7. pants

Robežlīgums ir

starptautisks līgums, kura noslēgšanas, spēkā stāšanās un

denonsēšanas kārtību noteic starptautisko tiesību normas, kas

pamatā ir atspoguļotas 1969. gada 23. maija Vīnes

konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām (turpmāk - Vīnes

konvencija).

Vīnes konvencija noteic līguma

puses tiesības vienpusēji denonsēt spēkā esošus starptautiskos

līgumus un izstāties no tiem.

Saskaņā ar Vīnes konvencijas

54. pantu līguma darbību var pārtraukt vai no tā var

izstāties, ievērojot pašā līgumā noteikto procedūru vai ar visu

līguma pušu piekrišanu. Robežlīgums neparedz līguma pušu

vienpusējas tiesības denonsēt līgumu vai izstāties no tā.

Vīnes konvencijas 56. panta

pirmā daļa noteic: ja līgums neietver noteikumus par tā darbības

pārtraukšanu un neparedz denonsēšanu vai izstāšanos no tā, tad

šāds līgums nevar tikt denonsēts un no tā nevar izstāties. Vīnes

konvencijas 56. panta pir majā daļā minēti tikai divi

gadījumi, kad šāds līgums var tikt vienpusēji denonsēts: ja ir

secināms, ka līguma dalībnieki vēlējušies pieļaut denonsēšanas

vai izstāšanās iespēju, vai arī ja šādas tiesības var izsecināt

no paša līguma rakstura.

Vīnes konvencijas komentārā, ko

sagatavojusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tiesību

komisija, norādīts, ka dažu starptautisko līgumu raksturs izslēdz

iespēju, ka tos noslēgušās valstis pēc tam varētu vienpusēji šos

līgumus denonsēt vai izstāties no tiem. Kā šādus līgumus

Starp tautisko tiesību komisija minējusi miera līgumus un

līgumus, kas noteic valstu robežas (ILC Draft Articles on the

Law of Treaties with commentaries // Yearbook of the

International Law Commission, 1966, Vol. II, p. 250;

http://untreaty.un.org/ilc/texts/instruments/english/commentaries/1_1_1966.pdf).

Līgums par

valstu robežām uzskatāms par tādu līgumu, attiecībā uz kuru nav

pieļaujama līguma pušu vienpusēja rīcība, kuras mērķis ir

pārtraukt saistības, ko šis līgums uzliek.