valsts vides politikas mērķus - saglabāt, aizsargāt un

uzlabot vides kvalitāti, ilgtspējīgi izmantot dabas resursus un

nodrošināt kvalitatīvu dzīves vidi, piemēram, normatīvie akti

teritorijas plānošanas jomā, kā arī Aizsargjoslu likums (sk.

Satversmes tiesas 2007. gada 8. februāra sprieduma lietā Nr.

2006-09-03 11. punktu).

Tātad attiecībā uz apstrīdētajām

teritorijām Pāvilostas novada teritorijas plānojuma atbilstība

Satversmes 115. pantam izvērtējama kopsakarā ar vides tiesību

normām.