16. pants

Vērtējot pamattiesību ierobežojuma atbilstību

leģitīmajiem mērķiem, jāpārliecinās arī par to, vai nelabvēlīgās

sekas, kas personai rodas tās pamattiesību ierobežojuma

rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst

sabiedrība kopumā.

Izskatāmajā lietā Satversmes tiesai jāpārbauda, vai ar

apstrīdētajām normām ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp

ierobežojumu politiskās partijas tiesību uz vārda brīvību

īstenošanai, veicot apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju

svešvalodā, un sabiedrības drošības un demokrātiskas valsts

iekārtas aizsardzības interesēm.

16.1. Vārda brīvība ir būtisks brīvu vēlēšanu

īstenošanas priekšnoteikums. Lai vēlētājs varētu paust savu

gribu, izvēloties likumdevēju, ir svarīgi priekšvēlēšanu laikā

nodrošināt brīvu viedokļu un informācijas apriti

(sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1998. gada

19. februāra sprieduma lietā "Bowman v. the

United Kingdom", pieteikums Nr. 24839/94,

42. punktu). Politiskās partijas ir plurālistiskas

sabiedrības pamats un būtisks demokrātiskas valsts iekārtas

pastāvēšanas priekšnoteikums, kas veido saikni starp sabiedrību

un valsts varu un nodrošina organizētu sabiedrības līdzdalību

politiskajos procesos (sk. Satversmes tiesas

2023. gada 18. oktobra sprieduma lietā

Nr. 2022-33-01 11. punktu). Tādēļ tiesības uz vārda

brīvību, it sevišķi priekšvēlēšanu periodā, politiskajām partijām

ir īpaši svarīgas (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas

2009. gada 24. februāra sprieduma lietā

"Długołęcki v. Poland", pieteikums Nr. 23806/03,

40. punktu un 2011. gada 1. februāra sprieduma

lietā "Faruk Temel v. Turkey", pieteikums

Nr. 16853/05, 55. punktu).

Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka lietās, kas skar

tiesību uz vārda brīvību ierobežojumu vēlēšanu vai priekšvēlēšanu

kontekstā, valstu rīcības brīvība ir šaurāka

(sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2023. gada

2. maija spriedumu lietā "Mestan v.

Bulgaria", pieteikums Nr. 24108/15). Taču, vērtējot

vēlēšanu tiesību ierobežojumu Latvijā šā brīža ģeopolitiskajā

situācijā, Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina, ka aizvien

pieaugošo valsts drošības, teritorijas integritātes un

demokrātiskas valsts iekārtas apdraudējumu dēļ Latvijas valstij

pašlaik ir nepieciešama vēl plašāka rīcības brīvība nekā pirms 20

gadiem (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2024. gada

25. jūlija sprieduma lietā "Ždanoka v. Latvia

(No. 2)", pieteikums Nr. 42221/18,

56. punktu).

Gadu gaitā Krievijas mērķis vienmēr bijis panākt tās politikai

labvēlīgas valdības izveidi Latvijā, tāpēc vēlēšanu jautājumi

Latvijā ir vērtējami kontekstā ar Krievijas informatīvās ietekmes

pasākumiem (sk.: Russia's Information Influence

Operations in the Nordic-Baltic Region. Riga: NATO

Strategic Communications Centre of Excellence, 2024, p. 81.

Pieejams: stratcomcoe.org). Informatīvās ietekmes pasākumi

tiek vērsti uz Latvijā notiekošajiem vēlēšanu procesiem, lai

krievu valodā runājošos iedzīvotājus atšķeltu no pārējās

sabiedrības un grautu Latvijas politisko stabilitāti

(sk.: Backes O., Swab A. Cognitive Warfare: The

Russian Threat to Election Integrity in the Baltic States.

Cambridge: Belfer Center for Science and International

Affairs. Harvard Kennedy School, 2019). Priekšvēlēšanu

aģitācijas periodā, proti, laika posmā no 120. dienas pirms

vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai, notiek intensīva komunikācija

starp politisko partiju izvirzītajiem kandidātiem un vēlētājiem,

kuri apsver to, kurus kandidātus atbalstīt. Tādēļ ir būtiski, lai

šo komunikāciju un izvēli nekropļotu Krievijas informatīvās

ietekmes pasākumi un tādējādi Krievijas politiskās intereses

netiktu nostiprinātas Latvijas vai Eiropas Savienības likumdevēja

institūcijā vai vietējā pašpārvaldē.

Vēlētāja brīvas gribas veidošanās it sevišķi ir apdraudēta

pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. Krievijas pilna mēroga

iebrukums Ukrainā radījis pastiprinātus drošības riskus visā

Eiropā un it sevišķi Krievijas kaimiņvalstīs

(sk.: Bērziņš J., Bērziņa I.,

Rostoks T. Contemporary Challenges to European

Security: Neoliberalism, Democratic Backsliding, and Alliance

Cohesion. Riga: National Defence Academy of Latvia. Centre for

Security and Strategic Research, 2024, pp. 9-10. Pieejams:

naa.mil.lv). Nacionālās drošības koncepcijā 2023 norādīts, ka

Krievija kara ietekmē ir radikalizējusies un tās mērķu

sasniegšanai NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīs svarīgi ir

hibrīdā kara instrumenti, tostarp mērķtiecīga informatīvās telpas

manipulācija. Krievijas informatīvās ietekmes pasākumi Latvijā

kļuvuši biežāki un agresīvāki (sk. Satversmes

aizsardzības biroja 2023. gada darbības pārskatu. Pieejams:

sab.gov.lv). Eiropas Parlaments ir atzinis, ka Krievija

izvērš arvien plašāku uz vēstures pārskatīšanu vērstu

dezinformācijas kampaņu, lai noliegtu Ukrainas valstiskumu un

pastāvēšanu un pamatotu savas pretenzijas uz ekskluzīvām ietekmes

sfērām. Krievija ar šādu vēstures pārskatīšanu apdraud

demokrātiskās vērtības un mieru Eiropā un rada īpašus draudus

Polijai un Baltijas valstīm un to suverenitātei

(sk. Eiropas Parlamenta 2025. gada 23. janvāra

rezolūciju par Krievijas īstenoto dezinformāciju un vēstures

falsificēšanu, lai attaisnotu savu agresijas karu pret Ukrainu

(2024/2988(RSP)). Pieejama: europarl.europa.eu).

Tādējādi apstrīdētās normas nav vērstas pret plurālismu

priekšvēlēšanu periodā. Tās ir vērstas uz Krievijas informatīvās

ietekmes pasākumu iedarbības mazināšanu. Krievijas informatīvās

ietekmes pasākumu izvērsums Latvijas informatīvajā telpā un

arvien lielākie drošības riski rada nepieciešamību pašreizējā

ģeopolitiskajā situācijā ierobežot svešvalodu lietojumu

priekšvēlēšanu aģitācijā. Tādā veidā tiek aizsargāta ne vien

Latvijas sabiedrības drošība un demokrātiskā valsts iekārta, bet

arī visas Eiropas drošība un demokrātija.

16.2. Vērtējot valodu lietojuma priekšvēlēšanu

aģitācijā ierobežojumu samērīgumu, būtisks ir šo ierobežojumu

apmērs, proti, tas, vai priekšvēlēšanu aģitācija svešvalodās nav

aizliegta pilnībā (sk. Eiropas Cilvēktiesību

tiesas 2013. gada 22. janvāra spriedumu lietā

"Şükran Aydın and Others v. Turkey", pieteikums

Nr. 49197/06 u. c., un 2023. gada 2. maija

spriedumu lietā "Mestan v. Bulgaria", pieteikums

Nr. 24108/15).

Apstrīdētās normas attiecas uz apmaksātu priekšvēlēšanu

aģitāciju. Tātad neapmaksāta aģitācija, piemēram, individuālā

komunikācija ar vēlētājiem un sociālajos tīklos, kā arī debates

var notikt jebkurā valodā (sk. Saeimas

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2023. gada

16. maija sēdes audioierakstu. Pieejams: saeima.lv; sk. arī

Saeimas atbildes rakstu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas

biroja un Valsts drošības dienesta viedokļus). Jāņem vērā arī

tas, ka apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums

attiecas uz ierobežotu laika periodu. Tas nozīmē, ka citā laikā

politisko partiju tiesības lietot svešvalodas, kas nav Eiropas

Savienības oficiālās valodas, nav ierobežotas.

Tādējādi apstrīdētās normas neparedz pilnīgu aizliegumu

politisko partiju komunikācijā ar vēlētājiem priekšvēlēšanu

aģitācijas periodā un ārpus šā perioda lietot svešvalodas, kas

nav Eiropas Savienības oficiālās valodas.

16.3. Pieteikuma iesniedzēja apgalvo, ka

apstrīdētās normas samazinās vēlētāju dalību vēlēšanās.

Apstrīdētās normas mazinot vēlētāju interesi par vēlēšanām un

iesaisti tajās, jo politisko partiju izvirzīto kandidātu iespējas

nodot informāciju vēlētājiem svešvalodā ir ierobežotas.

Pirmās vēlēšanas, kuru laikā, arī priekšvēlēšanu aģitācijas

periodā, jau bija spēkā apstrīdētās normas, bija 2024. gadā

notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Tajās vēlētāju aktivitāte

salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir pieaugusi:

2024. gadā tā bija 33,82 %, 2019. gadā -

33,53 %, 2014. gadā - 30,24 %

(sk.: Vēlētāju aktivitāte katrā valstī. Pieejams:

results.elections.europa.eu). Tādēļ no datiem par vēlētāju

aktivitāti nav secināms, ka apstrīdētajās normās apmaksātajai

priekšvēlēšanu aģitācijai noteiktie svešvalodu lietojuma

ierobežojumi mazinātu vēlētāju dalību vēlēšanās.

Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs,

pieņemot apstrīdētās normas, ir līdzsvarojis sabiedrības drošības

un demokrātiskas valsts iekārtas intereses, kuru aizsardzībai

pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir būtisks valsts valodas,

arī latgaliešu rakstu valodas un lībiešu valodas, lietojuma

regulējums, un politisko partiju tiesības uz vārda brīvību

apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā. Labums, ko sabiedrība iegūst

no tā, ka apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija veicama valsts

valodā, arī latgaliešu rakstu valodā un lībiešu valodā, ir

lielāks nekā nelabvēlīgās sekas, kas politiskajai partijai rodas

tās pamattiesību ierobežojuma rezultātā.

Tātad apstrīdētajās normās

ietvertais pamattiesību ierobežojums ir samērīgs un apstrīdētās

normas atbilst Latvijas Republikas Satversmes 100. panta

pirmajam teikumam.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

daļas 6. punktu un 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda: