14. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
1. Izņemot šīs konvencijas 10.pantā minēto piespiedu vai obligāto darbu, visu veidu piespiedu vai obligātais darbs ir apmaksājams skaidrā naudā pēc likmēm, kas nav mazākas kā tās, kas ir noteiktas par līdzīga veida darbu vai nu apgabalā, kurā darbaspēks ir nodarbināts, vai nu apgabalā, no kura darbaspēks ir pieņemts darbā, jebkurā gadījumā var noteikt arī augstāku samaksu.
2. Gadījumā, ja darbu izmanto dzimtu vadītāji, kas izpilda savas administratīvās funkcijas, darba samaksas izmaksa saskaņā ar iepriekšējā punkta noteikumiem ir jāievieš cik ātri vien iespējams.
3. Darba samaksa ir jāizmaksā katram darbiniekam individuāli, nevis viņa dzimtas vadītājam vai kādai citai valdībai.
4. Aprēķinot darba samaksu, dienas, kas pavadītas braukšanai uz un no darba vietas tiek uzskatītas par darba dienām.
5. Šis pants neaizliedz izsniegt parastās produktu devas, kas tiek dotas kā daļa no algas un ir vismaz līdzvērtīgas vērtībā naudas maksājumam, kuru tās simbolizē, bet ieturējumus no algas nedrīkst izdarīt kā nodokļu maksājumus vai par darbinieku apgādāšanu ar pārtiku, apģērbu vai mājvietu, lai nodrošinātu viņam darba veikšanas apstākļus un darbarīkus.