3. pants

Programmas

struktūra

Atbilstoši programmas mērķiem un

apstiprinātajiem politikas dokumentiem profesionālās izglītības

jomā ir izveidota programmas struktūra, kuru veido trīs

apakšprogrammas:

1) profesionālās izglītības

kvalitāte;

2) profesionālās izglītības

pieejamība;

3) profesionālās izglītības

sistēmas vadība un izglītības izmaksu efektivitāte.

Lai gan apakšprogrammas ir

atšķirīgas pēc to uzdevumiem, darbības metodēm, iesaistītajām

partnerinstitūcijām un citiem rādītājiem, tās vieno ES valstīs

pieņemtās profesionālās izglītības pamatnostādnes - profesionālās

izglītības atbilstība darba tirgus prasībām, sociālās izstumtības

mazināšana un sociālo grupu ar speciālām vajadzībām iesaistīšana

darba tirgū.

Katrā apakšprogrammā attiecīgi

norādīti rīcības virzieni, sniegts īss situācijas apraksts un

identificētas problēmas, norādīti problēmu risinājumi - plānotie

rezultāti un galvenie uzdevumi apakšprogrammas rezultātu

sasniegšanai (3., 6., 11. un 14.tabula) atbilstoši piešķirtajam

(ikgadējais finansējums plānots atbilstoši 2002.gada līmenim)

finansējumam.

Uzdevumi, kuru izpildei ir

nepieciešams papildus finansējums, norādīti 15.tabulā.

II.

Apakšprogramma "Profesionālās izglītības kvalitāte"

4.

Profesionālās izglītības pedagogu tālākizglītība

Pedagogu izglītības un

tālākizglītības sistēmas pilnveide ir vērsta uz profesionālās

izglītības kvalitātes nodrošināšanu atbilstoši sabiedrības un

tautsaimniecības attīstības vajadzībām. Saskaņā ar Izglītības

likumā noteikto Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā

institūcija, kas koordinē pedagogu izglītību un

tālākizglītību.

4.1. Problēmas izklāsts

Saskaņā ar 1999.gadā pieņemto

Profesionālās izglītības likumu no 2004.gada 1.janvāra tiesības

strādāt par pedagogu profesionālās izglītības iestādē ir

personai, kurai ir:

1) atbilstoša profesionālā

izglītība (kvalifikācija) un pedagoģiskā izglītība;

2) atbilstoša profesionālā

izglītība (kvalifikācija) un kura apgūst pedagoģisko izglītību,

kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām profesionālās

izglītības iestādes pedagoga profesionālās kvalifikācijas

prasībām.

Ministru kabineta 2000.gada

3.oktobra noteikumi Nr.347 "Noteikumi par prasībām pedagogiem

nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai"

nosaka profesionālās kvalifikācijas prasības profesionālās

izglītības un profesionālās ievirzes izglītības pedagogiem un

izglītības programmas, kuras apgūstot personas iegūst tiesības

strādāt profesionālās izglītības programmās.

Profesionālās

izglītības iestāžu pedagogu skaits 2002./03.mācību gadā un

salīdzinājums ar 1999./2000.mācību gadu

Kā liecina dati, pedagogu darba

slodze ir lielāka par vienu likmi (840 stundas gadā) un vidēji ir

980 - 1030 stundas gadā jeb vidēji 25 stundas nedēļā (1,2

likmes). Audzēkņu un pedagogu proporcija tehniskajās nozarēs,

mūzikā un mākslā, kur ir daudz individuālo apmācību, ir ļoti

atšķirīgas. Piemēram, Kultūras ministrijas pakļautībā esošajās

profesionālās izglītības iestādēs 2001./2002.mācību gada sākumā

proporcija ir 1:2,3; Izglītības un zinātnes ministrijas

profesionālās izglītības iestādēs 1:11,7; Zemkopības ministrijas

profesionālās izglītības iestādēs 1:8,9. 2002./2003.mācību gadā

vidēji 1:8,2. Šādas proporcijas ir nostabilizējušās un pēdējo

divu gadu laikā nav būtiski mainījušās, un tuvāko gadu laikā

pedagogu skaita būtiskas izmaiņas nav prognozējamas.

Izglītības un zinātnes ministra

apstiprināta Profesionālās izglītības pedagogu sertificēšanas

komisija izvērtē un pieņem lēmumu par pedagoga apgūtās

profesionālās pilnveides izglītības programmas vai pašizglītības

formā apgūto pedagoģijas zināšanu un prasmju atbilstību

Profesionālās izglītības pedagogu pedagoģiskās pamatizglītības

programmas paraugam (apstiprināts ar IZM 2002.gada 3.jūnija

rīkojumu Nr.346 "Par Profesionālās izglītības pedagogu

pedagoģiskās pamatizglītības programmas paraugu"). Minētā

sertifikāta izsniegšanu reglamentē izglītības un zinātnes

ministra 2002.gada 26.jūlija rīkojumi Nr.420 "Par sertifikāta

paraugu" un rīkojums Nr.419 "Par profesionālās izglītības

pedagogu sertificēšanas nolikumu". 2002.gada 6.jūnijā ir

apstiprināts profesionālās izglītības skolotāja profesijas

standarts.

Profesionālās izglītības pedagogu

pedagoģiskās izglītības programmas galvenokārt īsteno Latvijas

Lauksaimniecības universitātē, Liepājas Pedagoģiskajā augstskolā,

Rēzeknes augstskolā, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības

augstskolā un Rīgas Tehniskajā universitātē. Tomēr augstskolu

iespējas ir ierobežotas, un tās nespēj nodrošināt likumā noteikto

prasību izpildi attiecīgajā termiņā

Pedagogu tālākizglītības

veicināšanai ir izveidots Pedagogu tālākizglītības atbalsta

fonds, kas daļēji sedz mācību maksu strādājošiem skolotājiem par

skolotāju darba specifikai atbilstošām studijām augstskolā un

tālākizglītošanos Izglītības un zinātnes ministrijas atzītos

pedagogu profesionālās meistarības kursos (gadā vidēji 260 tūkst.

latu). Pedagogu tālākizglītības atbalsta fonds ir akceptējis

mācību maksas kompensācijas saņemšanai profesionālās izglītības

pedagogu tālākizglītības programmu "Arodpedagoģija".

Saskaņā ar Izglītības likumu

katram pedagogam, saglabājot pamatalgu izglītības iestādē, kurā

pedagogs strādā pamatdarbā, ir tiesības 30 kalendārās dienas

triju gadu laikā izmantot savas izglītības un profesionālās

meistarības pilnveidei. (5134 pedagogu tālākizglītības

nodrošināšanai nepieciešams vidēji gadā 300 tūkst. latu).

4.2. Problēmas risinājumi

Rīcības virziens - pilnveidot

pedagogu tālākizglītības un darba samaksas sistēmu un sekmēt

normatīvajos aktos noteikto prasību pedagogu kvalifikācijai

izpildi.

Rezultātā:

1) pedagoģiskās izglītības

programmu saturs saskaņots ar izglītības satura reformu,

paaugstināta profesionālās izglītības kvalitāte;

2) palielināta pedagogu algas

likme, nodrošinātas Izglītības likumā noteiktās pedagogu tiesības

- izmantot apmaksātas vidēji desmit dienas gadā savas

profesionālās meistarības pilnveidei.

Galvenie

uzdevumi apakšprogrammas rezultātu sasniegšanai un to

sasniegšanas rādītāji

3.tabula

5.

Profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšana atbilstoši

darba tirgus prasībām

Profesionālās izglītības

kvalitātes nodrošināšanas prioritārie virzieni ir izglītības

satura modernizācija un izglītības kvalitātes vērtēšanas

pilnveide.

5.1. Problēmas izklāsts

5.1.1. Profesionālās izglītības

satura atbilstību darba tirgus prasībām nodrošina Profesionālās

izglītības likumā noteiktā standartu sistēma:

1) valsts profesionālās izglītības

standarts;

2) profesijas standarts.

Valsts profesionālās izglītības

standarti nosaka izglītības programmu stratēģiskos mērķus,

obligāto izglītības saturu, iegūtās izglītības vērtēšanu. Tos

nosaka Ministru kabinets (Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija

noteikumi Nr.211 "Noteikumi par valsts profesionālās vidējās

izglītības un valsts arodizglītības standartu" un Ministru

kabineta 2001.gada 20.marta noteikumi Nr.141 "Noteikumi par

valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības

standartu").

Profesijas standarts nosaka

profesionālās kvalifikācijas pamatprasības, kā arī attiecīgās

specifiskās prasības, kas nepieciešamas galveno darba uzdevumu

veikšanai attiecīgajā profesijā. To izstrādi un reģistrāciju

reglamentē Ministru kabineta 2000.gada 29.augusta noteikumi

Nr.304 "Noteikumi par profesiju standartiem" un Ministru kabineta

2002.gada 26.marta noteikumi Nr.131 "Profesiju standartu

izstrādes kārtība".

Profesiju standartu izstrādei IZM

Profesionālās izglītības centrā ir izveidota struktūrvienība,

kura organizē profesiju standartu izstrādi, ir izstrādāti 60

profesiju standarti (nepieciešamais profesiju standartu skaits ir

aptuveni 250). IZM Profesionālās izglītības centra cilvēkresursi

dod iespēju gadā organizēt 20 profesiju standartu izstrādi.

Profesionālās izglītības programmu

atbilstoši attiecīgajam valsts profesionālās izglītības

standartam un profesijas standartam un Latvijas Republikas

Izglītības klasifikācijai (apstiprināta ar IZM 1999.gada

16.decembra rīkojumu Nr.703) izstrādā izglītības iestāde un

noteiktajā kārtībā iesniedz IZM licencēšanai (Ministru kabineta

2002.gada 3.janvāra noteikumi Nr.4 "Izglītības iestādē īstenojamo

vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas

kārtība").

Lai veicinātu sociālo partneru

līdzdalību profesionālās izglītības attīstībā atbilstoši

Rietumeiropas attīstītāko valstu pieredzei, izdoti Ministru

kabineta 2001.gada 15.maija noteikumi Nr.190 "Kārtība, kādā

valsts deleģē sabiedriskajām organizācijām atsevišķu

profesionālās izglītības pārvaldes un atbalsta funkciju

veikšanu", kas dod iespēju profesiju standartu izstrādi deleģēt

darba devēju organizācijām.

Tomēr darba devēju organizācijas

pašreiz nav pietiekami spēcīgas, lai uzņemtos pilnu atbildību par

profesiju standartu izstrādi, un tādēļ saskaņā ar Profesionālās

izglītības likumu un normatīvajiem aktiem, Izglītības un zinātnes

ministrija, paredzot šim mērķim valsts budžeta līdzekļus,

organizē profesiju standartu izstrādi un ekspertīzi Profesiju

standartu izstrādes prioritātes un secību nosaka, ņemot vērā

darba devēju ieteikumus un izglītojamo skaitu izglītības

programmu grupās.

Audzēkņu skaits

profesionālās izglītības programmās 2002./2003.mācību gadā

4.tabula

Profesiju standartu trūkums

apgrūtina izglītības programmu licencēšanas komisijas darbu, jo

izglītības programmas atbilstība profesiju standartam un

attiecīgajam valsts profesionālās izglītības standartam ir viens

no galvenajiem licences piešķiršanas kritērijiem.

5.1.2. Profesionālās izglītības

kvalitātes vērtēšanas sistēmas izveide ir vērsta uz to, lai

Latvijā un ārvalstīs iegūtā profesionālā izglītība un

profesionālā kvalifikācija būtu savstarpēji salīdzināmas, un lai

Latvijas profesionālās izglītības iestāžu absolventiem būtu

iespējas turpināt izglītību ārvalstīs un konkurēt starptautiskajā

darba tirgū. Vienotas profesionālās izglītības un tālākizglītības

programmu īstenošanas kvalitātes nodrošināšanai Profesionālās

izglītības likums un Augstskolu likums paredz:

1) izglītības programmas

akreditāciju un izglītības iestāžu akreditāciju - (Ministru

kabineta 2002.gada 23.aprīļa noteikumi Nr.170 "Kārtība, kādā

akreditējamas vispārējās izglītības un profesionālās izglītības

programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centri" nosaka

kārtību, un institūcijas, kas ir atbildīgas par akreditācijas

veikšanu);

2) centralizētos eksāmenus - pēc

īpašas metodikas izveidotus un pēc vienotas kārtības valsts

mērogā organizētus eksāmenus izglītojamo mācību sasniegumu

novērtēšanai profesionālās izglītības vai profesionālās

kvalifikācijas ieguvei (Ministru kabineta 2000.gada 7.novembra

noteikumi Nr.383 "Noteikumi par profesionālajām kvalifikācijām,

kuras iegūstot kārtojami centralizētie profesionālās

kvalifikācijas eksāmeni" nosaka profesionālo kvalifikāciju

sarakstu, kuras iegūstot kārtojami centralizētie profesionālās

kvalifikācijas eksāmeni. Ministru kabineta 2002.gada 12.marta

noteikumi Nr.104 "Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un

norises kārtību" nosaka centralizēto eksāmenu saturu un norises

kārtību vispārizglītojošajos mācību priekšmetos profesionālās

vidējās un vispārējās vidējās izglītības programmās).

Profesionālās izglītības iestāžu

un programmu akreditācijai ir izstrādāta nepieciešamā normatīvā

bāze un atbilstoši esošajiem resursiem IZM Profesionālās

izglītības centrs organizē akreditācijas komisijas darbu,

piemēram 2001.gadā akreditētas 135 profesionālās izglītības

programmas un 27 izglītības iestādes, 2002.gadā - 264 izglītības

programmas un 76 izglītības iestādes.

Vispārējā kārtība paredz

profesionālās kvalifikācijas eksāmenu organizēšanu katrā

izglītības iestādē. Ievērojot, ka pietiekams materiāli tehniskais

nodrošinājums un modernas iekārtas ir tikai nedaudzās izglītības

iestādēs un bieži vien darba devēji nepietiekami pārzina

izglītības procesu, audzēkņu kvalifikācijas atbilstības šīsdienas

darba tirgus prasībām noteikšana ir problemātiska. Izglītības

kvalitātes novērtēšana privātajās izglītības iestādēs, kuras

īsteno profesionālās tālākizglītības programmas, bieži tiek

veikta formāli, radot neuzticību profesionālās izglītības un

īpaši tālākizglītības sistēmai kopumā.

Lai valsts mērogā ieviestu vienotu

eksaminācijas metodiku un kārtību, profesionālās izglītības

iestādēs tiek veidoti eksaminācijas centri, kuros, ievērojot

nozaru principu, tiek organizēti profesionālās kvalifikācijas

eksāmeni.

Rīgas profesionālās izglītības

iestādēs ir izveidoti deviņi eksaminācijas centri centralizēto

kvalifikācijas eksāmenu organizēšanai metālapstrādes,

metināšanas, kokapstrādes, elektrotehnikas speciālistu,

automehāniķu, būvniecības, uzņēmējdarbības, šūšanas un friziera

profesijās. Līdzīgi centri (kopskaitā astoņi) ir izveidoti

profesionālās kvalifikācijas eksāmenu jautājumu risināšanai

lauksaimniecības izglītības programmu grupās. Arī mākslas un

mūzikas izglītības programmās profesionālās kvalifikācijas

eksāmenus audzēkņi kārto ievērojot vienotu metodiku.

Rīgas profesionālās izglītības

iestādēs eksaminācijas centri ir izveidoti, ievērojot nozaru

principu, jo Rīgas pilsētā ir izvietotas aptuveni 40 %

profesionālās izglītības iestāžu un tajās profesionālās

kvalifikācijas eksāmeni jākārto vairāk nekā 5,5 tūkstošiem

(2002.gadā kopskaitā 14,3 tūkst.) audzēkņu. Centralizētos

profesionālās kvalifikācijas eksāmenus kopumā kārto vairāk kā

4000 audzēkņu. Ir izstrādāts centralizēto kvalifikācijas eksāmenu

saturs 30 profesijām. Katru gadu tiek izstrādāts eksāmenu saturs

10 profesijām.

Eksaminācijas centru atrašanās

Rīgā dēļ ārpus Rīgas esošo profesionālās izglītības iestāžu

audzēkņiem kvalifikācijas eksāmenu kārtošanai jābrauc uz Rīgu,

kas palielina centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu

organizācijas izmaksas un vietējo uzņēmumu pārstāvjiem apgrūtina

iespēju piedalīties eksāmenu komisiju darbā.

Centralizēto eksāmenu

vispārizglītojošajos (vispārējās vidējās izglītības standartā

noteiktajos) mācību priekšmetos norises organizāciju nodrošina

Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un

eksaminācijas centrs un pašvaldību izglītības pārvaldes kopīgi ar

izglītības iestādēm. (Kopā aptuveni 7,8 tūkst. audzēkņu kārto 4

eksāmenus).

Profesionālās

izglītības absolventu skaits (procentos) izglītības programmu

grupās 2002.gadā

5.tabula

Izglītības programmu

grupas

Absolventu skaits

(procentos)

Pakalpojumi

22,5

Sociālās zinātnes

15,4

Arhitektūra un

būvniecība

8,3

Veselība un veselības

aizsardzība

6,4

Tekstīliju ražošanas

tehnoloģija

5,9

Metālapstrāde un

mehānika

5,8

Kokapstrādes tehnoloģija

5,5

Mašīnzinātne

5,1

Humanitārās zinātnes

4,8

Elektrozinātne

4,5

Lauksaimniecība

3,2

Pārtikas rūpniecība un

tehnoloģija

2,2

Datorvadība un

datorzinātne

1,5

Pārējās

8,9

Kopā

100

Pēdējo divu gadu statistikas dati

liecina, ka aptuveni 30% no absolventiem strādā apgūtajā

profesijā, 40% - citā profesijā.

2002.gada 1.oktobrī Nodarbinātības

valsts dienesta uzskaitē bija 764 2002.gada profesionālās

izglītības iestāžu absolventi - bezdarbnieki (5,3% no kopējā

absolventu skaita vai 0,83% no kopējā bezdarbnieku skaita

valstī).

5.2. Problēmas risinājums

Rīcības virziens - modernizēt

profesionālās izglītības programmas un pilnveidot izglītības

kvalitātes vērtēšanu.

Rezultātā:

1) noteiktas darba tirgus prasības

darbinieku kompetencei un profesionālās izglītības programmu

izstrādei;

2) nodrošināta profesionālās

izglītības programmu starptautiskā salīdzināmība,

paaugstinājusies darbaspēka konkurētspēja vietējā un ārvalstu

darba tirgū;

3) nodrošināta vienādu kritēriju

un metodikas piemērošana profesionālās sākotnējās izglītības un

profesionālās tālākizglītības programmu īstenošanas vērtēšanā,

noteikti kritēriji izglītības iestāžu pašnovērtējumam un ārējai

vērtēšanai;

4) nodrošināta vienota izglītojamo

mācību sasniegumu novērtēšana vidējās izglītības pakāpes

noslēgumā, ieviesta vienota centralizēto profesionālās

kvalifikācijas eksāmenu kārtība profesionālās sākotnējās un

profesionālās tālākizglītības sistēmās;

5) nodrošināts sabiedrības

atbalsts pārmaiņām profesionālajā izglītībā.

Galvenie

uzdevumi apakšprogrammas rezultātu sasniegšanai un to

sasniegšanas rādītāji

6.tabula

III.

Apakšprogramma "Profesionālās izglītības pieejamība"