15. pants

1. Jebkuri likumi vai noteikumi attiecībā uz atlīdzību darbiniekam par nelaimes gadījumiem vai slimību, kas radusies darba dēļ, un kas nodrošina kompensācijas miruša vai darbaspējas zaudējuša darbinieka apgādājamajiem, kas ir vai būs spēkā attiecīgajā teritorijā, ir jābūt vienlīdz piemērojamiem gan uz personām, kas veic piespiedu vai obligāto darbu, gan brīvprātīgajiem darbiniekiem.

2. Jebkurā gadījumā valdībai, kas nodarbina darbinieku piespiedu vai obligātajā darbā, ir pienākums nodrošināt ikvienam darbiniekam iztikas līdzekļus, kas nelaimes gadījuma vai slimības, kas radusies darba dēļ, rezultātā, ir pilnībā vai daļēji zaudējis spējas apgādāt sevi, kā arī veikt pasākumus, lai nodrošinātu personu, kas faktiski atkarīgas no darbinieka, uzturēšanu darbinieka darbnespējas vai nāves, kas radusies viņa darba dēļ, gadījumā.