29. pants

Savstarpējā

tiesiskā palīdzība

1. Puses viena otrai sniedz plašāko iespējamo savstarpējo

tiesisko palīdzību izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un tiesvedībā

attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas par tādiem atzīti

saskaņā ar šā protokola 14. pantu.

2. Savstarpējo tiesisko palīdzību sniedz pēc iespējas plašākā

mērā atbilstīgi pieprasījuma saņēmējas Puses attiecīgajiem

tiesību aktiem, līgumiem, nolīgumiem un vienošanos noteikumiem

par izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un tiesvedību attiecībā uz

prettiesisku darbību, par ko pieprasījuma iesniedzējā Pusē

juridiskas personas var saukt pie atbildības saskaņā ar šā

protokola 15. pantu.

3. Savstarpējo tiesisko palīdzību, ko sniedz saskaņā ar šo

pantu, var pieprasīt jebkuram no šādiem nolūkiem:

a) pierādījumu vai personu liecību iegūšana;

b) tiesas dokumentu izsniegšana;

c) kratīšana, mantas konfiskācija un iesaldēšana;

d) objektu un vietu apskate;

e) informācijas, pierādījumu un ekspertu vērtējumu

iegūšana;

f) attiecīgo dokumentu un reģistrēto datu, tostarp valdības,

banku, finanšu, komersantu vai komercdarbības datu, oriģinālu vai

apliecinātu kopiju iegūšana;

g) noziedzīgi iegūtu līdzekļu, mantas vai citu objektu

identifikācija un aprites izsekošana pierādīšanas nolūkos;

h) personu brīvprātīgas ierašanās pieprasījuma iesniedzējā

Pusē veicināšana; un

i) cita veida palīdzība, kas nav pretrunā pieprasījuma

saņēmējas Puses tiesību aktiem.

4. Šis pants neietekmē saistības saskaņā ar citiem divpusējiem

vai daudzpusējiem līgumiem, kas pilnā mērā vai daļēji reglamentē

vai reglamentēs savstarpējo tiesisko palīdzību.

5. Pamatojoties uz savstarpības principu, 6. līdz 24. punktu

piemēro pieprasījumiem, kas iesniegti, ievērojot šo pantu, ja

attiecīgajām Pusēm nav saistošs līgums vai starpvaldību nolīgums

par savstarpējo tiesisko palīdzību. Ja Pusēm ir saistošs šāds

līgums vai starpvaldību nolīgums, piemēro attiecīgos šāda līguma

vai starpvaldību nolīguma noteikumus, ja vien Puses nevienojas to

vietā piemērot 6. līdz 24. punktu. Puses tiek stingri mudinātas

piemērot norādītos punktus, ja tie atvieglo sadarbību.

6. Puses norīko centrālo iestādi, kura ir atbildīga un

pilnvarota saņemt savstarpējās tiesiskās palīdzības pieprasījumus

un tos vai nu izpildīt, vai pārsūtīt izpildei attiecīgajām

kompetentajām iestādēm. Ja Pusei ir īpašs reģions vai teritorija,

kurā pastāv atsevišķa savstarpējās tiesiskās palīdzības sistēma,

tā var norīkot atsevišķu centrālo iestādi, kura īsteno norādītās

funkcijas attiecībā uz šādu reģionu vai teritoriju. Centrālās

iestādes nodrošina saņemto pieprasījumu ātru un pareizu izpildi

vai pārsūtīšanu. Ja centrālā iestāde pieprasījumu pārsūta

izpildei kompetentajai iestādei, tā mudina kompetento iestādi

pieprasījumu izpildīt ātri un pareizi. Katra Puse līdz ar

pievienošanos šim protokolam, tā pieņemšanu, apstiprināšanu,

oficiālu atbalstīšanu vai ratifikāciju paziņo konvencijas

sekretariāta vadītājam par šajā nolūkā norīkoto centrālo iestādi.

Savstarpējās tiesiskās palīdzības pieprasījumus un citus ar tiem

saistītos paziņojumus pārsūta starp Pušu norīkotajām centrālajām

iestādēm. Šī prasība neietekmē Puses tiesības lūgt, lai šādi

pieprasījumi un paziņojumi tai tiktu nosūtīti pa diplomātiskajiem

kanāliem un steidzamos gadījumos, ja Puses tam piekrīt, ar

attiecīgo starptautisko organizāciju starpniecību, ja tas ir

iespējams.

7. Pieprasījumus iesniedz rakstveidā vai, ja iespējams,

izmantojot jebkurus līdzekļus, ar ko var iegūt rakstveida

apliecinājumu, valodā, kas ir pieņemama pieprasījuma saņēmējai

Pusei, un saskaņā ar nosacījumiem, kas Pusei ļauj pārliecināties

par pieprasījuma autentiskumu. Katra Puse līdz ar pievienošanos

šim protokolam, tā pieņemšanu, apstiprināšanu, oficiālu

atbalstīšanu vai ratifikāciju paziņo konvencijas sekretariāta

vadītājam to valodu vai valodas, kas tai ir pieņemamas.

Steidzamos gadījumos un tad, ja Puses par to ir vienojušās,

pieprasījumus var iesniegt mutveidā, taču šādus pieprasījumus

nekavējoties apstiprina rakstveidā.

8. Savstarpējās tiesiskās palīdzības pieprasījumā ietver šādu

informāciju:

a) iestāde, kas iesniedz pieprasījumu;

b) izmeklēšanas, kriminālvajāšanas vai tiesvedības, uz ko

attiecas pieprasījums, priekšmets un raksturs un iestādes, kas

veic šādu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu vai tiesvedību, nosaukums

un funkcijas;

c) kopsavilkums par attiecīgajiem faktiem, izņemot attiecībā

uz pieprasījumiem saistībā ar tiesas dokumentu izsniegšanu;

d) nepieciešamās palīdzības apraksts un norāde par jebkādu

īpašu procedūru, kas būtu jāievēro pēc pieprasījuma iesniedzējas

Puses ieskata;

e) ja iespējams, jebkuras iesaistītās personas identitāte,

uzturēšanās vieta un valstspiederība;

f) nolūks, kuram vajadzīgi attiecīgie pierādījumi, informācija

vai darbības; un

g) valsts tiesību aktu noteikumi, kas attiecas uz noziedzīgo

nodarījumu un par to paredzēto sankciju.

9. Pieprasījuma saņēmēja Puse var pieprasīt papildu

informāciju, kad tas ir vajadzīgs pieprasījuma izpildei saskaņā

ar šīs Puses tiesību aktiem vai kad tas var atvieglot

pieprasījuma izpildi.

10. Pieprasījumu izpilda saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas

Puses tiesību aktiem un, ciktāl tas nav pretrunā pieprasījuma

saņēmējas Puses tiesību aktiem un ja iespējams, saskaņā ar

pieprasījumā norādīto procedūru.

11. Pieprasījuma iesniedzēja Puse informāciju vai

pierādījumus, ko sniegusi pieprasījuma saņēmēja Puse, bez

pieprasījuma saņēmējas Puses iepriekšējas piekrišanas nepārsūta

vai neizmanto citām izmeklēšanas, kriminālvajāšanas vai

tiesvedības vajadzībām nekā tās, kas norādītas pieprasījumā.

Nekas šajā punktā nekavē pieprasījuma iesniedzēju Pusi savās

procedūrās izpaust informāciju vai pierādījumus, kas attaisno

apsūdzēto. Šādā gadījumā pieprasījuma iesniedzēja Puse pirms

informācijas vai pierādījumu izpaušanas par to paziņo

pieprasījuma saņēmējai Pusei un, ja tas pieprasīts, ar to

apspriežas. Ja izņēmuma gadījumā nav iespējams sniegt iepriekšēju

paziņojumu, pieprasījuma iesniedzēja Puse informē pieprasījuma

saņēmēju Pusi nekavējoties pēc informācijas vai pierādījumu

izpaušanas.

12. Pieprasījuma iesniedzēja Puse var lūgt, lai pieprasījuma

saņēmēja Puse pieprasījuma iesniegšanas faktu un tā saturu patur

konfidenciālu, izņemot tiktāl, cik nepieciešams pieprasījuma

izpildes vajadzībām. Ja pieprasījuma saņēmēja Puse nevar izpildīt

konfidencialitātes prasību, tā nekavējoties informē pieprasījuma

iesniedzēju Pusi.

13. Kad tas ir iespējams un atbilst valsts tiesību

pamatprincipiem, Puse, kuras teritorijā atrodas persona, kura

citas Puses tiesu iestādēm ir jānopratina kā liecinieks vai

eksperts un kurai nav iespējams vai vēlams personīgi ierasties

pieprasījuma iesniedzējas Puses teritorijā, pirmā Puse var pēc

otrās Puses pieprasījuma atļaut veikt šādu nopratināšanu ar

videokonferences palīdzību. Puses var vienoties, ka nopratināšanu

veic pieprasījuma iesniedzējas Puses tiesu iestādes pārstāvis,

piedaloties pieprasījuma saņēmējas Puses tiesu iestādes

pārstāvim.

14. Savstarpējo tiesisko palīdzību var atteikt šādos

gadījumos:

a) ja pieprasījums nav iesniegts atbilstīgi šim pantam;

b) ja pieprasījuma saņēmēja Puse uzskata, ka pieprasījuma

izpilde varētu apdraudēt tās suverenitāti, drošību, sabiedrisko

kārtību vai citas būtiskas intereses;

c) ja pieprasījuma saņēmējas Puses iestādēm saskaņā ar saviem

valsts tiesību aktiem ir aizliegts veikt pieprasīto darbību

attiecībā uz līdzīgu nodarījumu, ja saistībā ar to tiktu veikta

izmeklēšana, kriminālvajāšana vai tiesvedība šīs Puses

jurisdikcijā;

d) ja pieprasījums attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, par kuru

paredzētā maksimālā sankcija pieprasījuma saņēmējā Pusē ir mazāks

nekā divi gadi cietumsoda vai cita veida brīvības atņemšanas

soda, vai ja pēc pieprasījuma saņēmējas Puses ieskata palīdzības

sniegšana radītu ar noziedzīgā nodarījuma smagumu nesamērīgu

slogu tās resursiem; vai

e) ja pieprasījuma izpilde būtu pretrunā pieprasījuma

saņēmējas Puses tiesiskajam regulējumam par savstarpējo tiesisko

palīdzību.

15. Atteikumu sniegt savstarpējo tiesisko palīdzību

pamato.

16. Puse nevar atteikt sniegt šajā pantā paredzēto savstarpējo

tiesisko palīdzību, pamatojoties uz banku noslēpumu.

17. Puses nevar atteikt sniegt savstarpējo tiesisko palīdzību,

pamatojoties tikai uz to, ka nodarījums ir saistīts arī ar

fiskāliem jautājumiem.

18. Puses var atteikt sniegt šajā pantā paredzēto savstarpējo

tiesisko palīdzību, pamatojoties uz abpusējas sodāmības

neesamību. Pieprasījuma saņēmēja Puse tomēr var sniegt palīdzību

neatkarīgi no tā, vai darbība uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu

saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas Puses tiesību aktiem, ja tā to

uzskata par atbilstīgu un tādā mērā, kā tā nosaka pēc saviem

ieskatiem.

19. Pieprasījuma saņēmēja Puse savstarpējās tiesiskās

palīdzības pieprasījumu izpilda pēc iespējas ātrāk un iespēju

robežās ņem vērā pieprasījuma iesniedzējas Puses ieteiktos

termiņus, kas ir pamatoti, vēlams, pieprasījumā. Pieprasījuma

saņēmēja Puse atbild uz pieprasījuma iesniedzējas Puses

pamatotiem pieprasījumiem attiecībā uz pieprasījuma izpildes

gaitu. Pieprasījuma iesniedzēja Puse nekavējoties informē

pieprasījuma saņēmēju Pusi, ja pieprasītā palīdzība vairs nav

nepieciešama.

20. Pieprasījuma saņēmēja Puse var atlikt savstarpējās

tiesiskās palīdzības sniegšanu, ja tā traucētu notiekošai

izmeklēšanai, kriminālvajāšanai vai tiesvedībai.

21. Pieprasījuma saņēmēja Puse pirms atteikuma saskaņā ar šā

panta 14. punktu vai pieprasījuma izpildes atlikšanu saskaņā ar

20. punktu apspriežas ar pieprasījuma iesniedzēju Pusi, lai

apsvērtu, vai palīdzību iespējams sniegt, ievērojot tādus

noteikumus un nosacījumus, kādus tā uzskata par vajadzīgiem. Ja

pieprasījuma iesniedzēja Puse pieņem palīdzību, ievērojot šādus

nosacījumus, tā izpilda šos nosacījumus.

22. Pieprasījuma izpildes parastās izmaksas sedz pieprasījuma

saņēmēja Puse, ja vien attiecīgās Puses nav vienojušās citādi. Ja

pieprasījuma izpilde rada vai radītu lielas vai ārkārtējas

izmaksas, Puses apspriežas, lai vienotos par noteikumiem, saskaņā

ar kuriem pieprasījums tiks izpildīts, kā arī par izmaksu

segšanas kārtību.

23. Pieprasījuma saņēmēja Puse pēc pieprasījuma:

a) pieprasījuma iesniedzējai Pusei sniedz pieprasījuma

saņēmējas Puses rīcībā esošo valdības datu un dokumentu kopijas

vai informāciju, kas saskaņā ar attiecīgās Puses tiesību aktiem

ir publiski pieejami; un

b) var pēc saviem ieskatiem pieprasījuma iesniedzējai Pusei

pilnībā, daļēji vai ar tādiem nosacījumiem, kādus tā uzskata par

atbilstīgiem, sniegt pieprasījuma saņēmējas Puses rīcībā esošo

valdības datu un dokumentu kopijas vai informāciju, kas saskaņā

ar attiecīgās Puses tiesību aktiem nav publiski pieejami.

24. Puses vajadzības gadījumā apsver iespēju noslēgt

divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai vienošanās, lai

praktiski īstenotu vai stiprinātu šā panta noteikumus.