1. pants
noteic: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska

republika." No šā panta izriet virkne tiesiskas valsts principu,

tostarp arī valsts varas dalīšanas princips. Varas dalīšanas

mērķis ir personas brīvības garantiju saglabāšana, lai nepieļautu

demokrātiskas tiesiskas valsts modeļa aizstāšanu ar autoritāru

režīmu vai vienas personas patvaldību. Līdz ar to varas dalīšanas

principa būtība ir politiskās ietekmes uz valsts un sabiedrības

dzīvi sadalīšana un varas īstenošanas metožu mērenības

nodrošināšana. Šis princips izpaužas valsts varas sadalījumā

likumdošanas, izpildu un tiesu varā, ko realizē neatkarīgas un

autonomas institūcijas. Tas garantē līdzsvaru un savstarpēju

kontroli starp tām un veicina varas mērenību [sk. Satversmes

tiesas 1999. gada 1. oktobra sprieduma lietā Nr.

03-05(99) secinājumu daļas 1. punktu].

6.2. Trīs varas īstenojošo

valsts institūciju kompetenču sadalījums, kas veido varas

dalīšanas principa "līdzsvara un atsvara" sistēmu, ir iedzīvināts

Satversmes institucionālās daļas normās.

Šāds varas īstenošanas funkciju

dalījums nebūt nenozīmē, ka valstij jāveido tikai trīs

konstitucionālas institūcijas, lai katra no tām pilnībā īstenotu

vienu no trim varas funkcijām. Lai varas dalīšana sasniegtu savu

mērķi, atsevišķas varas funkcijas ir jānodod dažādām

konstitucionālajām institūcijām (sk. Satversmes tiesas

2006. gada 16. oktobra sprieduma lietā

Nr. 2006-05-01 secinājumu daļas 10.3. punktu).

Latvijas valsts kompetence

Satversmē ir sadalīta starp valsts varas konstitucionālajām

institūcijām - Latvijas pilsoņu kopumu, Saeimu, Valsts

prezidentu, Ministru kabinetu, tiesām, Satversmes tiesu un Valsts

kontroli. Tas ir izsmeļošs sadalījums. Līdz ar to nevar būt

valsts kompetences, kas nav piešķirta kādai valsts varas

konstitucionālajai institūcijai, savukārt visu valsts varas

konstitucionālo institūciju kompetenču kopums veido kopējo valsts

kompetenci [sk.: Levits E. Valsts un valsts pārvaldes

juridiskā struktūra // Jaunā pārvalde, 2002, Nr.1(31)].

7. Tiesu varas

konstitucionālos pamatus regulē Satversmes 6. nodaļa, bet

konkretizē likums "Par tiesu varu" (sk. Satversmes tiesas

2005. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-10-01

secinājumu daļas 5. punktu).

Apspriežot Satversmes projektu,

Satversmes izstrādāšanas komisijas referents Jānis Purgals

uzsvēra: "Vienīgais pamats mūsu valsts drošībai ir tāda iekārta,

ka valsts augstākā vara ir pareizi norobežota, ir pareizi

sadalīta" (Latvijas Satversmes sapulces IV sesijas

5. sēdes 1921. gada 28. septembra

stenogramma). Viens no varas dalīšanas nozīmīgākajiem

priekšnoteikumiem ir tiesu varas institucionāla un funkcionāla

nošķirtība no likumdošanas varas un izpildvaras. Kā to formulēja

J. Purgals, "tiesām kā tiesību sargiem valstī ir jābūt

neatkarīgām" (Latvijas Satversmes sapulces IV sesijas

1. sēdes 1921. gada 20. septembra

stenogramma). Debatējot Satversmes sapulcē, viņš uzsvēra, ka

"tiesa ir tas aparāts, ar kuru mēs uzturam spēkā savu tiesisko

iekārtu" (Satversmes sapulces IV sesijas 20. sēdes

1921. gada 9. novembra stenogramma). Var secināt,

ka Satversmes sapulce jēdzienā "tiesas" ietvēra ne tikai tiesu

iestādes, bet arī tās institūcijas, kas nodrošina tiesas

spriešanas funkcijas īstenošanu, proti, tiesai piederīgas

iestādes.

8. Satversmes