7. pants

Plānojuma Paskaidrojuma rakstā pamatota tā atbilstība

Preiļu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijai no 2022.

gadam6 (turpmāk - IAS). Padziļināti izvērtējot

Plānojuma atbilstību IAS, konstatēju:

IAS, kā arī hierarhiski augstāks attīstības plānošanas

dokuments Latgales stratēģija 2030 skaidri atbalsta

atjaunīgās enerģijas (AER) ražošanu kā nozīmīgu attīstības

virzienu, uzsverot AER lomu klimatneitralitātes sasniegšanā,

ilgtspējīgā resursu izmantošanā7, tai skaitā, reģiona

pētniecības un uzņēmējdarbības potenciāla stiprināšanā, definējot

zaļo enerģiju kā vienu no reģiona attīstības

pīlāriem.8 Abos stratēģiskajos dokumentos zaļā

enerģija ir atzīta par vienu no reģiona attīstības pīlāriem, ar

kuru rēķinās gan zinātnes, gan uzņēmējdarbības attīstībā.

Pretēji valsts un plānošanas reģiona zaļās enerģijas

atbalstam, Pašvaldības IAS 3. nodaļā "Telpiskās

attīstības perspektīva" vienlaikus norādīts, ka Preiļu

novads ilgtermiņa perspektīvā neatbalsta VES būvniecību apdzīvoto

vietu tuvumā un ainavas negatīvu ietekmēšanu.9

Savukārt no Paskaidrojuma rakstā publicētās kartes10

konstatējams, ka VES aizliegums, summējot 800 m buferzonu

dzīvojamām un publiskām ēkām, īpaši aizsargājamās dabas

teritorijas, ainaviski vērtīgās teritorijas (TIN5) un teritoriju,

kurā aizliegta VES, kuru jauda ir 20 kW un vairāk, būvniecība

(TIN12) aptver aptuveni 85-90 % no novada kopējās teritorijas un

pēc būtības būtu raksturojams kā teju vispārējs šādas

uzņēmējdarbības aizliegums.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk - Satversmes

tiesa) ir atzinusi, ka, nosakot komercdarbības ierobežojumus, ir

jānodrošina, no vienas puses, Latvijas Republikas Satversmes

(turpmāk - Satversme) 105. pantā un citās Satversmes normās

komersantiem garantēto pamattiesību ievērošana un, no otras

puses, personu tiesību aizsardzība.11

Ministrija norāda, ka atbilstoši Teritorijas attīstības

plānošanas likuma 20. pantam, kas noteic pašvaldības teritorijas

attīstības plānošanas dokumentu hierarhiju, teritorijas

plānojumam ir jāatbilst ilgtspējīgas attīstības stratēģijai.

Satversmes tiesas judikatūrā atzīts, ka teritorijas plānošana

ir viens no valsts vides politikas mērķu sasniegšanas

līdzekļiem,12 kā rezultātā tiek noteikti gan visas

valsts, gan atsevišķas teritorijas ilgtspējīgas attīstības

virzieni un prasības.13 Vēja enerģijas izmantošanas

attīstība ir vērsta uz Satversmes 115. pantā noteikto valsts

pienākumu izpildi vides uzlabošanas jomā,14 attiecīgi

mērķus un uzdevumus, ko mūsdienu sabiedrībai izvirza vides

tiesības, var sasniegt, vienīgi cieši sadarbojoties valstij,

pašvaldībām, kā arī nevalstiskajām organizācijām un privātajam

sektoram. Satversmes 115. pantā lietotais termins

"valsts" nav interpretējams šauri, bet ar to saprotamas

arī pašvaldības un citas atvasinātās publisko tiesību juridiskās

personas, kurām kopīgi ar valsts pārvaldes iestādēm ir pienākums

aizsargāt ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, rūpējoties par

tās saglabāšanu un uzlabošanu.15 Tādējādi, izstrādājot

pašvaldības teritorijas plānojumu, pašvaldībai ir pienākums ņemt

vērā arī valsts politikas plānošanas dokumentus, tai skaitā -

valsts politikas plānošanas dokumentus vides aizsardzības un AER

jomā.

No valsts ilgtspējas attīstības plānošanas dokumentiem un

tiesu atziņām izriet, ka pašvaldības plānošanas dokumenti nevar

būt pretrunā tai skaitā ar valsts politikas plānošanas

dokumentiem un starptautiskām saistībām, kuras Latvija apņēmusies

izpildīt. Tā kā valsts izvirzījusi mērķi nodrošināt enerģētisko

neatkarību, enerģētikas politiku pārorientējot uz AER, tad

pašvaldību IAS ir jāparedz mērķi un uzdevumi šī kopīgā mērķa

sasniegšanai. Izstrādājot plānošanas dokumentus, jāapsver vides

aizsardzības un AER jomas jautājumi pēc iespējas līdzsvarojot

dažādas intereses.

Ņemot vērā minēto, jo plašāka ir aizlieguma teritorija un

ietekmētās īpašumtiesības, jo augstāks ir pienākums ilgtermiņa

teritorijas attīstības plānošanas dokumentā (šajā gadījumā -

Plānojumā) sniegt pierādāmu un pārbaudāmu pamatojumu (datos,

faktos vai pētījumos balstīts), kā šāds risinājums vienlaikus

ļauj īstenot IAS deklarēto saimniecisko darbību, tai skaitā AER

ražošanas attīstību, kas ir valsts interesēs. Augstākā tiesa

atzinusi, ka katrs ierobežojums ir jāpārbauda atsevišķi, vai tas

ir piemērots, lai nodrošinātu mērķa vai mērķu īstenošanu, un vai

tas nepārsniedz to, kas nepieciešams to

sasniegšanai.16