Par Protokolu par Īrijas tautas bažām saistībā ar Lisabonas līgumu

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir šādi

principi - demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību

universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība,

vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju

Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu

ievērošana.

Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās

ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa, un tā nodrošina

Savienības darbības spēju, lai veiktu misijas ārpus Savienības

nolūkā nodrošināt miera uzturēšanu, novērst konfliktus un

stiprināt starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju

Organizācijas Statūtu principiem.

Tā neskar ne dalībvalstu, tostarp Īrijas, drošības un

aizsardzības politiku, ne dalībvalstu pienākumus.

Lisabonas līgums neietekmē un neskar Īrijas tradicionālo

militārās neitralitātes politiku.

Dalībvalstu - tostarp Īrijas, kas rīkojas solidaritātes

gaisotnē, un neskarot tās tradicionālo militārās neitralitātes

politiku - kompetencē būs noteikt, kāda veida palīdzību vai

atbalstu sniegt dalībvalstij, kura ir teroristu uzbrukuma upuris

vai bruņotas agresijas upuris savā teritorijā.

Jebkāds lēmums pāriet uz kopēju aizsardzību būs jāpieņem ar

Eiropadomes vienprātīgu lēmumu. Dalībvalstīm, tostarp Īrijai,

saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem un savām attiecīgajām

konstitucionālajām prasībām būtu jālemj par kopējas aizsardzības

pieņemšanu vai nepieņemšanu.

Šīs sadaļas noteikumi neskar un neietekmē nevienas citas

dalībvalsts nostāju vai politiku drošības un aizsardzības

jomā.

Tāpat katras dalībvalsts kompetencē ir saskaņā ar Lisabonas

līguma noteikumiem un jebkādām savām iekšējām juridiskajām

prasībām izlemt, vai piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā

vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā.

Lisabonas līgumā nav paredzēts ne veidot Eiropas armiju, ne

arī noteikt dienestu kādos militāros formējumos.

Tas neiespaido Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts tiesības

noteikt savu aizsardzības un drošības izdevumu būtību un apjomu,

kā arī savu aizsardzības spēju būtību.

Īrijas vai ikvienas citas dalībvalsts kompetencē būs saskaņā

ar savām iekšējām juridiskajām prasībām lemt par piedalīšanos vai

nepiedalīšanos kādā militārā operācijā.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI