4. pants

Pieaicinātā persona - Valsts drošības

dienests - pievienojas Saeimas viedoklim.

Valsts drošības dienests papildus norāda, ka Krievijas

nemilitārās ietekmes pasākumos būtiska nozīme ir informatīvās

ietekmes pasākumiem, kuru mērķis ir ietekmēt Latvijas sabiedrisko

domu atbilstoši Krievijas interesēm. Šie pasākumi tiek izmantoti

arī nolūkā traucēt normālu vēlēšanu gaitu citās valstīs, un tie

ir sevišķi iedarbīgi krievu valodā runājošajā sabiedrības daļā.

Krievu valodas lietojumam šajos pasākumos ir izšķiroša nozīme.

Krievija ir instrumentalizējusi krievu valodas institūtu savu

ārpolitisko un ģeopolitisko mērķu sasniegšanai. Krievija jau

ilgstoši ir centusies nostiprināt krievu valodas pozīcijas

Latvijā un tādējādi šķelt Latvijas sabiedrību.

Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 pants

mazina iespējas destabilizēt iekšpolitisko situāciju. Latviešu

valodas lietojuma pieaugums publiskajā telpā veicina vienotas

informatīvās telpas izveidi un kavē dezinformācijas izplatīšanu

svešvalodās. Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma

5.1 pants ir vērsts uz to, lai mazinātu iespēju

šķelt Latvijas sabiedrību, daļu no tās pakļaujot svešvalodās

izplatīta priekšvēlēšanu aģitācijas satura ietekmei, kas var

novest pie nesaticības un sabiedrības polarizācijas. Sabiedrības

saliedētība ir sasniedzama, uzturot vienotu, valsts valodā

balstītu informatīvo telpu. Turklāt apstrīdētā norma neliedz

politiskajiem spēkiem komunikāciju ar mazākumtautību pārstāvjiem

svešvalodā jebkurā citā formā, kas nav apmaksāta priekšvēlēšanu

aģitācija.

Eiropas Parlamenta 2024. gada vēlēšanās politiskās

partijas aktīvi veica aģitāciju klātienē un sociālajos tīklos

mazākumtautību valodās, kas nav Eiropas Savienības oficiālās

valodas. Valsts drošības dienests nepiekrīt tam, ka apmaksātu

mazākumtautību valodās sagatavotu priekšvēlēšanu aģitācijas

materiālu neesība mazinātu sabiedrības interesi par vēlēšanām, un

norāda uz to, ka Latvijas informatīvā telpa joprojām ir

piesātināta ar saturu krievu valodā.