11. pants

Latvijas Republikas Satversmes 100. panta

pirmais teikums nosaka: "Ikvienam ir tiesības uz vārda

brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt

informāciju, paust savus uzskatus."

Vārda brīvība ir demokrātiskas valsts vērtība, kas nodrošina

sabiedrības dalību politiskajos procesos un ir cieši saistīta ar

tiesībām piedalīties brīvās vēlēšanās. Tiesību uz vārda brīvību

tvērumā iekļaujas arī priekšvēlēšanu aģitācija

(sal.: Satversmes tiesas 2010. gada

22. februāra sprieduma lietā Nr. 2009-45-01 6. un

9. punktu un 2022. gada 27. maija lēmuma par

tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2021-34-01

17. punkts).

Lai noskaidrotu Latvijas Republikas Satversmē iekļauto cilvēka

pamattiesību saturu, jāņem vērā arī Latvijas starptautiskās

saistības cilvēktiesību jomā. Kā atzinusi Eiropas Cilvēktiesību

tiesa, politiskās partijas bauda Eiropas Cilvēka tiesību un

pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantā ietverto

tiesību uz vārda brīvību aizsardzību (sk. Eiropas

Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2003. gada

13. februāra sprieduma lietā "Refah Partisi (the

Welfare Party) and Others v. Turkey", pieteikums

Nr. 41340/98 u. c., 89. punktu). Eiropas

Cilvēktiesību tiesa arī atzinusi, ka tiesības uz vārda brīvību

aptver brīvību saņemt un izplatīt informāciju un idejas jebkurā

valodā, kas ļauj piedalīties visu veidu kultūras, politiskās un

sociālās informācijas un ideju publiskā apmaiņā. Tādējādi šādā

kontekstā valoda kā izteiksmes līdzeklis bauda tiesību uz vārda

brīvību aizsardzību (sk. Eiropas Cilvēktiesību

tiesas 2023. gada 2. maija sprieduma lietā

"Mestan v. Bulgaria", pieteikums

Nr. 24108/15, 57. punktu).

Politiskās partijas, izvietojot priekšvēlēšanu aģitācijas

materiālus un veicot priekšvēlēšanu aģitāciju, īsteno tiesības uz

vārda brīvību, un priekšvēlēšanu aģitācijā lietotā valoda kā

izteiksmes līdzeklis iekļaujas Latvijas Republikas Satversmes

100. panta pirmā teikuma tvērumā.

Pieteikuma iesniedzēja ir politiskā partija, kas piedalījusies

Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību domju vēlēšanās. Tā

piedalījās arī Eiropas Parlamenta 2024. gada 8. jūnija

vēlēšanās, uz kurām pirmoreiz tika attiecinātas apstrīdētās

normas, un veica priekšvēlēšanu aģitāciju pirms šīm vēlēšanām.

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka ievērojama daļa tās vēlētāju ir

krievu valodā runājoši sabiedrības locekļi un tāpēc pirms

apstrīdēto normu spēkā stāšanās tā izplatījusi priekšvēlēšanu

aģitācijas materiālus un veikusi priekšvēlēšanu aģitāciju

latviešu un krievu valodā. Apstrīdētās normas liedz izplatīt

priekšvēlēšanu materiālus un veikt apmaksātu priekšvēlēšanu

aģitāciju krievu valodā un citās svešvalodās, kas nav Eiropas

Savienības oficiālās valodas.

Līdz ar to apstrīdētās normas

ierobežo Pieteikuma iesniedzējas tiesības uz vārda brīvību.