6. pants

Problēmas

izklāsts

Sociālā izstumtība ir daudzpusēja

parādība. To var izraisīt gan ekonomiski, gan sociāli, gan

fiziski, gan izglītības un kultūras faktori. Profesionālā

izglītība ir viens no daudzajiem preventīvajiem pasākumiem, kas

nodrošina sociāli neaizsargāto iedzīvotājus ar zināšanām un

prasmēm, kas palielinātu viņu iespējas iekļauties darba

tirgū.

Prioritārajās riska mērķgrupās ir

iekļaujami bērni ar nepabeigtu pamatizglītību, bērni, kas beiguši

pamatskolu ar nepietiekamu novērtējumu (liecību), speciālās

izglītības iestāžu absolventi, ieslodzītie brīvības atņemšanas

vietās. Viņu tālākās izglītības iespējas ir ierobežotas, vājo

priekšzināšanu dēļ, un viņi nevar atrast darbu, jo viņiem trūkst

profesionālo zināšanu un prasmju (profesionālās

kvalifikācijas).

2001./2002.mācību gadā no

vispārizglītojošo dienas skolu 5.-9. klases tika atskaitīti -

4473 skolēni (2,5% no kopējā skolēnu skaita šajā klašu grupā) un

596 bērni (2,3%) pabeidza pamatskolu ar liecību.

2001.gadā 12 (2002.gadā - 13)

profesionālās izglītības iestādēs arodizglītības programmās ar

pedagoģisko korekciju tiek uzņemti audzēkņi ar nepabeigtu

pamatizglītību. Pēc noslēguma pārbaudījumu nokārtošanas viņiem

papildus tiek izsniegts izglītības dokuments par vispārējās

pamatizglītības ieguvi.

Ar katru gadu pieaug profesionālās

izglītības iestādēs uzņemto audzēkņu ar nepietiekamu vērtējumu

skaits. 2002.gadā Izglītības un zinātnes ministra padotībā

esošajās profesionālās izglītības iestādēs no uzņemto audzēkņu ar

nepabeigtu pamatizglītību kopējā skaita, ar zināšanu vērtējumu

līdz trijām ballēm vairāk kā divos mācību priekšmetos ir uzņemti

85,5% audzēkņu; ar pabeigtu pamatizglītību - attiecīgi 42,6%

(pieaugums par 6%). Zemais priekšzināšanu līmenis sekmē no

profesionālās izglītības iestādēm atskaitīto audzēkņu skaita

pieaugumu.

Valsts

profesionālās izglītības iestādēs 2002.gadā uzņemto audzēkņu

sadalījums pēc iepriekšējo zināšanu vērtējuma (%)

7. tabula

Ministrija

Priekšmetu skaits, kuros

zināšanu vērtējums 3 balles un zemāk .

Viens

Divi

Trīs

Četri

Pieci

Izglītības un zinātnes

ministrija

9

7

5

4

13

Kultūras ministrija

8

5

2

2

3

Zemkopības ministrija

9

8

7

6

20

Izglītības un

zinātnes ministra padotībā esošajās profesionālās izglītības

iestādēs uzņemto

audzēkņu ar nepabeigtu pamatizglītību sadalījums pēc iepriekšējo

zināšanu vērtējuma (%)

8. tabula

Gads

Ar zināšanu vērtējumu 3 balles

un zemāk .

vienā priekšmetā

divos priekšmetos

trīs priekšmetos

četros priekšmetos

piecos priekšmetos

2000.

11,3

12,0

10,5

5,8

40,4

2001.

2,3

2,3

9,2

9,2

63,2

2002.

2,1

3,4

5,5

4,1

70,3

Atskaitītie

audzēkņi profesionālās izglītības iestādēs 2002./2003. mācību

gadā un salīdzinājums ar 2000./2001.mācību gadu

9.tabula

Kurss

2000./2001.

%

2002./2003.

%

1. kursā

3214

48,3

3185

46,4

2. kursā

1689

25,4

1810

26,3

3. kursā

1079

16,2

1181

17,2

4. kursā

517

7,8

593

8,6

5. kursā

149

2,3

93

1,5

Kopā:

6648 (14 %)

100

6862 (14,7 %)

100

Profesionālās

izglītības iestāžu audzēkņu atskaitīšanas iemesli 2002./2003. un

2000./2001.mācību gadā

10.tabula

Atskaitīšanas iemesli

2000./2001.

%

2002./2003.

%

Pārgāja uz citām skolām.

834

12,5

827

12,0

Slimības dēļ.

199

3,0

158

2,3

Nesekmības dēļ.

1996

30,0

1526

22,3

Par mācību iestādes

neapmeklēšanu.

1292

19,4

1711

24,9

Dzīves vietas maiņas

dēļ.

109

1,6

124

1,8

Ģimenes apstākļu dēļ.

968

14,6

977

14,2

Latvijā ir 64 vispārizglītojošajās

speciālās izglītības iestādes, kurās mācās vairāk kā 12 tūkst.

skolēnu. 43 speciālās izglītības iestādēs mācās 5860 bērni ar

garīgās attīstības traucējumiem, 26 no tām ir izveidotas 70

arodklases, kurās profesionālās izglītības programmās mācās 602

skolēni. Vairums bērnu mācās profesionālās pamatizglītības vai

arodizglītības programmās (lauksaimniecības, kokapstrādes,

tekstilapstrādes, būvniecības u.c. profesijās), kas dod iespēju

iegūt pirmā vai otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

35 profesionālās izglītības

iestādēs 52 dažāda profila profesijas apgūst 112 bērni, kuriem ir

piešķirta otrās vai trešās grupas invaliditāte. 2002.gadā uzsākta

atsevišķu mācību grupu veidošana bērniem ar īpašām vajadzībām

profesionālās izglītības iestādēs (Apes arodvidusskolā - bērniem

ar dzirdes traucējumiem). 2002. gadā izstrādāti ieteikumi

profesionālās izglītības programmu izveidei personām ar

nepabeigtu pamatizglītību.

Plašāku bērnu ar īpašām vajadzībām

iesaistīšanu profesionālajā izglītībā traucē ierobežotais

profesionālās izglītības pedagogu skaits, kuri būtu sagatavoti

darbam ar šo mērķgrupu un nepietiekamie finansiālie resursi.

Izglītības un zinātnes ministrija

sadarbībā ar Ieslodzījumu vietu pārvaldi, izmantojot ārvalstu

palīdzību, organizē profesionālo apmācību ieslodzītajiem brīvības

atņemšanas vietās - Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem

(vairāk kā 60 audzēkņi), Daugavpils cietumos (130 audzēkņi),

Jēkabpils cietumā (125 audzēkņi), Pārlielupes cietumā (72

audzēkņi), Iļģuciema cietumā (40 audzēkņi). Izglītības programmu

apguves noslēgumā ieslodzītajiem ir iespējas kārtot

kvalifikācijas eksāmenus un saņemt valsts atzītus profesionālo

kvalifikāciju apliecinošus dokumentus.

Bezdarbnieku un darba meklētāju

atbalsta likumā noteiktajā kārtībā Izglītības un zinātnes

ministrija sadarbojas ar Nodarbinātības valsts aģentūru

profesionālās izglītības un profesionālās apmācības pasākumu

organizēšanā, saskaņojot un akreditējot profesionālās izglītības

programmas un izglītības iestādes un sniedzot metodisku palīdzību

profesionālās kvalifikācijas eksāmenu īstenošanā (2002.gadā

piemēram, saskaņotas 198 izglītības programmas Valsts

nodarbinātības aģentūras izsludinātā konkursa pretendentiem un

organizēta 75 profesionālās tālākizglītības programmu

akreditācija).

Lai nodrošinātu profesionālās

izglītības pieejamību iespējami tuvu iedzīvotāju dzīvesvietai, ir

nepieciešams paplašināt pašvaldību un vietējo darba devēju

līdzdalību un palielināt to atbildību profesionālās izglītības

programmu izstrādē, mācību prakšu organizācijā un darba vietu

piedāvājumā.

Valsts, pašvaldību, darba devēju

un darbinieku sadarbības veicināšanai profesionālās izglītības un

nodarbinātības jautājumu risināšanā reģionālā līmenī Nacionālās

trīspusējās sadarbības padomes institucionālajā sistēmā ir

izveidojamas reģionālās profesionālās izglītības trīspusējās

sadarbības padomes (vienas padomes darbības nodrošināšanas

izmaksas - 2,5 tūkst. latu gadā).