8. pants

Problēmas

izklāsts

Profesionālās izglītības sistēmas

vadības pilnveides mērķis ir vienkāršot esošo profesionālās

izglītības pārvaldes sistēmu un izveidot tādu profesionālās

izglītības pārvaldes struktūru, kas nodrošina vienotu un

koordinētu vadības funkciju realizāciju, efektīvu finanšu un

materiālo resursu izmantošanu profesionālajā izglītībā un sākto

profesionālās izglītības attīstības programmu īstenošanu valsts

mērogā.

Sākot ar 1988. gadu (pēc

Profesionāli tehniskās izglītības valsts komitejas likvidācijas)

valsts profesionālās izglītības iestādes Latvijā atrodas četru

ministriju: Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Zemkopības

ministrijas (ZM), Kultūras ministrijas (KM) un Labklājības

ministrijas (LM) pārziņā (Iekšlietu ministrijas pārziņā esošās

profesionālās izglītības iestādes programmā nav iekļautas).

Profesionālās

izglītības iestāžu raksturojums 2002./2003.mācību gadā

(2001./2002.)

12.tabula

Izglītības iestādes

Izglītības iestāž skaits

Audzēkņ skaits

Pedagog skaits

Telpu kopējā

platība (m2)

IZM

47

(49)

25832

(26708)

2195

(2282)

438640

LM

8

(8)

2352

(2419)

569

(492)

55421

ZM

35

(36)

13106

(13139)

1456

(1483)

495057

KM

15

(15)

1907

(1985)

1029

(877)

57959

Kopā

105

(108)

43197

(44251)

5249

(5134)

1047077

Katra ministrija, ievērojot savas

nozares intereses un neatkarīgi no citām ministrijām, risina

profesionālās izglītības pārvaldes jautājumus - plāno izglītības

iestāžu tīklu, audzēkņu uzņemšanu, finansiālos resursus un

sadarbībā ar savā pakļautībā esošām izglītības atbalsta

institūcijām izstrādā izglītības saturu un veic izglītības

kvalitātes kontroli.

Vienotu lēmumu pieņemšana vai

vienotas informācijas par profesionālo izglītību iegūšana ir

apgrūtināta, procedūra smagnēja un laikietilpīga.

Izglītības un zinātnes ministrija

nevar veikt savus uzdevumus attiecībā uz profesionālās izglītības

sistēmu tieši, bet gan vienīgi ar Ministru kabineta

"starpniecību", kas šādā gadījumā ir neefektīvi un

laikietilpīgi.

Profesionālās izglītības

administratīvā sadrumstalotība veido nozaru administratīvās

barjeras un rada funkciju "pārklāšanos", atsevišķos gadījumos -

dublēšanas, neracionāli tiek izmantoti jau tā ierobežotie finanšu

un materiālie resursi un pārvaldes iestādes strādājošo darbs. Nav

iespējams izstrādāt un realizēt vienotas, kompleksas valsts

investīciju programmas. Nav iespējams realizēt vienotu finanšu

(Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumi Nr.482

"Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas

izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo") un nekustamo īpašumu

apsaimniekošanas politiku.

Dotācija no

vispārējiem ieņēmumiem uz vienu audzēkni 2002.gadā

13.tabula

Ministrija

Dotācijas no vispārējiem

ieņēmumiem (Ls)

Vidējais audzēkņu skaits

gadā

Finansējums uz vienu audzēkni

(Ls)

IZM

13966275

21490

649,9

LM

1861752

2032

916,2

ZM

10190192

11869

858,6

KM

3593452

2333

1540,2

Kopā

29611671

37724

785,0

Ministriju savstarpējās sadarbības

saskaņošanai izveidotās Profesionālās izglītības sadarbības

padomes (Ministru kabineta 2000.gada 18.aprīļa noteikumi Nr.152)

darbība nav efektīva, jo tai ir konsultatīvs raksturs un tā lielā

mērā dublē Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes

institucionālajā sistēmā izveidotās Profesionālās izglītības un

nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes darbību. Nav

attīstīts sociālais dialogs reģionālā un vietējā līmenī, kas ir

īpaši svarīgs valsts pasūtījuma noteikšanai atbilstoši

teritoriālā darba tirgus prasībām un riska mērķgrupu personu

iesaistīšanai profesionālajā izglītībā.