10. pants

Lietā ir apstrīdēta vairāku tiesību normu

atbilstība Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā

ietvertajām tiesībām uz vārda brīvību, tāpēc nosakāma efektīvākā

pieeja apstrīdēto tiesību normu atbilstības vērtēšanai.

Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 panta

pirmā daļa nosaka vispārīgu regulējumu, kas attiecas uz jebkuru

vēlēšanu priekšvēlēšanu aģitācijas periodu, proti, pirms Saeimas,

Eiropas Parlamenta un pašvaldību domju vēlēšanām apmaksāta

priekšvēlēšanu aģitācija, kas ietver arī apmaksātus

priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus, veicama valsts valodā, arī

latgaliešu rakstu valodā un lībiešu valodā. Savukārt šā panta

otrajā daļā likumdevējs ir paredzējis izņēmumu attiecībā uz

Eiropas Parlamenta un pašvaldību domju vēlēšanām, kad pieļaujama

aģitācijas satura tulkošana Eiropas Savienības oficiālajās

valodās. Kā norādīts likumprojekta anotācijā

(sk. likumprojekta Nr. 93/Lp14 "Grozījumi

Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā" anotāciju. Pieejama:

saeima.lv) un Saeimas atbildes rakstā, Priekšvēlēšanu

aģitācijas likuma 5.1 panta pirmā un otrā daļa

(turpmāk - apstrīdētās normas) tiecas stiprināt valsts valodas

pozīcijas visās sabiedrības dzīves jomās un novērst paralēlu

valodu saziņu, kas var šķelt sabiedrību. Minētie mērķi ir

attiecināmi uz priekšvēlēšanu aģitācijas periodu pirms jebkurām

vēlēšanām. Tādējādi no minētā regulējuma struktūras un tā

pieņemšanas mērķiem secināms, ka apstrīdētās normas veido vienotu

tiesisko regulējumu, kas vispārīgi nosaka valsts valodas

lietojumu priekšvēlēšanu aģitācijas materiālos un priekšvēlēšanu

aģitācijā pirms jebkurām vēlēšanām.

Pieteikuma iesniedzēja konstitucionālo sūdzību ir iesniegusi

priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Eiropas Parlamenta

vēlēšanām. No pieteikuma izriet, ka Pieteikuma iesniedzēja

iebilst pret valodu lietojuma regulējumu priekšvēlēšanu

aģitācijas periodā pirms jebkurām vēlēšanām. Arī Saeima ir

sniegusi atbildes rakstu un pieaicinātās personas ir sniegušas

viedokļus par valodu lietojumu priekšvēlēšanu aģitācijas periodā

pirms jebkurām vēlēšanām. Ņemot vērā minēto, kā arī Satversmes

tiesas uzdevumu pēc iespējas efektīvāk novērst regulējumu, kas

neatbilst Latvijas Republikas Satversmei vai citām augstāka

juridiska spēka tiesību normām, Satversmes tiesa vērtēs

apstrīdēto normu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei

attiecībā uz jebkurām vēlēšanām.

Latvijas Republikas Satversmes 100. panta pirmais teikums

nosaka personas tiesības uz vārda brīvību, savukārt otrais

teikums - cenzūras aizliegumu. Izskatāmajā lietā cenzūras

jautājumi netiek skarti.

Līdz ar to Satversmes tiesa vērtēs

apstrīdēto normu kā vienota tiesiskā regulējuma atbilstību

Latvijas Republikas Satversmes 100. panta pirmajam

teikumam.