304.1. pants

"Apelācijas instances tiesa

pasludina spriedumu šā kodeksa 192.pantā noteiktajā kārtībā.

Sprieduma rezolutīvā daļa

jāpasludina tajā pašā tiesas sēdē, kurā pabeigta lietas

izskatīšana.

Pēc sprieduma rezolutīvās daļas

pasludināšanas tiesas sēdes priekšsēdētājs paziņo, kad lietas

dalībnieki var iepazīties ar motivētu spriedumu."

Trešā-B sadaļa -

"Likumīgā spēkā stājušos spriedumu pārsūdzēšana un lietu jauna

izskatīšana"

Trīsdesmit

sestā-A nodaļa - "Tiesvedība kasācijas instancē"

341.1.panta 4.,

5. un 6. daļa

"Pēc senatoru apspriedes tiesa

atgriežas sēžu zālē un tiesas priekšsēdētājs nolasa sprieduma

rezolutīvo daļu.

Pēc tam Senāts paziņo, kad lietas

dalībnieki var iepazīties ar motivētu spriedumu. Motivētu

spriedumu paraksta viss tiesas sastāvs.

Ja senatori nāk pie atzinuma, ka

šajā tiesas sēdē nav iespējams taisīt sprieduma rezolutīvo daļu,

Senāts pieņem lēmumu, ar kuru nosaka nākamo tiesas sēdi, kas tās

lietas dalībniekiem paziņos sprieduma rezolutīvo daļu."

Sūdzība

Atsaucoties uz Konvencijas

1.protokola 1.pantu, iesniedzēji sūdzas, ka neiespējamība atgūt

savu naudu, kura saskaņā ar viņu teikto ir noguldīta a/s

"Multibanka" kontos, pārkāpj viņu tiesības uz īpašumu. Šajā

sakarā viņi jo īpaši uzsver, ka, pilnībā pārņemot klientu

prasības pret Vņešekonombanku, Latvijas Bankai vajadzētu

tāpat uzņemties savas saistības pret noguldītājiem.

Juridiskais aspekts

Iesniedzēji uzskata, ka

neiespējamība atgūt savu naudu, par kuru valsts ir skaidri

uzņēmusies atbildību, pārkāpj 1.protokola 1.pantu, kas nosaka

sekojošo:

"Jebkurai fiziskai vai

juridiskai personai ir tiesības uz īpašumu. Nevienam nedrīkst

atņemt viņa īpašumu, izņemot, ja tas notiek sabiedrības

interesēs un apstākļos, kas noteikti ar likumu un atbilst

vispārējiem starptautisko tiesību principiem.

Minētie nosacījumi nekādā veidā

nedrīkst ierobežot valsts tiesības izdot tādus likumus, kādus

tā uzskata par nepieciešamiem, lai kontrolētu īpašuma

izmantošanu saskaņā ar vispārējām interesēm vai lai nodrošinātu

nodokļu vai citu maksājumu vai sodu samaksu."

A.Pušu

argumenti

1. Valdība

Valdība uzsver sūdzības

pieņemšanas izskatīšanai izņēmuma - sešu mēnešu termiņa -

neievērošanu no iesniedzēju puses, ko paredz Konvencijas 35.panta

1.daļa. Valdība uzskata, ka nav nepieciešams noskaidrot, vai

iesniedzēji patiešām uzzināja par galīgā lēmuma pilnu tekstu

apstākļos, kurus viņi piesauc, un vai šie apstākļi ir

nepārvaramas varas fakts, kas aptur sešu mēnešu termiņa tecējumu.

Šajā sakarā valdība atgādina Konvencijas institūciju prakses

iedibinātos sešu mēnešu termiņa aprēķināšanas principus, un jo

īpaši noteikumu, kas nosaka, ka gadījumā, ja galīgā lēmuma

paziņošana nav paredzēta nacionālajās tiesībās, jāņem vērā

datums, sākot ar kuru puses varēja iepazīties ar tā saturu un

motīviem.

Valdība iesniedz "izziņas" kopiju,

kuru izsniegusi Augstākās tiesas kanceleja un kas apliecina, ka

1998.gada 1.aprīlī Senāta 1998.gada 25.marta spriedums tika

nosūtīts pusēm pa pastu. Tomēr, un pat pieņemot, ka šāds sūtījums

nekad netika veikts, valdība norāda, ka tajā laikā Senātam nebija

tieši uzlikts pienākums nosūtīt savus lēmumus. Saskaņā ar

iepriekš spēkā esošā Civilprocesa kodeksa 341.1.panta piekto daļu

Senātam bija "[jā]paziņo [datums], kurā puses varēs saņemt

motivētu spriedumu". Citiem vārdiem, sākot ar iepriekš minēto

datumu, puses varēja piekļūt sprieduma pilnam tekstam, kas

atradās kasācijas instances tiesas kancelejā, un tur saņemot

kopijas. Papildus šajā lietā no augstāk minētās "izziņas" izriet,

ka 1998.gada 1.aprīlī apstrīdētā sprieduma teksts bija jau

pieejams Augstākās tiesas kancelejā.

Valdība atzīst, ka šī paša kodeksa