Par priekšlikumiem likumprojekta "Latviešu vēsturisko zemju likums" otrajam lasījumam

6. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-06-24

XXXIII

Aicinu atbalstīt iesniegto priekšlikumu, kas detalizē

likumprojekta 6. panta pirmajā daļā paredzēto pašvaldību

pienākuma apjomu, tostarp ietverot norādi arī uz nepieciešamo

finansiālo atbalstu (sk. likumprojekta tabulas otrajam

lasījumam 37. priekšlikumu, kuru iesniegusi deputātu

grupa).

Tāpat uzskatu par svarīgu šajā likumprojekta pantā konceptuāli

regulēt jautājumus par latgaliešu rakstu valodas un lībiešu

valodas lietojumu (sk. likumprojekta tabulas otrajam

lasījumam 40. un 42. priekšlikumu, kurus iesniegušas

deputātes Inese Voika un Marija Golubeva un deputātu

grupa).

Te gan būtu pievēršama rūpīga uzmanība labākiem un precīzākiem

normu formulējumiem (piemēram, neesmu pārliecināts par iespējām

jau šobrīd nodrošināt obligātu latgaliešu rakstu valodas apguvi

Latgales skolās, kā arī pieļaujamību noteikt latgaliešu rakstu

valodas obligātu lietojumu pašvaldības pasākumos un ikdienas

darbos, tāpat būtu paredzams pienākums līdzās norādēm latgaliešu

rakstu valodā un lībiešu valodā nodrošināt atbilstīgas norādes

latviešu valodā).

Neiebilstu Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumam (sk.

likumprojekta tabulas otrajam lasījumam 39. priekšlikumu,

kuru iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs).

XXXIV

Esmu jau iepriekš norādījis uz nepieciešamību koriģēt

likumprojekta 4. panta formulējumus (sk. iepriekš XXVIII

sadaļu).

Veicot šo korekciju, nebūtu nepieciešams attiecīgos jautājumus

risināt šajā pantā (sk. likumprojekta tabulas otrajam

lasījumam 38. un 43. priekšlikumu, kurus iesniegusi deputātu

grupa).

Pēc mana ieskata, šobrīd nebūtu lietderīgi paredzēt pašvaldību

pienākumu speciāli atbalstīt citu latviešu vēsturisko zemju un

citu kultūrtelpu piederīgos.

XXXV

Viens no šā likumprojekta pamatprincipiem prasa neuzņemt

likumprojektā regulējumus, kas varētu latviešu vēsturiskās zemes

pārveidot par kādām atsevišķām pārvaldības formām, kas konkurētu

ar pašvaldībām un plānošanas reģioniem (nākotnē -

administratīvajiem reģioniem). Tāpat ir ļoti svarīgi arī

respektēt likumprojektā ietvertos horizontālās un koordinējošās

politikas instrumentus likumprojekta mērķu sasniegšanai (sk.

iepriekš VIII un IX sadaļu).

Šajā kontekstā principiāli nevaru piekrist deputāta Viktora

Valaiņa priekšlikumiem veidot katras atsevišķas latviešu

vēsturiskās zemes padomi (sk. likumprojekta tabulas

otrajam lasījumam 44., 64. - 71., 79. priekšlikumu, kurus

iesniedzis deputāts Viktors Valainis). Šāds modelis ir

nesavienojamā pretrunā ar likumprojekta mērķi un plānu.

Tāpat neredzu principiālu nepieciešamību skart jautājumu par

valstspilsētu pašvaldības pienākumiem, kas nav šā likumprojekta

jautājums (sk. likumprojekta tabulas otrajam lasījumam

41. priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Viktors

Valainis).

J Likumprojekta