7. pants

Pieaicinātā persona - tiesībsargs -

uzskata, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma

5.1 pants neatbilst Latvijas Republikas

Satversmes 100. pantam.

Apstrīdētajā normā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir

vairāki leģitīmi mērķi - demokrātiskas valsts iekārtas,

sabiedrības drošības un citu cilvēku tiesību aizsardzība.

Pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu -

demokrātiskas valsts iekārtas un citu cilvēku tiesību aizsardzība

- sasniegšanai, jo publiskajā telpā paplašinās valsts valodas

lietojums. Attiecībā uz sabiedrības drošības aizsardzību

tiesībsargs norāda, ka valsts valodas stiprināšana ir būtiska

nacionālās drošības risku mazināšanai pašreizējā ģeopolitiskajā

kontekstā, bet kritiski vērtē apgalvojumu, ka apmaksāta

priekšvēlēšanu aģitācijas satura pieejamība valsts valodā var

veicināt noturību pret dezinformācijas pasākumiem. Nevar izslēgt

iespēju, ka noteikta balsstiesīgo daļa savu politisko nostāju

veidos ārpus valsts apmaksātās priekšvēlēšanu aģitācijas. Lai arī

valsts valodas prasmju stiprināšana var veicināt personu iesaisti

publiskās debatēs un pilsoniskās līdzdalības procesos, valodas

prasmes tomēr ir stiprināmas galvenokārt valsts valodā balstītas

izglītības sistēmas ietvaros.

Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu tulkojums valsts valodā

nesasniegtu leģitīmos mērķus - demokrātiskas valsts iekārtas un

sabiedrības drošības aizsardzība - līdzvērtīgā kvalitātē, jo

netiktu mazināta svešvalodā izteikta satura pieejamība un netiktu

veicināts valsts valodas lietojums. Savukārt leģitīmo mērķi -

citu cilvēku tiesību aizsardzība - šis līdzeklis sasniegtu tādā

pašā kvalitātē, jo nodrošinātu ikvienam pieeju priekšvēlēšanu

aģitācijas materiāliem valsts valodā. Tulkojuma kvalitātes riski

var tikt novērsti ar valsts īstenotu uzraudzību. Personas

pamattiesības mazāk ierobežojošs līdzeklis varētu būt arī

pienākums Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma

5.1 pantu pārskatīt atbilstoši ģeopolitisko

apstākļu izmaiņām.

Labums, ko iegūst sabiedrība no valsts valodas

konstitucionālās lomas stiprināšanas, nav samērīgs ar risku, ko

apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums rada

plurālismam. Valodas lietojums līdz ar citiem priekšvēlēšanu

aģitācijas elementiem var darboties kā simbols, ar kuru politiskā

partija apliecina savu lomu noteiktas kopienas interešu

pārstāvībā un savu piederību šai kopienai. Politisko partiju

iespēja tieši un nepastarpināti uzrunāt savus vēlētājus ir daļa

no plurālisma, kas nodrošina vēlētāju brīvas gribas veidošanos.

Ja svešvalodu lietojums neskar citu cilvēku tiesības komunikācijā

priekšvēlēšanu aģitācijas laikā lietot valsts valodu, uz to būtu

attiecināms izņēmums, kas pieļautu svešvalodas lietošanu.

Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 pants

rada augstu risku demokrātiskā plurālisma aizsardzībai. Interešu

līdzsvars tiek skaidri sasniegts gadījumos, kad priekšvēlēšanu

aģitācijas izdevumu apmaksai tiek izmantots valsts budžeta

finansējums. Tomēr Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma

5.1 panta tvērums ir plašāks un riski būtu

jāvērtē niansēti atkarībā no priekšvēlēšanu aģitācijas materiāla

veida, tā izvietošanas vai izplatīšanas veida un mērķauditorijas.

Samērīguma vērtējumā jāņem vērā arī iespējamās tiesību normu

interpretācijas atšķirības, kas var atturēt personas no tiesību

uz vārda brīvību izmantošanas.