15. pants

Vērtējot to, vai izraudzītie līdzekļi ir

nepieciešami leģitīmo mērķu sasniegšanai, Satversmes tiesa

pārbauda, vai šos mērķus nevar sasniegt ar citiem, indivīda

tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kuri būtu tikpat

iedarbīgi.

Pieteikuma iesniedzēja norāda divus tās pamattiesības mazāk

ierobežojošus līdzekļus, ar kuriem varētu sasniegt leģitīmos

mērķus. Savukārt Saeima uzskata, ka šie alternatīvie līdzekļi

nesasniegtu leģitīmos mērķus tādā pašā kvalitātē.

15.1. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā, efektīvāk

uzturēt demokrātisku diskursu valsts valodā varētu ar

atraktīvākiem priekšvēlēšanu diskusiju rīkiem, nevis valodu

lietojuma ierobežojumiem. Saeima norāda, ka šī alternatīva

nemazinātu nacionālās drošības riskus, jo pieļautu to, ka

apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā tiek lietota tāda valoda kā,

piemēram, krievu valoda, kurai pašreizējā ģeopolitiskajā

situācijā ir īpaša loma dezinformācijas un propagandas

izplatīšanā.

Valstij ir tiesības regulēt valodu lietojumu aģitācijā un, ja

nepieciešams, noteikt samērīgus ierobežojumus

(sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2013. gada

22. janvāra sprieduma lietā "Şükran Aydın and

Others v. Turkey", pieteikums Nr. 49197/06 u. c.,

55. punktu un 2023. gada 2. maija sprieduma lietā

"Mestan v. Bulgaria", pieteikums Nr. 24108/15,

60. punktu). Ja likumdevējs ir nolēmis regulēt valodu

lietojumu priekšvēlēšanu aģitācijā, lai aizsargātu sabiedrības

drošību un demokrātisko valsts iekārtu, tad par alternatīvu

līdzekli nevar atzīt šā jautājuma neregulēšanu.

15.2. Pieteikumā norādīts, ka pamattiesības mazāk

ierobežojošs līdzeklis būtu arī iespēja veikt apmaksātu

priekšvēlēšanu aģitāciju jebkurā valodā, nodrošinot tulkojumu

valsts valodā.

Likumdevējs jau ir noteicis, ka noteiktos gadījumos un kārtībā

apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā var tikt lietotas svešvalodas.

Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 panta otrā

daļa paredz, ka apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija pirms

pašvaldību domju un Eiropas Parlamenta vēlēšanām var notikt

valsts valodā ar tulkojumu Eiropas Savienības oficiālajās

valodās. Savukārt Pieteikuma iesniedzējas norādītā alternatīva

pēc būtības ir vērsta uz šā izņēmuma attiecināšanu uz jebkurām

vēlēšanām un arī uz tādām svešvalodām, kas nav Eiropas Savienības

oficiālās valodas.

Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajā daļā

ietvertas Latvijas pilsoņa tiesības piedalīties valsts darbībā.

Tas, ka šīs tiesības noteiktas tikai Latvijas pilsoņiem,

atspoguļo tautas suverenitātes principu

(sk.: Kusiņš G. 101. panta komentārs.

Grām.: Balodis R. (zin. red.) Latvijas

Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka

pamattiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011,

383. lpp.). Savukārt Latvijas Republikas Satversmes

101. panta otrā daļa, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums un

Pašvaldības domes vēlēšanu likums nodrošina Latvijas

konstitucionālās sistēmas saderību ar Eiropas Savienības

tiesībām, proti, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 39. un

40. pantu, kas Eiropas Savienības pilsoņiem garantē tiesības

balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta un pašvaldību domju

vēlēšanās. Tādējādi Eiropas Parlamenta un pašvaldību domju

vēlēšanās, pretstatā Saeimas vēlēšanām, piedalās ne tikai

Latvijas pilsoņi, bet arī Eiropas Savienības pilsoņi.

Apstrīdētajās normās noteiktais valodu lietojums

priekšvēlēšanu aģitācijā ir saistīts ar to, kādas personas ir

tiesīgas balsot un kandidēt vēlēšanās, - Saeimas vēlēšanās

piedalās tikai Latvijas pilsoņi un apmaksāta priekšvēlēšanu

aģitācija veicama valsts valodā, savukārt Eiropas Parlamenta un

pašvaldību domju vēlēšanās piedalās arī Eiropas Savienības

pilsoņi un valsts valodā veiktās aģitācijas saturs var tikt

tulkots Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Latvija ir

piederīga Eiropas kultūrtelpai, kurā Latvijas identitāti veido

latviešu valoda, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām

valodām (sk. Satversmes tiesas 2023. gada

9. februāra sprieduma lietā Nr. 2020-33-01

30. punktu). Tādējādi apstrīdētās normas nodrošina, ka

apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija notiek vienotā, valsts valodā

balstītā telpā, bet vienlaikus arī respektē Eiropas Savienības

pilsoņu tiesības Eiropas Parlamenta un pašvaldību domju

vēlēšanās, paredzot iespēju aģitācijas saturu tulkot Eiropas

Savienības oficiālajās valodās.

Dažādu valodu lietojuma tiesiskais regulējums var būt

atšķirīgs arī atkarībā no konkrētās valodas ietekmes uz

sabiedrības drošību un demokrātisko valsts iekārtu. Kā jau tika

atzīts iepriekš, krievu valoda pašreizējā ģeopolitiskajā

situācijā var tikt lietota kā līdzeklis Krievijas ģeopolitisko

mērķu sasniegšanai. Krievijas "tautiešu politikas"

sekas Ukrainā liecina, ka Krievijas atbalsts krievu valodas

lietojumam apgrūtina demokrātijas funkcionēšanu un vairo drošības

riskus (sk.: Kudors A. Russia and Latvia. A Case of Sharp

Power. New York: Routledge, 2024, p. 95).

Plašāks svešvalodu lietojums apmaksātā priekšvēlēšanu

aģitācijā, proti, iespēja tulkot aģitācijas saturu arī pirms

Saeimas vēlēšanām vai tulkot svešvalodās, kas nav Eiropas

Savienības oficiālās valodas, pirms Eiropas Parlamenta un

pašvaldību domju vēlēšanām, nemazinātu Krievijas informatīvās

ietekmes pasākumu iedarbību tādā pašā kvalitātē. Ja aģitācija

vienmēr tiktu veikta gan valsts valodā, gan svešvalodā, tad

netiktu sašaurināts svešvalodu lietojums, netiktu veicināta

vienotas, valsts valodā kā sabiedrības kopējā valodā balstītas

informatīvās telpas izveide un netiktu mazinātas iespējas šķelt

sabiedrību.

Līdz ar to tāds risinājums kā tiesības apmaksātā

priekšvēlēšanu aģitācijā lietot jebkuru svešvalodu, ja tiek

nodrošināts tulkojums valsts valodā, nesasniegtu leģitīmos mērķus

tādā pašā kvalitātē.

15.3. No likumprojekta Nr. 93/Lp14

"Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā" izstrādes

materiāliem izriet, ka likumdevējs vērtējis arī citus

alternatīvos līdzekļus. Apstrīdēto normu pieņemšanas procesā

vērtēts, vai pienākums veikt priekšvēlēšanu aģitāciju valsts

valodā varētu attiekties tikai uz tādu aģitāciju, kurai izlietoti

valsts budžeta līdzekļi, vai uz noteiktu procentuālu daļu no

veiktās priekšvēlēšanu aģitācijas. Likumprojekta izstrādes

procesā secināts, ka šīs alternatīvas nesasniegtu leģitīmos

mērķus tādā pašā kvalitātē (sk. Saeimas

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2023. gada

16. maija un 7. jūnija sēžu audioierakstus. Pieejami:

saeima.lv).

Arī Satversmes tiesa secina, ka minētie alternatīvie līdzekļi

nesasniegtu pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus tādā pašā

kvalitātē. Attiecībā uz valsts budžeta finansējumu kā

ierobežojuma attiecināšanas kritēriju jāņem vērā, ka valsts

budžeta finansējumu nesaņem visas politiskās partijas

(sk. Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas

likuma 7.1 pantu). Ja pienākums apmaksātu

priekšvēlēšanu aģitāciju veikt valsts valodā būtu atkarīgs no

finansēšanas avota, tad politiskajām partijām, kuras nesaņem

valsts budžeta finansējumu un aģitācijai izmanto citus līdzekļus,

vispār nebūtu pienākuma veikt aģitāciju valsts valodā. Savukārt

tām politiskajām partijām, kuras saņem valsts budžeta

finansējumu, šāds pienākums būtu tikai tad, kad priekšvēlēšanu

aģitācijai tiktu tērēti līdzekļi no šā finansējuma. Tādējādi

svešvalodu lietojums priekšvēlēšanu aģitācijā tiktu mazāk

ierobežots un valsts valodā balstītā vienotā informatīvā telpa,

kas mazina iespējas šķelt sabiedrību un mazina Krievijas

informatīvo pasākumu ietekmi, netiktu stiprināta tādā pašā

kvalitātē. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas

sēdēs arī tika norādīts, ka šāda alternatīva neļautu nekavējoties

reaģēt uz pārkāpumiem, jo vienmēr būtu nepieciešams vispirms

noskaidrot aģitācijas finansēšanas avotu.

Tāpat jautājumā par valsts valodas un svešvalodu lietojuma

proporciju priekšvēlēšanu aģitācijā Saeimas Valsts pārvaldes un

pašvaldības komisijas sēdēs tika norādīts, ka šāda regulējuma

uzraudzība būtu apgrūtināta un prasītu nesamērīgu ieguldījumu no

valsts. Arī šāda alternatīva nevarētu tādā pašā kvalitātē

stiprināt valsts valodā balstīto vienoto informatīvo telpu, jo

svešvalodu lietojums tiktu ierobežots mazāk.

Tātad nav saudzējošāku līdzekļu, ar

kuriem pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus varētu sasniegt

vismaz tādā pašā kvalitātē.