3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto

aktu, - Saeima - uzskata, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas

likuma 5.1 pants atbilst Latvijas Republikas

Satversmes 100. pantam.

Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 pantā

ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi ir

demokrātiskas valsts iekārtas, sabiedrības drošības un citu

cilvēku tiesību aizsardzība. Valsts valodas lietojumu Latvijā

joprojām ietekmē piespiedu rusifikācijas sekas. Priekšvēlēšanu

aģitācijas likuma 5.1 pants veicina latviešu

valodas kā sabiedrības kopējās saziņas un demokrātiskās

līdzdalības valodas lietojumu, tādējādi stiprina valsts valodas

konstitucionālo lomu un mazina sabiedrības sašķeltību. Lai

mazinātu nacionālās drošības riskus, ko rada Krievijas aktīvi

izvērstie informatīvās ietekmes pasākumi, pašreizējā

ģeopolitiskajā kontekstā valsts valodas lietojuma stiprināšana ir

sevišķi būtiska.

Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 pants

nodrošina to, ka priekšvēlēšanu aģitācijas laikā diskusijas par

sabiedrībai svarīgiem jautājumiem notiek galvenokārt valsts

valodā. Lībiešu valodas lietojums priekšvēlēšanu aģitācijā nav

šķērslis vienotas informācijas telpas izveidei, jo stiprina

Latvijas identitāti. Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma

5.1 pants arī mazina ārvalstu radītos

dezinformācijas un propagandas riskus.

Leģitīmos mērķus nav iespējams sasniegt ar alternatīviem

līdzekļiem. Ja priekšvēlēšanu aģitācijas saturs tiktu veidots

svešvalodā, bet valsts valoda būtu tikai valoda, kurā šis saturs

tiek tulkots, tas liktu apšaubīt valsts valodas nozīmi. Tulkojumu

kvalitāte un precizitāte var būt ļoti atšķirīga, tie var radīt

pārpratumus un mazināt demokrātisko diskusiju integritāti. Ja

priekšvēlēšanu aģitācijas saturs vienmēr būtu pieejams

svešvalodā, tas vairs nekalpotu par pamudinājumu pilnveidot

valsts valodas zināšanas un kopumā apgrūtinātu lingvistisko

integrāciju. Tāpat, priekšvēlēšanu periodā pieļaujot, piemēram,

krievu valodas lietojumu, netiktu mazināti nacionālās drošības

riski, jo tieši šai valodai pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā

ir īpaša loma dezinformācijas un propagandas izplatīšanā.

Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 pants

neparedz pilnīgu aizliegumu priekšvēlēšanu aģitācijā lietot

mazākumtautību valodas. Šis ierobežojums neattiecas uz

neapmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju, piemēram, individuālu

komunikāciju ar vēlētājiem klātienē, kā arī uz priekšvēlēšanu

debatēm. Turklāt priekšvēlēšanu aģitācija pirms Eiropas

Parlamenta un pašvaldību domju vēlēšanām var tikt veikta arī

Eiropas Savienības oficiālajās valodās, lai ievērotu Eiropas

Savienības pilsoņu tiesības, sekmētu Eiropas Savienības oficiālo

valodu apguvi un tiektos uz Latvijas pilnvērtīgu iesaisti Eiropas

kultūrtelpā.