50. pantsnoteic:

noteic:

1"Prokuratūru un tās pārraudzībā esošās valsts iestādes finansē no

2valsts budžeta, un tām ir atsevišķas izdevumu tāmes."

32. Pieteikuma

4iesniedzējs - Administratīvā rajona tiesa -

52006. gada 21. aprīlī tiesas sēdē izskatīja

6administratīvo lietu par ģenerālprokurora pienākumu izpildītāja

72005. gada 13. oktobra pavēles Nr. 1/1-26-277

8(turpmāk arī - pārsūdzētais lēmums) atcelšanu, Aivara Rutka

9atjaunošanu prokurora amatā un mantisko zaudējumu

10atlīdzināšanu.

112.1. Administratīvajā

12lietā konstatēts, ka A. Rutks ar pārsūdzēto lēmumu

132005. gada 14. oktobrī tika atlaists no Rīgas

14autotransporta prokuratūras prokurora amata saskaņā ar

15Prokuratūras likuma 40. panta otrās daļas 4. punktu.

16Šis punkts paredz ģenerālprokurora tiesības atlaist prokuroru no

17amata, ja atestācijas komisija konstatē, ka viņa profesionālās

18iemaņas ir nepietiekamas. Ģenerālprokurora prombūtnes laikā

19pārsūdzēto lēmumu bija izdevis Ģenerālprokuratūras

20Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors, kuram šādas

21pilnvaras atbilstoši Prokuratūras likumam bija piešķīris

22ģenerālprokurors ar savu 2005. gada 10. oktobra pavēli

23Nr. 1/1-26-273.

24Administratīvajā lietā par

25atbildētāju noteikta Ģenerālprokuratūra, kuras pusē pieaicināts

26Latvijas Republikas ģenerālprokurors.

272.2. Tiesas sēdē

28atbildētāja pārstāve norādījusi, ka lietā pārstāv prokuratūru,

29kuras darbību reglamentē Prokuratūras likums. Izvērtējot lietas

30apstākļus, tiesību normas un pušu viedokļus, Administratīvā

31rajona tiesa atzina, ka par atbildētāju šajā lietā jānosaka

32Latvijas Republika, kuras pusē tiek pieaicināts ģenerālprokurors,

33jo "Ģenerālprokuratūra un Prokuratūra (vai abas kopā vai katra no

34tām) ir valsts pārvaldes iestādes".

35Administratīvā rajona tiesa

362006. gada 21. aprīlī nolēma apturēt tiesvedību

37administratīvajā lietā un iesniegt Latvijas Republikas Satversmes

38tiesā (turpmāk - Satversmes tiesa) pieteikumu par Prokuratūras

39likuma 1. panta pirmās daļas, 4. panta pirmās daļas,

406. panta trešās daļas, 22. panta un 50. panta

41(turpmāk - apstrīdētās normas) atbilstību Satversmes 1., 58.,

4282., 86. un 90. pantam.

43Administratīvā rajona tiesa

44secināja, ka apstrīdēto normu neskaidrības un neparedzamības dēļ

45nav konstatējams, kam ir juridiskās personas tiesības un vai

46atbildētājs ir "Prokuratūra (vai Ģenerālprokuratūra) kā publisko

47tiesību juridiskā persona, vai Latvijas Republika kā publisko

48tiesību juridiskā persona". Satversmē ietvertās tiesības ikvienam

49zināt savas tiesības esot pārkāptas, jo Prokuratūras likumā

50neesot norādīta pārsūdzētā lēmuma apstrīdēšanas (pārsūdzības)

51kārtība.

52Pēc Administratīvās tiesas

53ieskata, ģenerālprokurors un prokurori nevar pārstāvēt

54Ģenerālprokuratūru vai prokuratūru kā atbildētāju, jo

55Ģenerālprokuratūrai un prokuratūrai saskaņā ar Prokuratūras

56likuma 22. panta otro teikumu kā juridiskajām personām ir

57jādarbojas sava budžeta ietvaros, tomēr tās patstāvīgi nenosaka

58sava budžeta ieņēmumu daļu.

592.3. Administratīvās

60rajona tiesas lēmumā ir secināts, ka prokurori atsevišķās

61publisko tiesību jomās veic valsts pārvaldes, nevis tiesu varas

62funkcijas. Lēmumā norādīts, ka prokuratūra nav minēta Latvijas

63Republikas Satversmē (turpmāk - Satversme), tāpēc tā nav "tiesu

64spriedošs orgāns Satversmes izpratnē" un tā arī neatbilst

65Satversmē un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības

66konvencijā noteiktajiem tiesas kritērijiem.

67Pieteikuma iesniedzējs norāda:

68"[...] lai gan nevienā normatīvajā aktā nav noteikts, ka

69(Ģenerāl-) Prokuratūra un/vai ģenerālprokurors un/vai prokurori

70ir valsts pārvaldes iestādes, kas pārstāv Latvijas Republiku,

71tomēr interpretācija, ka (Ģenerāl-) Prokuratūra nav valsts

72pārvaldes iestādes, būtu pretrunā ar Satversmi, jo uzticētu

73noteiktas pilnvaras valsts pārvaldes jomā Satversmē neparedzētiem

74veidojumiem - Ģenerālprokuratūrai un Prokuratūrai, kas

75nepiederētu ne pie viena valsts varas atzara."

762.4. Atsaucoties uz

77vairākiem Satversmes tiesas spriedumiem, kuros analizēti ar

78prokuratūru saistīti jautājumi, ir secināts, ka tajos līdz šim

79nav vērtēta Prokuratūras likuma normu atbilstība Satversmei.

80Lai gan Administratīvā rajona

81tiesa savā lēmumā ir uzskaitījusi, pēc tās ieskata, neatbilstošās

82Prokuratūras likuma normas, tā ne vien norāda, ka "atbildētāja

83noteikšanai piemērojamās Prokuratūras likuma normas neatbilst

84Satversmei", bet arī pauž domas par prokuratūras vietu valsts

85konstitucionālajā sistēmā.

863. Institūcija, kas

87izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - atbildes rakstā

88norāda, ka apstrīdētās normas nav pretrunā ar Satversmes 1., 58.,

8982., 86. un 90. pantu.

903.1. Saeima piekrīt

91pieteikuma iesniedzējam, ka prokuratūra nespriež tiesu. Turklāt

92Saeima uzskata, ka, izņemot atsevišķus gadījumus, kad likums

93prokuratūrai piešķir kvazitiesiskas institūcijas funkcijas, tā

94galvenokārt veic specifiskas izpildvaras funkcijas, jo

95prokuratūras funkcijas nav saistītas ar tiesas spriešanu un tai

96nav arī likumdošanas funkciju. Tomēr prokuratūra esot uzskatāma

97par funkcionāli patstāvīgu institūciju, kas pieder pie tiesu

98varas un īsteno savas funkcijas šajā varas atzarā, atsevišķos

99darba organizācijas jautājumos būdama padota Ministru kabinetam.

100Tādējādi esot ievērots Satversmes 1., 58., 82. un