Par Pāvilostas novada domes 2013.gada 30.maija saistošo noteikumu Nr.3 "Par Pāvilostas novada teritorijas plānojumu 2012.–2024.gadam. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa", ciktāl tie attiecas uz dabas liegumam "Pāvilostas pelēkā kāpa" piegulošo Zaļkalna mežu un dabas liegumam "Ziemupe" piegulošo Akmeņraga meža daļu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 115.pantam

17. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Konstitucionālajā sūdzībā norādīts, ka Pāvilostas

novada teritorijas plānojuma grafiskajā daļā izmantoti neskaidri

apzīmējumi. Apstrīdētās teritorijas iezīmētas zaļā krāsā kā meža

teritorijas. Savukārt no TIAN izrietot, ka atsevišķās apstrīdēto

teritoriju daļās paredzēta arī apbūve, kas pēc būtības neesot

raksturīga meža teritorijām.

17.1. Brīdī, kad tika uzsākta Pāvilostas novada

teritorijas plānojuma izstrāde, neviens normatīvais akts

neparedzēja vienotus pašvaldību teritorijas plānojumos lietojamus

teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veidus, to

apzīmējumus un attiecīgu krāsojumu. Tomēr, kā atzinusi Satversmes

tiesa, arī gadījumā, kad trūkst attiecīga normatīvā regulējuma,

pašvaldības kā publisko tiesību subjekta rīcības brīvības ietvaru

nosaka tiesību principi, tostarp teritorijas plānošanas principi

(sk. Satversmes tiesas 2011. gada 12. maija sprieduma lietā

Nr. 2010-56-03 19.3. punktu).

Ne vien teritorijas plānojuma izstrādes procesam, bet arī tā

rezultātam - teritorijas plānojumam - jābūt skaidram un

saprotamam. Teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai

teritorijas plānojumā jābūt noteiktai tā, lai ikviens varētu

ilgtermiņā plānot savu dzīvi, zinot to, kādam iepriekš skaidri

definētam un paredzamam mērķim jebkura vietējās pašvaldības

teritorija tiks izmantota. Tāda plānošanas prakse, ka

teritorijai, kuras daļās ir atšķirīgi apstākļi, nosaka tikai

vienu plānoto (atļauto) izmantošanu, taču paredz daudzus tās

izmantošanas nolūkus, ievērojami mazinot teritorijas izmantošanas

paredzamību, var nonākt pretrunā gan ar teritorijas plānošanas

principiem, citastarp atklātības un interešu saskaņotības

principu, gan arī ar vispārējiem tiesību principiem (sk.

Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr.

2007-11-03 24.4. punktu).

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka teritorijas plānojuma

grafiskajai daļai precīzi jāatspoguļo teritorijas plānotā

(atļautā) izmantošana, bet TIAN jāreglamentē konkrētie

teritorijas izmantošanas noteikumi. Teritorijas plānotās

(atļautās) izmantošanas veidu apzīmējumiem jābūt vispārpieņemtiem

un saprotamiem to parastajā vārdiskajā nozīmē, proti, TIAN

nedrīkst paredzēt teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas

veida apzīmējumam pilnīgi neraksturīgus un ar to nesaistītus

teritorijas izmantošanas nosacījumus (sk. Satversmes tiesas

2011. gada 12. maija sprieduma lietā Nr. 2010-56-03 19.3.

punktu).

17.2. Pāvilostas novada pašvaldība atbildes rakstā

norādījusi, ka tā, izvēloties teritorijas plānotās (atļautās)

izmantošanas veidu apzīmējumus, vadījusies pēc Noteikumiem Nr.